Eksperts: Lai izbeigtu politisko ietekmi Rīgas kapitālsabiedrībās, jāmeklē no partijām brīvs izpilddirektors

Kopš jaunā gada pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvji ir ne vairs mēri vai viņu vietnieki, bet gan pašvaldību izpilddirektori. Nosakot tādu kārtību, likumdevēja mērķis bija mazināt politisko ietekmi vietvaru uzņēmumu pārvaldībā. Taču Rīgas domes gadījums parāda, ka šā iemesla dēļ politiskās kaislības ir uzjundījušas ar jaunu vilni, draudot izjaukt koalīciju. Iemesls – pašvaldības izpilddirektors pārstāv mēra partiju un nemaz nav politiski neitrāls.

Rīgas mērs Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” neuzticības balsojumu pērnā gada novembra beigās izturēja, pateicoties jaunas koalīcijas izveidei. Viena vicemēra amatu saglabāja “saskaņiete” Anna Vladova, bet otrā iecēla Burovu atbalstījušā deputātu bloka “Rīgai!” pārstāvi Druvi Kleinu.

Eksperts: Lai izbeigtu politisko ietekmi Rīgas kapitālsabiedrībās, jāmeklē no partijām brīvs izpilddirektorsEdgars Kupčs

    Līdz ar jaunas koalīcijas izveidi tapa jauns koalīcijas līgums, katrai partijai iedalot noteiktu jomu pārraudzību. Vicemēra Kleina kontrolē nokļuva arī korupcijas skandālu apgrūtinātā kompānija “Rīgas satiksme”.

    Uz jautājumu, ko viņš ir paveicis kopš kļūšanas par vicemēru, Kleins stāstīja, ka “izdarījis visu, kas vicemēram jādara, tajā skaitā - mēģinājis sakārtot “Rīgas satiksmē'” ilgi nerisinātus jautājumus, piemēram, rosinājis pārskatīt “Rīgas kartes” līgumu, uzdevis novērst maršrutu dubultošanos “Rīgas satiksmei” ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, un tas ir lielā mērā izdarīts, un  “Rīgas satiksme'' no šī gada ietaupīs 1,7 miljonus eiro”.

    “Esmu uzdevis skaidrot iedzīvotājiem ''Rīgas satiksmes'' departamenta lēmumus par 40. autobusu utt. Bez ''Rīgas satiksmes'' esmu iepazinies arī ar situāciju ''Rīgas siltumā'', un man ir radusies diezgan laba pārliecība, ka atšķirībā no ''Rīgas satiksmes'' šis uzņēmums tiek vadīts daudz efektīvāk un daudz tālredzīgāk, un tur ir vērojamas labas pārvaldības pazīmes,'' klāstīja jaunais vicemērs.

    Kleins gada nogalē izdomāja no  “Rīgas satiksmes” padomes priekšsēdētāja amata atstādināt Normundu Narvaišu. Viņa vietā ielika Rolandu Klinci, kas savukārt gādāja, lai “Rīgas satiksmes” valdē tiktu iecelti reputācijas risku dēļ iepriekš noraidīti kandidāti – kādreizējais valdes loceklis un ar deputātu bloku  “Rīgai” saistītais Emīls Jakrins un uzņēmuma administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle, kas šo amatu pildīja arī korupcijas skandālu izgaismošanas laikā.

    Vicemēra Kleina rosinātās izmaiņas esot sadusmojušas “Rīgas satiksmes” kreditorus, un neapmierinātību vēl vakar pauda arī Rīgas mērs Burovs.

    “Mums vajadzētu cīnīties ar korupciju un necaurspīdīgiem darījumiem. Es tiešām esmu pārliecināts, ka to vajag, un Rīgas domei vajadzētu mainīties. Ja ir cilvēki, kas ir gatavi iet atpakaļ... tā kā mums teica kreditori - ''Rīgas satiksmē'' šobrīd ir sajūta, ka esam atpakaļ tur, kur bijām pirms gada nākamajā dienā pēc skandāla... Es [to] negribu, es gribu iet uz priekšu,'' sacīja Burovs.

    Lietas mainījās līdz ar gadumiju, kad likumdevēja ieviesto izmaiņu dēļ par visu domju uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem kļuva pašvaldību izpilddirektori.

    Rīgā kontroli pār iepriekš koalīcijas partiju pieskatītajiem uzņēmumiem pārņēma izpilddirektors Juris Radzēvičs, kas vienlaikus ir arī mēra Burova partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes loceklis. Viens no Radzēviča pirmajiem darbiem bija “Rīgas satiksmes” padomes vadītāja amatā atjaunot Narvaišu, ko patrieca vicemērs Kleins.

    “Viens galvenais rūpju bērns patiesībā ir paņēmis šobrīd simtprocentīgu uzmanību, ņemot vērā tā aktualitāti.  Par pārējiem - nedaudz vēl ar ''Rīgas namu pārvaldnieku'', esmu ticies ar Centrāltirgus vadītāju, runājis ar Dzemdību nama vadītāju par aktuālajām lietām, arī ar ''Rīgas mežiem''. Mans priekšlikums, lai mazinātu riskus un atkarību no vienas personas kaut kādiem nepārdomātiem, dīvainiem lēmumiem, ir jāveido uzraudzības padome par kapitāldaļu pārvaldīšanas jautājumiem Rīgas pašvaldībā. Jo mēs redzam, ka līdzīgi notiek arī ministrijās - kā politiskie vēji pamainās, kāds kādam izsaka neuzticību, un tad ierēdņiem jādomā, kā to noformēt, lai gan ministrs vai kāds varētu pats uzņemties to atbildību. Tādēļ man šķiet, ka šis  būtu virziens, lai nebūtu tā, ka ļoti daudz atkarīgs no vienas amatpersonas, kur patiesībā nekādā veidā netiek pieskatīta vai uzraudzīta.

    Un mans mērķis ir izveidot šādu uzraudzības padomi,  kas attiektos uz kopējo pārvaldīšanas veidu un norisi,'' savu ieceri skaidroja Radzēvičs.

    Radzēvičs piekrīt, ka ar kapitālsabiedrību pakļaušanu izpilddirektoriem likumdevējam neizdodas pavisam mazināt politiskās ietekmes riskus.

    “Vai pašvaldības izpilddirektors ir tā neatkarīgā persona pie apstākļiem, ka viņu ieceļ amatā pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma, darba samaksu nosaka domes priekšsēdētājs, visi bonusi tiek noteikti - piedošanu, tas ir tas pats, kas ministrijās: valsts sekretārs ir pilnā apmērā atkarīgs no ministra. Cik liela ir politikas pozitīvā vai negatīvā ietekme uz šiem jautājumiem - es domāju, uz to likumā nav atbildēts,'' sacīja Radzēvičs.

    Mērs Burovs nesaskata problēmu faktā, ka nu viņa partijas biedra Radzēviča kontrolē nonākušas visas kapitālsabiedrības, kuru pārvaldību līdz šim dalīja ar koalīcijas partneriem.

    ''Koalīcija ir izveidota, un katrs grib uzņemties zināmu atbildību par kādas nozares pārraudzību. Bet pirmkārt ir likums, kas stājās spēkā no 1. janvāra, - noņemt politizāciju. Nu tad mums nevajadzētu šobrīd formāli nodot Radzēvičam, bet pa īstam sadalīt starp partijām atbildību.

    Koalīcijas līgumā bija paredzēts, ka varētu būt vietnieks, kas par to atbild, bet par to varētu runāt tikai pēc budžeta pieņemšanas,'' norādīja Burovs.

    Rīgas šā gada budžeta pieņemšanas izredzes saļodzījis abu vicemēru paziņojums par neuzticību Burovam. Līdzšinējie koalīcijas biedri prasa mēra nomaiņu.

    Lai gan paši to neatzīst, ticamākais mēra maiņas iemesls ir vēlme atgūt varu pār domes uzņēmumiem.

    Pašvaldības izpilddirektoru dome apstiprina pēc priekšsēdētāja ieteikuma, tādējādi, mainot mēru, varētu tikt arī pie cita izpilddirektora, kas uzrauga kapitālsabiedrības. Tādu versiju pieļauj arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.

    ''Problēma Rīgas domes gadījumā ir tāda, ka šis izpilddirektors ir biedrs arī politiskajā partijā un kas iezīmē vēl citu problemātiku, ka tā tam nevajadzētu būt, jo izpilddirektoram pēc būtības būtu jābūt tam, kas atbild par saimniecisko darbību, pieņem lēmumus, kas ir pašvaldības interesēs, iedzīvotāju interesēs, un šeit nedrīkstētu būt nekāda politiskā dimensija. Līdz ar to Rīgas gadījumā ir uzkāpts uz šī grābekļa, ka Radzēviča kungs ir ''Gods kalpot Rīgai'' biedrs, un arī šajās koalīcijas diskusijās tiek uzskatīts, ka kapitālsabiedrību pārvaldība ir palikusi vienas partijas pārziņā.

    [Līdzīgi gadījumi] viennozīmīgi draud arī citām pašvaldībām - esam dzirdējuši par Daugavpili, arī citām pašvaldībām, kur ir vēlme izpilddirektora amatu padarīt vēl politiskāku, lai joprojām nodrošinātu kontroli pār šo uzņēmumu pārvaldību.

    Un tas nav pareizi, un līdz ar to tas ir jautājums par likumdošanu, par likumu grozījumiem, kas paredzētu, ka izpilddirektors nav politiska persona,'' klāstīja Grafs.

    Uzņēmumu labas pārvaldības eksperts neuzskata, ka pat Rīgas gadījumā izpilddirektors viens nevarētu tikt galā ar tik daudzu kapitālsabiedrību pārraudzības pienākumiem. To pierādot kaut vai fakts, ka arī vēl lielākus aktīvus pārstāvošās ministrijās šie pienākumi uzticēti augstākajiem ierēdniecības pārstāvjiem.

    Pašlaik gan arī valsts līmenī atkal tiek aktualizēts jautājums par uzņēmumu centralizētu pārvaldību, kā arī notiek diskusijas, kā samazināt vienas personas ietekmi uz kapitālsabiedrību.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti