Labrīt

Velga Krile. Dzejoļu krājums "Sikspārnis. Rekviēms"

Labrīt

Jānis Akuraters. Sonetu un elēģiju krājums "Sirds varā"

Viks. Grāmata "Kā es meklēju Sa Vējos jeb Pāru pasakas pieaugušajiem"

«Nekādu atkal! Vajag nākotni!»: Rakstnieka un dzejnieka Vika pasakas pieaugušajiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Rakstnieka un dzejnieka Vika (Viktors Kalniņš, 1939) grāmata “Kā es meklēju Sa Vējos jeb Pāru pasakas pieaugušajiem” apkopo trīsdesmit īsstāstus, kuros lielākā loma ir atvēlēta valodas rotaļām, zināmām lietām un parādībām piešķirot iepriekš neapjaustas īpašības.

Izdota 1990. gadā apgādā "Sprīdītis" un papildināta ar Ināras Garklāvas ilustrācijām, šī grāmata ir nešpetnību un zemtekstu birums – brīžiem ar zinātniskās fantastikas ieblāzmojumiem. Vika grāmata domāta pieaugušiem cilvēkiem, kas iemanījušies lasīt starp rindiņām, pamanīt zemtekstus, novērtēt to, kā literatūra strādā kā simbolu veidotāja, un spēj novērtēt humoru, kas parādās starp rindiņām. 

"Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" svētku izlase

Latvijas Radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" autori – dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins - gada tumšākajā laikā kopā ar raidījuma producenti Santu Laugu ir radījuši svētku izlasi no "Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktuves – lai vienlaikus atgādinātu LSM.lv lasītājiem par varbūt piemirstām vai nelasītām grāmatām, kas bagātinās un intelektuāli piepildīs ziemas vakarus. 

Krājumā iekļautas 30 pasakas, pats autors tās raksturo kā “dzejoļus prozā” vai “atjautības pasakām”. Tās piesātinātas ar spilgtām vārdu spēlēm, kā “atkal atkala”, “krēsls un krēsla”, “vergs un verga”, “sala un sals”, “oda odam”, “solo sols” un tamlīdzīgi, kas raksturo Vika stilu un lasītāju ievelk aizvien dziļāk valodas spēlē. 

1991. gadā žurnālā “Karogs” literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis raksta, ka šīs pasakas “varētu nosaukt arī par gramatiskām vai semantiskām alegorijām: vārds tiek atbrīvots no tam dabiskā konteksta, šai gadījumā arī no pasaules, un tālāk rada pats savu pasauli, t. i., semantiskās paralēles vedina veidot arī jēdzieniskās saskares: teiksim, ja ir Lauskis, tad tam pārošanās laikā jāmeklē Lauska, ja ir Olis, tad tam noteikti ir radniecība ar Olu un tamlīdzīgi, jo, kā apgalvo autors, šie jēdzieni ir viens un tas pats – "pāri atšķiras tikai ar galotnēm" (28. lpp.). [..] Tradicionālā teksta loģika it kā būtu aizvietota ar citu loģiku – līdzīgi skanoši un rakstāmi vārdi rada savas pasaules – tomēr tā nav iztēles loģika ar tās plašajām iespējām un bezgalīgajām variācijām: tā ir tikpat formāla un iepriekšnosacīta kā ikdienišķā loģika, tikai pretstatīta tai.”

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti