ĪSUMĀ:
- Nobalsojušo vairāk, bet procentos pieaugums niecīgs, jo audzis kopējais vēlētāju skaits.
- Zema līdzdalība nozīmē, ka kandidātam vajag mazāk balsu, lai tiktu Eiropas Parlamentā.
- Politologs: Lai celtu līdzdalību vēlēšanās, nepieciešams nepārtraukts informēšanas darbs.
- Valsts kanceleja plāno vairāk skaidrot vidusskolēniem – nākamajiem vēlētājiem – ES nozīmi.
Audzis kopējais balsstiesīgo skaits
Absolūtajos skaitļos nobalsojušo skaits, salīdzinot ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām pirms pieciem gadiem, ir palielinājies par nepilniem 47 000. Taču procentuāli vēlētāju aktivitāte ir palielinājusies minimāli – vien par trīs desmitdaļām, sasniedzot 33,82%.
Šo nesakritību var skaidrot ar to, ka šajās vēlēšanās ir palielinājies norādītais kopējs balsstiesīgo skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe skaidroja: "2019. gada vēlēšanās tika lietoti ne elektroniskie vēlētāju saraksti, tie bija papīra. Un ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi vēlētāju reģistrā tika iekļauti tikai tad, ja viņi pieteicās vēlēšanām pa pastu. Šī gada vēlēšanās tika pirmo reizi izmantots Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kurā automātiski un elektroniski tika iekļauti visi Latvijas iedzīvotāji, arī tie, kas dzīvo ārvalstīs."
Socioloģe: Ar mazu līdzdalību kandidātam vajag maz balsu, lai tiktu ievēlētam
Ja salīdzina ar citām valstīm, kur vēlētāji jau ir izdarījuši savu izvēli, tiek prognozēts, ka Latvijas rādītāji būs līdzīgi Slovākijai. Turpretī Nīderlandē vēlētāju aktivitāte varētu pārsniegt 40%, Īrijā varētu būt nobalsojusi puse, Maltā – pat 70% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Socioloģe Ieva Strode šādu Latvijas ainu skaidroja ar to, ka iedzīvotāji neredz Eiropas Parlamenta darba ietekmi uz viņu dzīvi.
"Lielākais risks ar šo zemo līdzdalību ir tas, ka deputātam vajag ļoti maz balsu. Reāli.
Lai ievēlētu vienu deputātu, tev pietiek ar cik tūkstošiem? Nu, respektīvi, ir viegli panākt, lai kādu cilvēku ievēlē. Atcerieties Ivetu Griguli. Īstenībā pietiek vienam cilvēkam ar ļoti aktīvu reklāmas kampaņu, lai viņu ievēlētu," norādīja Strode.
Politiķiem aktīvāk jāinformē par savu darbu EP no pirmās ievēlēšanas dienas
Kā viena no vēlētāju mobilizēšanas idejām izskan priekšlikums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas reizē ar Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām. Tā tas būs arī nākamreiz, kad Latvija sūtīs savus pārstāvjus uz Briseli.
Taču šī pārkārtošana ekspertu vērtējumā nebūtu veiksmīgākais variants.
Daudz lietderīgāk būtu mudināt pašus politiķus daudz aktīvāk un regulāri informēt par savu darbu jau kopš pirmās ievēlēšanas dienas.
"Visu laiku ir jāstāsta, ka deviņi deputāti var izdarīt milzīgi daudz, ja viņiem ir visi biroji. Viss, kas strādā kopā ar lietuviešiem, igauņiem, pārstāvniecība kaut kāda Baltijas vēl, vispār virzīt šo domu, ko mēs tagad pierādījām būtībā Ukrainas kara kontekstā. Ja nebūtu šie baltieši Eiropas Parlamentā, tad diezin vai šis Ukrainas jautājums būtu tik aktuāls," sprieda politologs Gatis Krūmiņš.
Valsts kanceleja plāno vairāk skaidrot ES nozīmi skolēniem
Gatis Krūmiņš aicina pieiet šim jautājumam zinātniski un izpētīt, ar kādām sabiedrības grupām un kā būtu nepieciešams strādāt. To grasās darīt arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments.
"Mēs noteikti strādāsim pie tā, īpaši jau domājot par nākamajiem vēlētājiem, kas nozīmē vidusskolas vecuma jauniešus, kas dosies pie vēlēšanu urnām, pavisam drīz arī pašvaldības, Saeimas vēlēšanās pēc gada, pēc diviem," sacīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
"Mēs šobrīd skolās īstenojam pasākumus, kuros daudz runājam par dezinformāciju, par dažādiem iespējamiem ietekmes pasākumiem informatīvajā telpā, lai celtu noturību. To ir iespējams noteikti kombinēt arī ar lietām, kur runā, izceļ vairāk par Eiropas Savienību," norādīja Bambals.
Šobrīd nepastāv zemākā vēlētāju aktivitātes robeža, pie kuras vēlēšanu rezultāts netiktu uzskatīts par leģitīmu.
KONTEKSTS:
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji.
Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%, "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.
Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.
Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.
