Debates
Pašvaldību vēlēšanās daudzviet, īpaši lielajās pilsētās, varu saglabājuši jau esošie pašvaldību vadītāji. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".
Divās Latgales valstpilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī – pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija līdzīga, abās pilsētās nobalsoja vien nedaudz vairāk par 31% vēlētāju. Un abās pilsētās līderu pozīcijās ierindojas partija „Saskaņa” – pārliecinoši Rēzeknē ar 63,19% procentiem un Daugavpilī ar 42,25%. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, iedzīvotājiem vēlme iet balsot abās pilsētas ir krietni samazinājusies. Iedzīvotājus arī nepārsteidz "Saskaņas" uzvara.
Pašvaldību vēlēšanās bija zema aktivitāte, daudzviet, īpaši lielajās pilsētās varu saglabāja jau esošie pašvaldību vadītāji. Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" viedokli vaicāja politoloģēm – Rīgas Stradiņa universitātes docentei Leldei Metlai-Rozentālei un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājai Ivetai Reinholdei.
Pirmajās pašvaldību vēlēšanās pēc novadu reformas, kad 5. jūnijā vēlētāji izraudzījās jaunu varu 40 pašvaldībās, savu ietekmi reģionos saglabāja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Vēlēšanās visvairāk novados uzvaru guvušas ZZS un Latvijas Reģionu apvienība, kas katra saņēma lielāko vēlētāju atbalstu piecās administratīvajās teritorijās. Bet kopumā ZZS ietilpstošo spēku un sadarbības partneru saraksti 5. jūnijā vairākumu ieguva 15 pašvaldībās.