Likumdevējs iecerējis pirmajā lasījumā sākt darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma. Kad nu jau pirms desmit gadiem notika tā dēvētās pašvaldību reformas pirmā kārta, izveidojot pašreizējos novadus, daudzviet uzreiz aiz vietējās politikas ambīcijām lielākais izaicinājums bija tīri saimniecisks – kas un kā jaunizveidotajos novados iedzīvotājiem sniegs pakalpojumus, kas jānodrošina pašvaldībām. Tagad, kad pašreizējie novadi un pilsētas pārtaps vēl lielākās vienotās teritorijās, vietējo pašvaldību kapitālsabiedrību nākotne atkal ir viens no apspriežamajiem jautājumiem.
Autora ziņas
Notikumiem bagāta diena izvērtās Rīgas būvvaldē. Tās vadītājs Inguss Vircavs ceļ trauksmi – tiekot izdarīts politisks spiediens, darbiniekiem liek pienākumus veikt pavirši un pieņemt ekspluatācijā miljonāram Jurijam Šefleram piederošos debesskrāpjus "Z-torņi" (Z-Towers) Pārdaugavā, Rīgā. Galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"), kurš tiek nosaukts par spiediena izdarītāju, apgalvo, ka būvvalde esot pārāk birokrātiska.
Kad zemkopības ministrs un Nacionālās apvienības politiķis Kaspars Gerhards aizvadītajā vasarā diplomātiski palūdza aiziet Lauku atbalsta dienesta (LAD) ilggadējo vadītāju Annu Vītolu-Helvigu, tika solīts, ka viņas pēcteci meklēs konkursā. Taču nu lielā steigā dienesta vadītājs apstiprināts bez atklātas procedūras. Turklāt viņš ir saistīts ar Gerharda pārstāvēto Nacionālo apvienību.
Lai gan bezdarbnieku ir vairāk nekā brīvo darbavietu, līdz 5,7% nokritušais bezdarba līmenis rāda, ka tas ir visai tuvu dabiskajam. Tas nozīmē, ka pie šādiem rādītājiem sākt trūkt darbaspēka, bet strādājošo noturēšanai ir jāceļ algas, jo izdevīgāku piedāvājumu dēļ palielinās darbaspēka migrācija. Taču trūkums ir ne tikai mazāk kvalificēto darbinieku segmentā. Pašlaik ir vērojams arī spēcīgu līderu deficīts. Kādas tam ir sekas, un ko darīt?
Ar koalīcijas partiju “Saskaņas” un Zaļo un Zemnieku savienības deputātu vairākumu Jūrmalas dome nolēma izsolīt netālu no liedaga pirms vismaz 125 gadiem uzceltu koka namiņu, kas īpašu statusu ieguvis, jo tur savulaik vasaras aizvadījis Rainis un Aspazija. Taču vēstures pieminekļa statusa ēkai nav, un tas opozīcijai raisa bažas, ka līdzīgi kā citos gadījumos kāds ir iekārojis ekskluzīvo zemesgabalu, lai Raiņa namiņa vietā uzceltu ko citu.
Tā kā pirms sešiem gadiem pieņemtie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi esot nepilnīgi un vairs neatbilstot normatīviem, Rīgas dome trešdien, 30. oktobrī, pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. Lemšanu gan pavadīja asa opozīcijas kritika: daļa domnieku detalizēti interesējās par to, cik daudz gružu rada tikko dzimuši rīdzinieki, bet citi norādīja, ka ar jaunajiem noteikumiem tāpat tiek virzīta skandalozā iecere atkritumu biznesu nodot vienās rokās.
Jūrmalas dome ir iecerējusi pilsētā nomainīt visas sabiedriskā transporta pieturvietas. Tam dome plāno tērēt divarpus miljonus eiro jeb vairāk nekā 12 000 eiro vienai pieturai. Pašlaik ir noslēdzies metu konkurss, kura uzvarētājam arī būs tiesības uzzīmētās pieturvietas izbūvēt dzīvē. Dome par labāko atzinusi vietējā dārzkopības uzņēmuma "JLD" piedāvājumu. Šī firma pieder domes galvenās pilsētplānotājas brālim, un kompānija pēdējā laikā saņem arvien naudīgākus pašvaldības pasūtījumus.
Asa vārdu apmaiņa izvērtās Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā, kurā pēc opozīcijā esošās “Vienotības” frakcijas līdera Viļņa Ķirša ierosinājuma tika skatīts jautājums par skandālos ierautā nodibinājuma “Rīga.lv” likvidāciju. Proti, domnieks pauda bažas, ka žurnālistu, opozicionāru un Valsts kontroles izgaismotās problēmas ar nodibinājuma darbības izbeigšanu nemaz netiks atrisinātas, bet, tieši pretēji, pārceltas uz citu domes struktūru.
Aptuveni 10 Latvijas zvejas kuģu nāksies sagriezt metāllūžņos, bet ap pussimtam zvejnieku meklēt jaunu darbu – tādas sekas nozare un arī atbildīgā ministrija paredz pēc ilgās diskusijās tapušās regulas par zvejas iespējām Baltijas jūrā nākamajam gadam. Regula paredz to, kas jau bija zināms un sagaidāms – būtībā aizliegt Baltijas jūras austrumu daļas mencu zveju, kā arī samazināt daļas reņģu un brētliņu ieguves apjomus. Kā to kompensēt zvejniekiem, un ko par to saka dabas aizsargi?
Iepriekšējā Rīgas vadītāja “saskaņieša” Nila Ušakova pirms pieciem gadiem solītā Vanšu tilta atjaunošana, visticamāk, realitātē varētu notikt vēl pēc pieciem gadiem. Līdz šim neveiksmīgi beigusies iecere tikt pie tilta pārbūves projekta, ko labākajā gadījumā varētu sākt darīt, ja nākamā gada budžetā atradīs naudu. Tikmēr jau mēnesi tilta drošumu liek apšaubīt gar sarūsējušajām margām uzstādītās barjeras.
Lai gan lielākajā daļā no desmit daudzdzīvokļu mājām, kam šajā apkures sezonā nākas salt, vainīgs ir viens vai pāris parādnieku, lielākais namu apsaimniekotājs «Rīgas namu pārvaldnieks» nonākšanā līdz tādai problēmai savu vainu neredz. Uzņēmums vaino likumdevēja darbu, kas pieļaujot, ka, piemēram, Rīgā parādu piedziņas lietas par 20 miljoniem eiro guļot tiesu izpildītāju atvilktnēs, jo no parādniekiem neesot ko piedzīt.
Lai gan vēl septembra beigās Rīgas mērs Oļegs Burovs no «Gods kalpot Rīgai» uzsvēra, ka parādi par apkuri nekavēs siltumapgādes sezonas atsākšanu no 1. oktobra, tomēr galvaspilsētas lielākais namu apsaimniekotājs atzīst – vairāk nekā desmit mājās parādu dēļ karstā ūdens piegāde atslēgta jau vasarā, un arī apkures sezona netiks sākta pirms saistību izpildes.
Līdz ar iepriekšējo Rīgas domes vadītāju pārcelšanos uz Briseli ir būtiski ietaupījušies Rīgas tēriņi reklāmām, noskaidroja Latvijas Radio. Tikmēr domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) bažījas, ka līdz ar “Rīga.lv” likvidāciju nemaz netiks pārtraukti valdošo partiju “Gods kalpot Rīgai” un “Saskaņa” centieni ar mediju pirkšanu gādāt popularitāti sev.
Aizbildinoties ar vajadzībām sakārtot ceļus un ēkas, kā arī ierobežojumiem Valsts kasē saņemt aizdevumus, vairākas pašvaldības pēdējā laikā izsolēs izlikušas īpašumus, kas gadiem neskarti bijuši to pūros. Patlaban iegādāties var ne tikai neprivatizētus dzīvokļus, kuros jau kāds mitinās, bet arī plašas lauksaimniecības zemes, mežus un grants karjerus. Vai pašvaldības cenšas atbrīvoties no īpašumiem, pirms tās līdz ar reformu zaudēs varu pār saviem aktīviem? Un vai domju rīcība tiek uzraudzīta un ierobežota?
Gaidāmais partijas "Saskaņa" kongress, pašlaik Rātsnama kabinetos zīmētie grozījumi Rīgas šā gada budžetā un nākamā gada budžeta likšana uz papīra ir galvenie iemesli, kādēļ no jauna uzvirmojušas runas par iespējamu galvaspilsētas koalīcijas sabrukumu. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) gan uzsver, ka koalīcijas beigas viņu nebaida, jo pašķīšanas gadījumā meklētu citus sabiedrotos.
Lai gan ar draudiem par administratīvi teritoriālās reformas piedāvāto pašreizējo variantu doties uz Satversmes tiesu klajā nākušas dažas pašvaldības, piemēram, Liepāja un Ozolnieki, līdzīgus lēmumus varētu pieņemt nu jau ap 30 vietvaru. Tik daudz domju ir lēmušas nepiekrist Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumam tikt iekļautām lielāku novadu teritorijās. No dumpinieciskāko pašvaldību argumentiem ir secināms, ka tās negrib dalīties ar saviem labumiem, jo apvienojoties nāktos stutēt ne tik turīgās kaimiņu teritorijas. Tomēr Satversmes tiesa būšot galēja rīcība, tagad saka pašvaldības.
Nepilnu pusotru gadu pirms paredzamā darbu noslēguma Latvijā piesārņotākās vietas – Inčukalna gudrona dīķu - sanācijas darbu veicēja pilnsabiedrība "Inčukalns Eko" nepilnu 30 miljonu eiro līgumā esot paveicis divas trešdaļas darba. Valsts vides dienestam (VVD) pret pilnsabiedrības darbu iebildumu nav. VVD ceturtdien informēja par paveiktajiem un vēl atlikušajiem darbiem dienvidu un ziemeļu dīķī.
Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību saistībā ar atkārtoti notikušiem tā dēvētās pikšķerēšanas mēģinājumiem nolūkā izkrāpt naudu no banku klientiem. Pašlaik tiek piedzīvots kārtējais pikšķerēšanas vilnis. Tā sauktais fišings (pikšķerēšana) ir nelikumīgs veids, kad ar viltu mēģina iegūt slepenu informāciju, piemēram, interneta vietņu lietotāju vārdus, paroles, kredītkaršu numurus. Patlaban krāpnieku uzmanību pastiprināti izpelnījušies "SEB bankas" klienti. Kā atpazīt pikšķerēšanas gadījumus un neiekrist ļaundaru nagos?
10. oktobrī būtu jānoslēdzas pieteikšanās termiņam par tiesībām pārvadāt pasažierus ārpus lielajām pilsētām desmit gadu periodā no 2021. līdz 2030. gadam. Tomēr daudzo iebilžu dēļ Autotransporta direkcija lēmusi pieteikšanās laiku pagarināt līdz 21. novembrim. Potenciālo pārvadātāju interese par tiesībām braukāt reģionos ir ievērojama, un par to liecina ne tikai sūdzību skaits, bet arī vairāk nekā 350 uzdotu jautājumu par konkursa procedūru.
Lai gan daži bērni vēl ārstējas slimnīcā, Siguldas bērnudārzi, kur ēdināšanas uzņēmumu darbinieku nepienācīgas higiēnas dēļ septembrī ar zarnu infekcijām saslima vairāki desmiti bērnu, ir atguvušies un strādā ikdienas režīmā. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jaunus pārkāpumus nav konstatējis, bet turpina pārkāpuma lietas par iepriekš atklātajiem. Tikmēr Siguldas dome patlaban izvērtē potenciālos jaunos ēdinātājus, kas darbu izglītības iestādēs sāks nākamajā pirmdienā.
Kamēr Konkurences padome pēta, vai Rīgas dome atkritumu apsaimniekošanas jomā nav gribējusi ļaunprātīgi izmantot dominējošu stāvokli, galvaspilsēta izlēmusi izpildīt nozares ministrijas jaunākās prasības un atkritumu izvešanu Rīgā dalīt vairākās zonās. Rīgas dome tuvākajā laikā izsludinās konkursu par tiesībām apsaimniekot atkritumus pašvaldībā nākamos septiņus gadus, taču pašlaik nav īsti skaidrības par iepriekš noslēgto līgumu ar “Tīrīgu”.
Pašlaik vēl nav zināms, vai šis gads nekļūs par ceturto reizi, kad Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atteiksies parakstīt ikgadējo domstarpību un vienošanās protokolu, kas pavada valsts budžeta likumprojektu. Ārkārtas sēdē piektdien, 4. oktobrī, dokumentu atbalstīja valdības ministri. Savukārt karstākās diskusijas gaidāmas pirmdien, 7. oktobrī, kad LPS domes sēdē budžetu ar valdības vadību apspriedīs vietvaru pārstāvji. Pašvaldības iebilst, ka valsts sev atstās vairāk naudas, liedzot tām augt līdzīgā tempā. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pieļāva, ka izmaiņas dokumentos ir iespējamas, taču tās nebūšot būtiskas.
Opozīcijas pēkšņi celtu iebilžu dēļ Jūrmalas dome no pēdējās sēdes darba kārtības izņēma lēmumprojektu, kas paredzēja izsolē pārdot kādu īpašumu, kur netālu no liedaga nelielā namiņā četras vasaras aizvadījis dzejnieks Rainis. Šajā vasarnīcā esot aizvadīta Raiņa un Aspazijas pirmā mīlestības vasara un romantiskākie dzīves mirkļi. Tieši vietas romantizēšana vēl pirms pāris gadiem bija trumpis, ko pašvaldība izmantoja tūristu piesaistei, solot namiņu atjaunot. Taču nu dome izšķīrusies to pārdot izsolē, turklāt par apšaubāmu sākuma cenu.
Divus mēnešus pirms lūšu medību sākuma atkal sāk viļņoties viedokļi par to, vai 150 nomedījamo lūšu skaits sezonā nav pārāk liels. Vienā pusē ir viedoklis, ka lūsis ir aizsargājams dzīvnieks, ko nedrīkst medīt Lietuvā un nu jau vairākus gadus arī Igaunijā. Tikmēr mednieki apgalvo, ka pēc lūšu trofejām nemaz tik kāri nav, šauj tikai nejaušas sastapšanās reizēs, bet stingrāki ierobežojumi aktivizēšot malumedniekus. Vides aktīvisti un zinātnieki šosezon gan pošas prasīt būtiski mazināt nošaujamo lūšu skaitu.