Rīta Panorāma

Mobilās aprūpes kompleksam 10 gadi

Rīta Panorāma

Marokā aizvada īpašas jāšanas sporta sacensības

Intervija ar Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītāju Elmāru Rancānu

Pēcdzemdību depresija Latvijā: vērienīgā pētījumā meklēs veidus, kā laikus pamanīt un palīdzēt

Šajās dienās starts tiek dots līdz šim vērienīgākajam pētījumam par pēcdzemdību depresijas atpazīšanas, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Projektu īsteno Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu (RDzN), informēja RSU.

Kā un kad pētīs?

Starptautisko pētījumu dati liecina, ka pēcdzemdību depresijas sastopamība pasaulē svārstās vidēji no 9,5% valstīs ar augstu ienākumu līmeni līdz 20,8% reģionos ar vidējiem ienākumiem un 25,8% valstīs ar zemiem ienākumiem. Ņemot vērā dzemdību statistiku un balstoties uz starptautisko pētījumu datiem, pēcdzemdību depresija Latvijā varētu būt skārusi vismaz katru piekto līdz septīto māmiņu, kas ir aptuveni 15–20% jeb vidēji 2500 sievietes 2023. gadā, lēsa RSU.

Kā skaidroja universitātē, pētījuma aktīvākā fāze noritēs no 2024. gada 3. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam. Šajā laikā visas sievietes, kuras 4.–6.  nedēļā pēc dzemdībām ieradīsies ambulatorajā vizītē pie ginekologa Rīgas Dzemdību namā, tiks izvērtētas papildus. Mērķis ir konstatēt, vai jaunās māmiņas necieš no pēcdzemdību depresijas un kādi ir iespējamie pēcdzemdību depresijas riska faktori, kurus pamanot varētu savlaicīgi konstatēt saslimšanu un sniegt palīdzību.

Vienlaikus Latvijas apstākļiem tiks pielāgoti pēcdzemdību depresijas riska faktoru un smaguma novērtēšanas instrumenti, kurus turpmāk varēs ieviest klīniskajā praksē šo traucējumu rūpīgai novērtēšanai un palīdzības sniegšanai gan grūtniecēm, gan jaunajām māmiņām, norādīja RSU.

Pētījuma laikā pētnieki arī izvērtēs pašlaik sievietēm ar pēcdzemdību depresiju pieejamo palīdzības sistēmu un sniegs atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem speciālistiem attālinātu konsultāciju veidā. Izmantojot labākos starptautiskos piemērus, tiks izstrādāts jauns, inovatīvs un efektīvs aprūpes modelis sievietēm ar pēcdzemdību depresiju, kura piemērotība Latvijas sievietēm un viņu aprūpē iesaistītajiem speciālistiem tiks izvērtēta padziļinātās intervijās, norādīja universitātē.

Ar pētījuma pirmajiem rezultātiem un secinājumiem RSU sola dalīties 2025. gada beigās.

Profesors Elmārs Rancāns, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, projekta iniciators un vadītājs, norādīja –

satraucoši ir tas, ka Latvijā līdz šim nav zināmi konkrēti pēcdzemdību depresijas izplatības rādītāji, kas ļautu precīzāk noteikt, cik sievietēm vajadzētu sniegt palīdzību.

"Pēdējo gadu laikā valsts psihiatriskajos dienestos ar šo problēmu pēc palīdzības ir vērsušās mazāk nekā 100 sievietes, kas acīmredzot neatspoguļo reālo situāciju. Tāpat nepastāv Latvijas apstākļiem pielāgoti pēcdzemdību depresijas riska faktoru un smaguma novērtēšanas instrumenti, kā pasaulē plaši lietotie Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala (Edinburgh Postnatal Depression Scale), Pacientu veselības anketa–9 (Patient Health Questionaire–9) un nav izvērtēta un pilnveidota aprūpes sistēma sievietēm ar pēcdzemdību depresiju," viņš pauda.

Savukārt RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, vadošā pētniece, RDzN galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga sacīja: "Latvijā ginekologi, dzemdību speciālisti, vecmātes un veselības politikas veidotāji arvien vairāk pievēršas grūtnieces un jaunās māmiņa labbūtības aspektiem, lai grūtniecības laiks un dzemdības kļūtu par pozitīvu dzīves pieredzi. Psihiskā veselība ir būtisks labsajūtas elements. Tomēr, neskatoties uz to, ka Latvijā pieņemtie perinatālā perioda algoritmi paredz sievietes emocionālā stāvokļa regulāru izvērtēšanu, klīniskajā praksē tas ne vienmēr notiek un varbūt tieši tāpēc, ka mums nav datu par problēmas sastopamību valstī. Pētījums ir laba iespēja runāt par šo tēmu un likt sadzirdēt to gan aprūpes sniedzējiem, gan arī pašām sievietēm."

Jāsāk jau gaidībās

Kā skaidroja Rancāns, grūtniecības laiks jau ir palielināta emocionālā un fiziskā slodze sievietei, un tas var ietekmēt pēcdzemdību depresijas attīstīšanos. Jau grūtniecības laikā var būt depresija vai paaugstināta trauksme, tādēļ mūsdienīga pieeja ir – jau grūtniecības laikā sākt īpaši pieskatīt ne tikai sievietes fizisko, bet arī emocionālo veselību un turpināt rūpīgi to novērot līdz bērna gada vecumam. Šo garo periodu sauc par perinatālo periodu.

"Latvijā ir labi sakārtota grūtnieces un jaunās mammas fiziskās veselības aprūpe līdz sestajai nedēļai pēc dzemdībām, taču to pašu nevaru teikt par emocionālo aprūpi. Par to aizdomājas un rūpējas atsevišķās iniciatīvās, bet nav kopējas sistēmas, kas būtu pieejama ikvienai jaunajai mammai," viņš uzsvēra.

Kur meklēt palīdzību aizdomās par pēcdzemdību depresiju:

  • Pie sava ģimenes ārsta.
  • Pie ārsta psihoterapeita, psihoterapijas speciālista vai psihologa. Pieejamas valsts apmaksātas konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
  • Pie psihiatra. Nosūtījums nav vajadzīgs. Depresijas gadījumā ārstēšanās pie psihiatra, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, ir bezmaksas.
  • Bezmaksas krīzes konsultāciju tālrunis 116123
  • Valsts apmaksātu speciālistu saraksts skatāms NVD vietnē.
  • Akūtos gadījumos jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības.

Avots: SPKC

Eiropā un ASV psihiskai veselībai grūtniecības un pēcdzemdību periodā pievērš aizvien lielāku uzmanību, saprot un apzinās, ka aprūpes sistēmai jābūt integrētai. Eiropā un ASV ir bijuši vairāki projekti par to, kā būtu jāorganizē psihiskās veselības aprūpe perinatālajā periodā, lai mazinātu pēcdzemdību depresiju slogu un atveseļotu sievietes, norādīja profesors.

"Piemēram, mūsu jaunā pētījuma sadarbības partneri Masačūsetsas štata Medicīnas universitātes pētnieki jau pirms desmit gadiem būtiski pārkārtoja sieviešu emocionālās veselības aprūpi grūtniecības un pēcdzemdību laikā. Tagad viņu ieviestā sistēma ir pierādījusi efektivitāti un to īsteno vairāk nekā 24 štatos ASV," norādīja Rancāns.

Viņš paskaidroja, ka šajā un citos efektīvos modeļos perinatālajā periodā ir vesels atbalsta tīkls – medicīniskais, psiholoģiskais un arī sociālais. Dažādo speciālistu komandu pārrauga (un konsultē) psihiatri. No reglamentētajām profesijām tajā ir ginekologi, dzemdību speciālisti, vecmātes, ģimenes ārsti, psihiatri. Bet tāpat komandā vajadzīgi psihoterapeiti, klīniskie psihologi un citi speciālisti – sociālie darbinieki, dūlas, PEP mammas, pašpalīdzības grupas. Jāgradē tikai nepieciešamās palīdzības līmeņi un kompetences robežas.

Ne vienmēr vajag izvērstu ārstēšanu

"Eiropas un ASV efektīvajos modeļos fokusā ir gan māte, gan bērns – viņi abi ir vienlīdz svarīgi. Nevis tikai bērns!" pauda Rancāns, skaidrojot, ka nozīmīgs posms šajā pieejā ir izglītošanās, proti, psihiatrs apmāca citu specialitāšu ārstus (ginekologus, vecmātes, ģimenes ārstus) par perinatālā perioda psihisko traucējumu veidiem, iespējamiem simptomiem, palīdzības formām. Tādēļ kolēģi jau labāk atpazīst depresiju un trauksmi un zina, kādu palīdzību sievietei piedāvāt.

Rancāns uzsvēra, ka šobrīd visi speciālisti Latvijā ir izkliedēti, nav sadarbības un nepietiek zināšanu, tādēļ ir dzemdību speciālisti, kas nepamana sievietes psihiskās veselības grūtības. Vai, ja pamana, nezina, kā palīdzēt vai kur ieteikt vērsties. Arī ģimenes ārsti mēdz baidīties no jaunās mammas ar pēcdzemdību depresiju un uzreiz sūta tālāk pie psihiatra. Rindas pie valsts apmaksātiem psihiatriem mēdz būt garas, un var nākties gaidīt nedēļām, lai gan grūtnieces un jaunās māmiņas vienmēr tiek pieņemtas prioritārā kārtā.

Viņš pauda, ka tad, ja būs iespēja ieviest jaunu veselības modeli, kas aizgūts no ASV un Eiropas un papildināts ar mūsu sieviešu vajadzībām, izglītotie ginekologi un ģimenes ārsti drošāk paši sāktu psihisko traucējumu menedžmentu savu kompetenču ietvaros.

"Es nesaku uzreiz – ārstēšanu. Ne vienmēr sievietei ar emocionāliem traucējumiem vajag izvērstu kompleksu ārstēšanu. Ir gadījumi, kad pietiek ar dzīvesveida pārkārtošanu, praktisko un emocionālo atbalstu, psihoterapiju, ja tā ir pieejama,"

uzsvēra Rancāns.

Viņš skaidroja, ka tad, ja ir neskaidra situācija, iecerētais modelis paredzētu, ka ārstam ir iespēja operatīvi telefoniski konsultēties ar psihiatru, jautāt ieteikumu konkrētajā situācijā – nav vienmēr ir uzreiz jāsūta pie psihiatra. "Kopīgi būs vieglāk izvērtēt, kas konkrētajai sievietei vajadzīgs – psihoterapeitiska palīdzība, atbalsta grupa vai izglītošana. Ja stāvoklis ir sarežģītāks, psihiatrs pieņem šo sievieti pie sevis, konsultē, sniedz ieteikumus ģimenes ārstam vai ginekologam turpmākai ārstēšanai. Ja tas tomēr ir nepieciešams, psihiatrs vai nu ņem pacienti savā paspārnē, vai iesaka ārstēties dienas stacionārā/stacionārā, kur strādā multidisciplināra komanda," pauda profesors.

Līdzās psihoterapijai un psihiatriskai ārstēšanai vai tikai psihiatra palīdzībai nozīmīgu atbalstu var sniegt mazāk intensīva psiholoģiskā, praktiskā un sociālā palīdzība, uzsvēra projekta vadītājs, norādot – piemēram, ja sievietei nav ģimenes un radu atbalsta, varbūt ir pieejama sociālā palīdzība vai pašpalīdzības grupas; māmiņu klubi, kur sievietes cita citu atbalsta. Sniegt zemas intensitātes psiholoģisko atbalstu un palīdzēt izkopt pašaprūpes prasmes, viņaprāt, var arī psihologi, dūlas un PEP mammas.

"Ir daudzi jautājumi un situācijas, kas mammu var satraukt vai radīt neizpratni, bet tajā nav nepieciešams ārsts, pietiek ar citu zinošu cilvēku padomu vai atbalstu. Svarīgi, ka visi šie speciālisti ir vienotā tīklā un uzticami. Piemēram, nesludina, ka antidepresanti ir kaitīgi, rada atkarību, jo pētījumi to neapstiprina," uzsvēra Rancāns. 

Depresijas atpazīšana

Rancāns norādīja, ka līdzās izglītotiem ārstiem ideālā valstī būtu jānodrošina speciālists, kas pēcdzemdību periodā pieskata sievietes emocionālo veselību, pamanot iespējamās pēcdzemdību depresijas pazīmes. Vislabāk, ja viņš ir pieejams arī mājvizītēs. "Ne vienmēr sievietei būs iespēja uzticēt kādam pieskatīt bērnu vai iet ar viņu kopā. Vai viņai būtu jāskrien uz pieņemšanu kopā ar bērnu? Šim speciālistam nav jābūt ārstam – ārsts izmaksās dārgāk. Tā var būt, piemēram, speciāli apmācīta māsa, vecmāte vai cits aprūpes speciālists. Kāds, kuram ir zināšanas, sapratne un kvalifikācija. Ja viņa uzdevums, piemēram, ir svērt bērnu, konsultēt par zīdīšanu, kādēļ nevarētu arī pajautāt par sievietes emocionālo veselību? Regulāri kādā noteiktā periodā – jo pēcdzemdību depresija var attīstīties arī vēlāk nekā ceturtajā līdz sestajā nedēļā, bet pat vairākus mēnešus pēc dzemdībām," norādīja profesors.

Viņš uzsvēra, ka izglītošanās svarīga arī pašām jauno vecāku ģimenēm. Būtu svarīgi apgūt pašaprūpi – iemācoties pārkārtot dzīvesveidu, var mazināt daļu no riskiem, kas var iesvārstīt jeb izprovocēt pēcdzemdību depresiju. Tās ir elementāras lietas – regulāras ēdienreizes, pastaigas, iespēja reizi pa reizi izgulēties u.c. Varbūt jāpārskata ģimenes vai kopienas atbalsta iespējas – to plānot jau var pirms dzemdībām.

Tāpat, pēc viņa teiktā, būtu labi, ja sieviete ir informēta par vienkāršo depresijas pašnovērtēšanas testu – kura aizpildīšana aizņem vien piecas minūtes, to var pildīt, kaut vai barojot mazuli. Tajā uzreiz tiek sniegts depresijas smaguma novērtējums un rekomendācijas. Pie speciālista var doties jau ar testa rezultātiem.

Aktivitāte tiek īstenota projektā RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija" (nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005), kas tiek finansēts ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un valsts budžeta ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti