Kultūras Rondo

Cilvēku attiecību jūklis Salemā 17.gs. un mūsdienu "Salemas raganas" Dailes teātrī

Kultūras Rondo

Jubilāra Tālivalža Ķeniņa mūzika Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā

Iznākusi Bernāra Sordē grāmata "Homo-Natura alteritas. Filozofija un māksla 2015–2018"

Tulkotāja: Bernāra Sordē grāmata ir interesants piedāvājums, kā domāt

Kas nosaka sabiedrības nākotni? Vai tās ir institūcijas, politiķi vai mūsu savstarpējās attiecības? Vai spējam iedomāties sevi kā homo-natura alteritas – kā “ārstus”, kalpojot citiem un aizstāvot citus, esot līdzvērtīgās, nevis pārvaldošās attiecībās ar dabu? Šos un citus jautājumus savā jaunākajā grāmatā „Homo-Natura alteritas. Filozofija un māksla 2015 – 2018” apsver franču kibernētiķis un mākslinieks Bernārs Sordē.

„Es uzskatu, ka mūsdienu sabiedrība tiek konfrontēta ar ļoti krasām pārmaiņām. Mēs vairs nevaram runāt par, piemēram, tradicionāla tipa politiķiem – šobrīd, pēc viņu uzskatiem, galvenā vērtība ir vara. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir neatkarīgu domātāju piedāvātajiem viedokļiem. Arī tie mūs savā ziņā konfrontē,” skaidro Sordē.

„Līdz ar to mani ļoti interesē Latvijas situācija, vēl vairāk par to, kas notiek manā valstī, Vācijā, Itālijā vai citviet. Sevišķi tāpēc, ka jūsu valsts ir neliela, bet saskaršanās ar dažādām problēmām ir tieši tāda paša apjoma, kā tas ir lielajām valstīm.”

Grāmatai „Homo-Natura alteritas” ir trīs daļas: pirmajā autors piedāvā jaunu skatījumu uz cilvēku un dabu, kas aicina pārkārtot pasauli pēc mīlestības, savstarpējas sapratnes un solidaritātes likuma. Otrajā daļā autors apskata migrācijas fenomenu, tā potenciālu mainīt pasauli, padarot to vienlīdzīgāku un mierpilnāku. Trešajā daļā Sordē izklāsta savu skatījumu uz sadarbību, kas vērsta uz mieru pasaulē, apskata pāreju no brutālas savstarpējās atkarības pasaulē uz solidāru līdzāspastāvēšanu un aicina strādāt ar kolektīvo iztēli, kas nepieciešama Eiropas atjaunotnei.

„Jūsu ir tikai divi miljoni, taču, ja šie divi miljoni būtu domājoši, ar noteiktu apzinātību, tas būtu ļoti daudz. Mums ir ļoti nepieciešama jauna veida domāšana, jāmaina savu pārdomu esence. Es uzskatu, ka šādas pārmaiņas var radīt arī ko līdzīgu revolūcijai,” turpina Sordē.

Viņš kā piemēru domāšanas pārmaiņai min ''dzelteno vestu'' kustību Parīzē, kas ir noteiktā veida domāšana, un līdz ar to arī rīcība ietekmē notikumu un lēmumu pieņemšanas kārtību Eiropas Savienībā kopumā.

„Manuprāt, šāda veida pārmaiņas ir ļoti jēgpilnas, katrā ziņā – tās ir nozīmīgākas nekā dažādas citas pilsoniskas iniciatīvas, par kurām varējām runāt pirms diviem, pieciem vai desmit gadiem,” analizē Sordē.

Tulkotāja Kristīne Našeniece norāda, ka grāmatā ir ietverti daži no fundamentālākajiem Sordē tekstiem, kas diezgan visaptverošā veidā atspoguļo viņa domu gājienu.

„Ir arī interesanti skatīties, kā viņš  domā,” atzīst Našeniece.

„Bernārs Sordē ir kibernētiķis, līdz ar to viņš analizē, kā sistēma darbojas, pasaule kā sistēma un Eiropa kā daļa no šīs sistēmas. Kādas ir attiecības šajā sistēmā vienam ar otru dažādiem elementiem, vai tās būtu valstis vai kas cits.

Kādas izmaiņas redzamas, pie kā varētu nonākt."

Našeniece norāda, ka viens no Sordē biežāk lietotajiem terminiem ir biforkācijas – straujas rakstura vai virziena maiņas.

„Svarīga un interesanta ir arī Bernāra Sordē domāšanas metode, kas vairāk redzama grāmatas trešajā daļā. Tās ir triangulācijas, kurās viņš ir iedvesmojies no Reimoma Rjēra. Man šķiet, ne tikai saturiski, bet arī tīri domāšanas metodes ziņā ir interesanti paskatīties, kā domāt, jo dažkārt mēs esam problēmas priekšā un nezinām, no kura gala ķerties klāt, kā būtu labāk,”  skaidro Našeniece. „Man liekas, ka Bernāram Sordē, vai tas ir pateicoties kibernētikai, vai kam citam, ir interesants piedāvājums, kā domāt. Kā sadalīt problēmu faktoros, daļās, kā to atšķetināt un kur mēs varētu nonākt.”

Jautāts, vai viņa uzskati par savstarpējās mīlestības, sapratnes un solidaritātes likumu nav balstīti ideālismā, proti, vai šis scenārijs nav pārāk labs, lai tā būtu patiesība, Sordē atbild noliedzoši.

„Man ne sevišķi patīk vārds „ideālisms”. Kad es skatos uz to, kas notiek dažādās valstīs, es saprotu, ka mēs vienkārši esam spiesti mainīt savas attieksmes.

Tas nav ideālisms, mēs vienkārši esam konfrontēti ar nepieciešamību mainīties,” norāda Sordē.

Viņš uzskata, ka mums jāpārdefinē sava un apkārtējo paveiktā darba nozīmē, savas profesijas nozīme, tāpat jāpārvērtē izglītības kvalitāte un tās paveidi – tā ir pilnīgi skaidra nepieciešamība.

„Un šīs nepieciešamības kontekstā es saprotu, ka man ir jāpalīdz tas izdarīt citiem – gan sabiedrībai kopumā, gan arī, piemēram, saviem draugiem vai tuviniekiem. Jāpalīdz domāt citādāk. Un to es daru, atskatoties uz to, kādas ir bijušas tās izglītošanās pieredzes, kādām es esmu gājis savā studiju laikā, atskatoties uz savu bērnu pieredzēto.

Tā ir savas domāšanas pārskatīšana, pieredzes revīzija. Un tā ir ļoti nepieciešama, lai iegūtu jaunu un skaidru skatu uz apkārt notiekošo,” atzīst Sordē.

Bernārs Sordē ir kibernētiķis, nākotnes pētnieks, pasniedzējs un mākslinieks. Aktīvi pievērsies rakstniecībai no 2006.gada. Pirms tam sniedzis padomus Latvijai saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, vadījis vienu no šobrīd Eiropā lielākajiem farmācijas uzņēmumiem, nodarbojies ar pētniecību Francijas indikatīvās plānošanas institūcijās. Viņam iznākušas grāmatas Latvijā un Francijā, kurās apskatīta Eiropas un globalizācijas nākotne. Latvijā notikušas vairākas Bernāra Sordē gleznu, akvareļu un instalāciju personālizstādes.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti