Sestdien iespēju izdarīt savu izvēli izmantojuši:
- no plkst.7 līdz 8 - 0,40% jeb 1691 vēlētājs,
- no plkst.7 līdz 12 – 6,28% jeb 26 542 vēlētāji.
- no plkst.7 līdz 16 – 13,56% jeb 57 296 vēlētāji.
- no plkst.7 līdz 20 - 19,33% jeb 81 694 vēletāji.
- no plkst.7 līdz 22 - 21,1% jeb 89 185 vēlētāji.
Kopā ar iepriekšējo balsošanu un balsošanu atrašanās vietās vēlēšanās piedalījās 171 591 vēlētājs jeb 40,6%, liecina CVK dati.
Lielākā aktivitāte bija iecirkņos dzelzceļa stacijā “Vecāķi” (64,44%), Kongresu namā (61,45%), tirdzniecības centrā “Domina” (61,45%).
Zemākā aktivitāte bija iecirkņos Rīgas 33. vidusskolā (26,8%), Rīgas Austrumu vidusskolā (26,97%), Rīgas 28. vidusskolā (27,37%), Rīgas Austrumu izpilddirekcijā (29,66%), Rīgas 71. vidusskolā (29,83%).
Kopumā Rīgas domes vēlēšanās tiesības vēlēt ir 422 681 iedzīvotājam.
Salīdzinot rīdzinieku aktivitāti trijās pašvaldību vēlēšanās, šoreiz vairāk vēlētāju piedalījās iepriekšējā nobalsošanā. Savukārt vēlēšanu dienā aktivitāte bija zemāka nekā 2017. un 2013. gadā.
Kopumā šogad aktivitāte ir zemākā kopš 1997. gada pašvaldību vēlēšanām.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Rīgā vēlēšanās piedalījušies 58,72% balsstiesīgo rīdzinieku. 2017. gadā iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā Rīgā nobalsoja 4,71% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir mazāk nekā šogad.
Lielākā aktivitāte bija 2001. gadā, kad balsot devušies 60,85% vēlētāju, bet zemākā – 1997. gadā, kad vēlēšanās piedalījušies tikai 49,58%.
Grafika: LSM, Centrālās vēlēšanu komisijas informācija
Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka ir nedaudz pārsteigts par zemo aktivitāti. "Bija skaidrs, ka aktivitāte būs zemāka nekā iepriekš. (..) Bet man ir nedaudz pārsteigums," sacīja Kaktiņš.
Sociologs Arnis Kaktiņš par vēlētāju zemās aktivitātes iemesliem
Žurnāliste Sanita Jemberga savukārt uzsvēra, ka viņu vēlēšanu aktivitāte nepārsteidz. Pēc viņas domām, tās nav bailes no Covid-19, bet gan tādēļ, ka cilvēki neredz rezultātu un netic solījumiem, jo redzēja, ka iepriekš bija solījumi, bet nekas nemainījās.
Politologs Filips Rajevskis sacīja, ka zemā aktivitāte nāk par labu mazajām partijām ar disciplinētiem vēlētājiem, kuras varēs iekļūt domē, piemēram, Latvijas Krievu savienībai, jo pie tik zemas līdzdalības 5% barjera nepilda savas funkcijas. “LKS var aplaudēt šādai aktivitātei,” sacīja Rajevskis. Un tas nozīmē, ka būs sadrumstalota koalīcija.
Rajevskis arī nedomā, ka zemo aktivitāti veicināja Covid-19, bet drīzāk tas, ka mēra amata kandidāti nespēja uzrunāt to sāpi un problēmas, kas ir rīdziniekiem.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
