Kultūras ziņas

"Bel Suono" – trīs flīģeļu maģija

Kultūras ziņas

Gaisma, suņi un baloži Jūrmalas muzejā

Henrija Klēbaha gleznas izstādē "Pasaules malā"

60.–70.gadu eksperimentētāju mākslā – Henriju Klēbahu – var iepazīst izstādē «Pasaules malā»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Henrijs Klēbahs šobrīd ir mazāk zināms latviešu mākslinieks, taču savas darbības aktīvākajā posmā – pagājušā gadsimta 60. un 70. gados - bija pazīstams kā pilsētu, lauku un skarbo ziemeļu ainavu atainotājs.

Eksperimentējot ar visdažādākajiem materiāliem, izteiksmes līdzekļiem, rakursiem un formu, mākslinieku pavadīja nenogurstoša vēlme jaunatrasto nemitīgi pārradīt. No 15. februāra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar gleznotāja darbiem iepazīstinās izstāde "Pasaules malā”.

Mākslas zinātnieci un izstādes "Pasaules malā" kuratori Šeldu Puķīti gleznotāja Henrija Klēbaha daiļradi uzrunāja jau viņas bakalaura darba tapšanas laikā. Tajā viņa pētījusi 60.–70. gadu Latvijas glezniecības tendences, faktūras risinājumus un formālos meklējumus dažādu mākslinieku daiļradē. Tagad šie meklējumi un arī atradumi skatāmi izstādē "Pasaules malā" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ceturtā stāva izstāžu zālē.

"Viņš jau ir tāds šobrīd diezgan aizmirsts mākslinieks, jāsaka godīgi, bet padomju periodā viņš bija ļoti svarīga figūra kopā ar Džemmu Skulmi, Induli Zariņu un Vecozolu un Ozolu un daudziem citiem tā perioda nozīmīgiem māksliniekiem, kas ienesa Latvijā skarbo stilu un pēc tam katrs nodevās meklējumiem," par mākslinieku stāsta Šelda Puķīte.

"Man viņš likās interesants ar eksperimentēšanu, ar ko viņš nodarbojas, jo tīri tematiski viņš pārsvarā ir ainavists, viņš glezno pārsvarā pilsētas ainavas, nedaudz arī lauku ainavas.

Bet tas, kas mani piesaistīja, ļoti netipiski Latvijas glezniecībā, viņš daudz gleznojis ārzemēs redzēto, it īpaši kalnu ainavas, tundras, purva ainavas," turpina Puķīte.

Henrijs Klēbahs. Tundra
Henrijs Klēbahs. Tundra

Savos darbos mākslinieks izmanto dažādas tehnikas eksperimentiem, viņš glezno, pārglezno, špaktelē, skrāpē, līmē.

"Vārdu sakot, audzē dažādus dīvainus krāsu slāņus virsū, kas sāk atgādināt kaut kādus augus vai sēnes, kas sāk augt uz darbiem. Un tas viss mani ļoti piesaistīja un likās interesanti un radīja jautājumu, kāpēc viņš šobrīd ir pazudis no mākslas vēstures kaut kādā ziņā," norāda Puķīte.

Lai arī mākslinieka vārds ir minēts grāmatās un atsevišķos pētījumos, reizēm viņa darbi parādās izstādēs, kopumā cilvēkiem Henrija Klēbaha vārds ir svešs.

"Kaut kādā ziņā beigās tas par misiju izvērtās, kas, protams, ļoti ilgi dzīvoja vienkārši manā galvā, kamēr vienu dienu es ierosināju Nacionālajam mākslas muzejam, varbūt ka viņš ir "jāmodina no mirušajiem"," bilst Puķīte.

Aktualizējot vecmeistaru radošo mantojumu, kā arī atzīmējot viņa 90 gadu jubileju, izstāde "Pasaules malā" ir veidota dialogu formātā, ļaujot pagātnes mantojumam sasaukties ar mūsdienu mākslinieku redzējumu.

Iedvesmojoties no Klēbaha gleznām, mākslinieki Liene Mackus un Artūrs Arnis veidojuši telpiskus objektus, izmantojot gan vasku, gan dažādus citus materiālus, turpinot gleznās redzamo ziemas ainavu, paskarbo, kaut bieži lirisko noskaņu.

Artūrs Arnis, Liene Mackus. Pasaules malā
Artūrs Arnis, Liene Mackus. Pasaules malā

"Mums tāds princips bija – pēc iespējas mazāk pieskarties šiem objektiem pašiem. Principā viņus ir veidojusi daba, jo mēs veidojām to faktūru sniegā, un tad daba izveido formas, mēs virzījām to procesu," stāsta Liene Mackus.

Henrijs Klēbahs dzimis 1928. gadā pedagoga un tēlnieka Eduarda Klēbaha ģimenē, skolojies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, Latvijas Valsts Universitātes Mākslas vēstures nodaļā un LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, no kuras pēc trim gadiem izstājies. Par savu īsteno skolu uzskatījis darbošanos scenogrāfijā Valmieras teātrī Rūdolfa Pīlādža vadībā. Mākslinieks devās mūžībā 1998. gadā.

Nokļūt "Pasaules malā" ar Henrija Klēbaha un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja palīdzību iespējams līdz 31. martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti