Sadaļas Sadaļas

Laikmetīgās mākslas centrā «kim?» – fizikas, tehnoloģiju un pētījuma iedvesmotas izstādes

Laikmetīgās mākslas centrā "kim?” šobrīd aplūkojamas veselas trīs izstādes: Amandas Ziemeles "Kvantu matu implanti”, Santas Frances "Safeporting” un mākslas centra rīkotā konkursa "Kim? Open Call 2019” uzvarētāju – Lauras Brokānes un Vikas Ekstas vadītās pētniecības grupas – veikums "Eižena Berga dzeja un darbi”.

ĪSUMĀ

  • Amandas Ziemeles izstādi "Kvantu matu implanti" iedvesmojusi fiziķa hipotēze
  • Santas Frances "Safeporting” radusies, reflektējot par mūsdienu pasaules vienkāršotību un dažādu tehnoloģiju piedāvātajiem atvieglojumiem
  • Lauras Brokānes un Vikas Ekstas vadītās pētniecības grupas veidotā ekspozīcija "Eižena Berga dzeja un darbi”: teju vai detektīvstāsta cienīgs gadījums

Amandas Ziemeles "Kvantu matu implanti”

Mākslinieci Amandu Ziemeli iedvesmojusi fiziķa Nikodema Poplavska hipotēze, ka mēs jau šobrīd atrodamies melnajā caurumā. Viņš piedāvā versiju, ka mūsu Visums ir melnā cauruma interjers citam lielākam Visumam, turklāt atsevišķās situācijās tas varētu tikt izmantots arī kā durvis, kas savienotu telpas iekšieni ar ārieni. 

Viņas izstādē "Kvantu matu implanti”, kura vienlaikus ar divām citām ekspozīcijām šobrīd ir apskatāma laikmetīgās mākslas centrā "kim?”, ar glezniecības un formveides palīdzību tiek iezīmētas neskaidrību risināšanas iespējas, domājot par savstarpēju informācijas nodošanu kvantu un ķermeņu saziņas līmenī.

“Runājot par šo sarežģīto tēmu, varu runāt par citām tēmām. Tas ir saistīts. Domājot par šo sarežģīto, tas ir arī vienlīdz fundamentālas saziņas paveids, kur nošķīrums kaut par kvantu pasauli glezniecības procesā būtu skatāms kā vielu sajaukšanās un informācijas nodošana – audekls viens ar otru, viena telpa ar otru, ko uzskatām par iekšpusi, ko par ārpusi. Tas ir tāds tēmu salikums, kur ir izveidota situācija, no kuras ir iespējams paplašināt redzējumu, kā mēs redzam, kas ir telpa, kur mēs redzam robežas,” skaidro Amanda Ziemele.

Tāpat māksliniecei svarīga ir katra konkrētā darba forma, kas ir nepieciešama tikai tam darbam un ko nav iespējams citādi parādīt.

Santas Frances "Safeporting”

Cita izstāde mākslas centra "kim?” telpās – Santas Frances piedāvājums ar nosaukumu "Safeporting”. Māksliniece lielākoties darbojas ar 3D programmatūrām un to pielietojumu tīmekļa kolāžu, video, animētu gif attēlu un digitālo ilustrāciju veidošanā. 

Viss iepriekšminētais arī veido izstādes priekšmetisko kopumu, savukārt tā galvenais vēstījums – mūsdienu pasaules vienkāršotība un dažādi tehnoloģiju piedāvātie atvieglojumi, kuri spēj aizklāt realitāti un piedāvāt savu versiju par to.

“Bija dīvaina sajūta, jo patiesībā es šo telpu, iekārtojot izstādi, uzmodelēju programmā un visus objektus izkārtoju. Man ir maza digitāla telpa, kas izskatās kā dzīvē. Tā pārsteiguma sajūta bija to visu ieraudzīt fiziski,” atklāj Santa France.

Māksliniece skaidro, ka lielākās kompozīcijas ir diezgan personiskas un par katru objektu varētu daudz stāstīt.

“Mazākajās [kompozīcijās], piemēram, iztēlojos, kā ārsts savā praksē ir garlaikots un viņš sāk spēlēties ar lietām, kas viņam apkārt. Iztēlojos scenāriju ar kaut kādu iedomātu personu. Lielākajās bieži ir personīgs moments, un es izmantoju objektus, kas man pašai interesē,” stāsta France.

Lauras Brokānes un Vikas Ekstas veikums "Eižena Berga dzeja un darbi”

Visbeidzot, trešā izstāde: Lauras Brokānes un Vikas Ekstas vadītās pētniecības grupas veidotā ekspozīcija "Eižena Berga dzeja un darbi” ir teju vai detektīvstāsta cienīgs gadījums.

2017. gada martā tīmekļa žurnāla "Punctum" redakcija, kura tobrīd bija publicējusi krievu sudraba laikmeta dzejnieka Mihaila Kuzmina atdzejojumus, saņēma e-pasta vēstuli no Krievijas. Rakstīja Kuzmina biogrāfijas un daiļrades pētniece Marina Kameņecka saistībā ar kādu Kuzmina vēstuli, adresētu Eiženam Bergam Rīgā, 1920. gadā.

Viņa interesējās par to, kas ir noslēpumainais latvietis, kuru, iespējams, savās dienasgrāmatās kā "švītīgo ākstu”, "ārišķīgo daudzrakstītāju” un "pakaļdarinātāju” pieminējis Kuzmina partneris, dzejnieks Jurijs Jurkuns.

Vēstule aizvedusi uz kādu īres namu Rīgā, kurā ar Berga dzimtu nesaistīta īrniece bija pieglabājusi, viņas vārdiem runājot, "antīko mantojumu”. Tajā atradās vairākas liecības par pārsteidzoši daudzpusīgu dzejnieku no Rīgas, kurš gan saistījies, gan aktīvi interesējies par Rietumu avangarda kustībām, īpaši dadaismu. Tomēr vēl arvien par Eiženu Bergu ir zināms pārāk maz, tāpat kā par viņa dzīves pēdējiem gadiem, kuri saistīti ar emigrāciju Itālijā.

“Mēs maz ko zinām par viņu, vislabāk ir, ja skatītājs pats izdara secinājumus, izspriežot. Mūsu rīcībā ir nedaudz materiālu, pēc kuriem varam spriest. Esam dibinājuši Eižena Berga pētniecības fondu, dziļākie pētījumi ir mūsu nākotnes plāni. Tālāk veltīsim enerģiju dziļākai analīzei,” skaidro Vika Eksta.

“Materiāls katrā ziņā ir ļoti pārsteidzošs, jo ir skaidrs, ka saistība ar Mihailu Kuzminu, piemēram, sudraba poētiku viņam ir bijusi, tāpat kā ar dadaistiem. Uzskatāmi redzam, kā viņš pārņem šīs idejas,” bilst Laura Brokāne.

Brokāne arī norāda, ka šī izstāde ir veltījums visām kultūras personībām, kas palikušas ārpus redzesloka un noteiktā kanona sociālpolitisku apstākļu dēļ vai vienkārši nejaušības dēļ. Tāpat šī izstāde cenšas dekonstruēt pieeju, kā iepazīstam vēsturiskas personības, kā stāstam muzejiskus stāstus.

Eižena Berga piezīmju grāmatiņas, vēstules un zīmējumi, kā arī Amandas Ziemeles un Santas Frances piedāvātās tēmas izstādēs "Kvantu matu implanti” un "Safeporting” laikmetīgās mākslas centrā "kim?” apmeklētājus gaida līdz pašām marta beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt