Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 13 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.
Autora ziņas
Ņemot vērā faktu, ka saulainajā laikā pirms nedēļas Rīgas pludmalēs pilsētas Pašvaldības policijas glābēji izglāba vairākus slīkstošus un atrada pazudušus bērnus, atgriežoties siltajiem laikapstākļiem, likumsargi aicina atvases pieskatīt rūpīgāk.
Augstākā tiesa ir pielikusi punktu kādam astoņus gadus senam strīdam un par prettiesisku atzinusi Valsts policijas rīcību, bez pietiekama iemesla apturot automašīnu un to pamatīgi pārbaudot. Policija līdz šim taisnojās, un zemākās instances likumsargiem piekrita, ka apstādināt un izrevidēt mašīnu ļāvis tikai fakts, ka šoferis aiz policijas auto ar savu braucamo ripojis pārāk lēni. Taču Augstākā tiesa policijai krata ar pirkstu, ka tai nevajadzētu aizrauties ar varas demonstrēšanu nevietā.
Telekomunikācijas uzņēmums “Baltcom”, kas Latvijā ir otrs lielākais televīzijas pakalpojumu sniedzējs, ir informējis klientus, ka no augusta tā piedāvājumā vairs nebūs Krievijas telekanāla “Dožģ”. Tas ir neatkarīgs informatīvais kanāls, kas skatītājiem piedāvā plašu ziņu un analītisko programmu klāstu. “Baltcom” skaidro, ka šai televīzijai kritusies auditorija, tāpēc to aizvietos ar filmu kanālu.
No šodienas, 21. jūlija, informācija par Aizsardzības ministrijas bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” pakāpeniski būs pieejama arī Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Norma, kas nosaka ienākumu līmeni, zem kura persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu, neatbilst Latvijas pamatlikumam, lēmusi Satversmes tiesa (ST). Tiesa norādīja, ka valstij ir jānodrošina cilvēka cienīga dzīve arī grūtībās nonākušajiem. Tā secināja, ka vidējie ienākumi trūcīgām personām noteikti bez pamatojuma un to apmērs nav ticis pārskatīts, lai gan cilvēku rocība valstī ir augusi. Tiesa norādīja, ka ienākumu apmēra nemainīšana bijis politisks lēmums, un tam nevajadzētu ietekmēt cilvēka iespēju dzīvot cieņpilnu dzīvi.
Valdība izsniedz dīkstāves pabalstus, bet Valsts ieņēmumu dienests (VID) prasa tos atpakaļ, piedraudot ar piedziņu. Ar tādu vēstuli pie medijiem vērsies kāds uzņēmējs, kam pieder viesnīcas Vecrīgā un kura uzņēmuma valdes loceklei VID esot licis atmaksāt dīkstāves pabalstā saņemtos teju 1500 eiro. Uzņēmējs gan noklusējis, ka kandidēs uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, turklāt firmas valdes locekle nemaz nav bijusi īstā dīkstāvē, tāpēc pabalsta atprasīšana ir likumīga.
Koronavīrusa diktētā ārkārtējā situācija ieviesusi korekcijas arī Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu un tā ietekmes uz vidi novērtējuma publiskajā apspriešanā. Sākotnēji tā bija nolikta martā un aprīlī, bet līdz ar krīzi pārcelta uz vasaru. Vairākas sanāksmes jau notikušas, un nu pēdējā paredzēta Jūrmalas domes namā. Taču dome jau līdz šim saņēmusi tik daudz priekšlikumu un iebilžu par teritorijas plāna izmaiņām, ka pēc to apkopošanas uz rudens pusi sola organizēt vēl vienu sabiedrisko apspriedi.
No 14. līdz 20. jūlijam partijas un to apvienības var iesniegt deputātu kandidātu sarakstus trīs reizes atliktajām un pašlaik 29. augustā noteiktajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Uz 60 deputātu vietām atļauts pieteikt līdz 63 kandidātiem, un pašlaik ir zināms, ka rīdzinieku izvēlei būs vismaz desmit sarakstu.
Jūrmalas mērs «zaļzemnieks» Gatis Truksnis otrdien, 14. jūlijā, sasaucis apvienoto Pilsētsaimniecības un drošības komitejas un Transporta un mājokļu komitejas ārkārtas sēdi, kurā plānots lemt par grozījumiem Jūrmalas domes saistošajos noteikumos “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”.
Brāzmainais vējš 11. jūlijā uzgāzis kokus mājai un mašīnai, kā arī traucējis dzēst ugunsgrēku Liepājā.
Rīgas domes Satiksmes departaments pēc ekspertu ieteikumiem Akmens tilta kolonnām apzināti dažviet ir noņēmis lielizmēra dekoratīvās plāksnes, daļā rīdzinieku radot aizdomas, ka tās ir atdalījušās un nokritušas uz ietvēm, apdraudot gājējus. Bažas par tilta drošību Rīga noraida, bet labošanas darbus sola nākamgad, kad Akmens tiltā mainīšot segumu.
Jūrmalas dome ārkārtas sēdē ir apņēmusies veikt auditu tās kapitālsabiedrībā «Dzintaru koncertzāle». Domes sēdi sasaukt prasīja opozīcija, uzsverot, ka pilsētas vadība pēc izgaismotā nodokļu krāpšanas skandāla nav paudusi pienācīgu nosodījumu nelikumīgajām darbībām.
Piektdien, 10. jūlijā, pēdējā darbdiena pēc divu piecgažu pilnvaru termiņa ir ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, ko jau pirmdien, 13. jūlijā, amatā nomainīs Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Pats Kalnmeiers uzskata, ka Ģenerālprokuratūru savam pēctecim atstāj labā stāvoklī. Līdz šim Kalnmeiers asāks izteikumos bijis vien ikgadējās atskaišu sanāksmēs, kur kritizējis vājo policijas izmeklēšanas darbu. Tomēr šī Saeimas sasaukuma laikā daudz kritizēts arī pats Kalnmeiers.
Lai gan ārkārtējā situācija ir beigusies, Autotransporta direkcija nesteidzas ar reisu atjaunošanu reģionālās nozīmes maršrutos, kur to skaits tika būtiski samazināts. Direkcija norāda, ka pasažieri straujāk atgriežas vilcienos, kamēr autobusi patlaban pārvadā pat par trešdaļu mazāk cilvēku nekā pirms gada. Vasara arī tradicionāli ir laiks, kad braucēju ir mazāk. Savukārt pasažieru pārvadātāji cer uz valdības palīdzību nākamotrdien paredzētajā sēdē, citādi brīdinot par bankrotu sākumu jau augustā.
Trešdien, 8. jūlijā, aprit tieši gads, kopš amatā stājies Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Pirms gada Levits saņēma uzticības kredītu gan no tautas, - jo sabiedriskajās aptaujās viņu vērtēja pozitīvi un būtiski labāk nekā priekštečus, gan no visdažādāko nozaru pārstāvjiem un visbeidzot no Saeimas, kas viņu ievēlēja ar 61 balsi. Toreiz tika uzteikta Levita kā jurista pieredze, valodu zināšanas un izglītība, bet sabiedrība pauda cerību, ka viņš būs tautas prezidents. To arī uzreiz pēc ievēlēšanas solīja pats Levits.
Rīgas domes pagaidu administrācija sēdē otrdien, 7. jūlijā, apstiprinās galvaspilsētas pašvaldības aizvadītā gada darba pārskatu. Pārskatā nav pieminēta Rīgas domes atlaišana šā gada sākumā, bet norādīts uz rīdzinieku arvien labāku dzīvošanu, potenciālajiem Covid-19 ietekmes riskiem Rīgas finanšu saimniecībā, kā arī iespējamām sekām, ko var radīt daudzie korupcijas skandāli.
Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums četrus mēnešus pēc Covid-19 izraisītās krīzes pusgada laikā arvien ir negatīvs. Tā liecina portālā manapensija.lv publiskotā informācija. Tomēr 2. pensijas līmeņa ienesīgums gada laikā daudzos ieguldījumu plānos jau rāda pozitīvas tendences. Vai pensiju fondos situācija uzlabojas un kā to vērtē paši mūsu nākotnes pensiju pārvaldnieki?
Latvijā ir pārāk mazs tirgus un līdz ar to uzņēmēju apgrozījums. Arī modernizācijai nav valstiska atbalsta, tāpēc mūsu stādu audzētāji ar modernizāciju un saimniecību robotizāciju ir krietni nopakaļus lielajām Eiropas valstīm. Taču atbilstoši rocībai pamazām stādaudzētavās jaunās tehnoloģijas no sapņiem kļūst par realitāti. Un ar Eiropas atbalstu jaunu “iDārza” sistēmu savās dobēs izmēģina Bulduru Dārzkopības vidusskola.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā publiskajai apspriešanai izstādīta Brīvības pieminekļa izgaismošanas arhitektoniskā koncepcija. Sabiedrības apskatei tā būs pieejama līdz pat augusta beigām vairākās bibliotēkās Latvijā.
Rīgas domes pagaidu administrācija piektdien dažādās ar Covid-19 saistītās kompensācijās pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm piešķīra gandrīz 3 miljonus eiro.
Vairāku gadu garumā pieņemtie nesaimnieciskie un izšķērdīgie lēmumi bijušajai galvaspilsētas uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdei var atspēlēties ar zaudējumu piedziņu miljoniem eiro vērtībā. Tā lēš Rīgas pagaidu vadība.
Teritoriālās reformas ceļš ir bijis gana ilgs, un šie jautājumi ar sabiedrību ir plaši diskutēti vēl pirms ārkārtējās situācijas, vērtē Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. Taču būtu bijis labāk, ja līdz gala lēmumam Saeima būtu izvēlējusies tikt laikā, kad sabiedrības iesaiste būtu bijusi iespējama daudz plašāka.
Pēdējā laikā Covid-19 atklāj pārsvarā iebraucējiem vai iebraucēju kontaktpersonām, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.
Ceturtdien, 18. jūnijā, no rīta pie tirdzniecības centra "Spice" sākās un pēc pāris stundām pie Satiksmes ministrijas (SM) noslēdzās protesta brauciens, kurā ap desmit taksometru un kopbraukšanas automobiļu vadītāji vērsa uzmanību uz fiksēto tarifu neatbilstību patiesajiem skaitītāju rādījumiem.
Valsts policija (VP) ir pabeigusi izmeklēšanu un nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par sutenerismu trīs džentlmeņu klubos Rīgā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, informēja policijā. Par minēto noziegumu aizdomās turēto statusā atzītas 10 personas.
Ar aicinājumu neizsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 46 pašvaldības ar kopīgi parakstītu atklātu vēstuli ir vērsušās pie Valsts prezidenta Egila Levita, informēja Latvijas Pašvaldību savienībā. Vēstuli parakstījuši arī pieci domju vadītāji, kuri pārstāv Saeimas koalīcijas partijas - "Vienotību" un Nacionālo apvienību.
Līdz ar Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas atcelšanu, būtiski tiek samazināti ierobežojumi kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, kas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no attiecīgo ierobežojumu atcelšanas brīža jāpaziņo par jauno pasākuma norises laiku un jānodrošina tā norise vismaz turpmākā gada laikā. Savukārt, ja pasākums ir atcelts – patērētājam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto naudu, medijus informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisija pirmdien, 15. jūnijā, turpināja spriest par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Likumdevējs jau iepriekš ir noteicis, ka sabiedriskie mediji – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) – ar nākamo gadu pilnībā pamet reklāmas tirgu. Taču zaudēto ieņēmumu kompensācijai abiem medijiem ir nepieciešami vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas pagaidām pat politiski īsti apsolīti nav. Ja naudas nebūs, situācija var kļūt kritiska, vairākkārt izskanēja pirmdienas rīta sēdē.
Finiša taisnē šonedēļ ieiet tā dēvētā dzērienu depozīta sistēmas ieviešana. Proti, iesaistītās puses teiks pēdējos priekšlikumus par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem šīs sistēmas Ministru kabineta noteikumiem, ko pēc Jāņiem varētu apstiprināt valdība. Pašlaik ir zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai bundžu. Tāpat jau ir visai skaidrs, kas varētu depozīta sistēmu ieviest. Tikmēr Rīga ir pārliecināta, ka līdz ar vērtīgāko šķirojamo atkritumu atņemšanu nāksies celt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifus.
Limbažu novada Viļķenes pagasta Brīdaga mūsdienās ar saviem pāris iedzīvotājiem nav pat ciematu sarakstā. Kā trāpīgi lasāms reportāžā pirms pāris gadiem, tagad tur dzīvība ir tikai kapusvētku laikā. Bet pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Brīdagā strauji auga ēku un arī iedzīvotāju skaits. Desmitiem padomju iekārtai nevēlamu personu milicijas mašīnās no Rīgas un citām vietām aizveda uz simt kilometru attālo ciematu, izmitināja barakās un nodarbināja mežizstrādē. Pirmie ievestie bija tie, kas atgriezās Latvijā pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas uz Sibīriju.
Uzņēmums «AJ Power Recycling» 13. jūnijā sācis ikgadējo vides akciju «Dod riepām otru dzīvi». Tās laikā iedzīvotāji bez maksas var nodot nolietotās vieglo automašīnu riepas astoņās Latvijas pilsētās - Jelgavā, Bauskā, Ogrē, Baldonē, Jūrmalā, Tukumā, Rīgā un Olainē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
