Tekstils kā formveidotājs vai inženierzinātne: Izstāde mākslas stacijā «Dubulti»

Mākslas stacijā “Dubulti” 1. martā atklāta projekta “Studentu dienasgrāmatas” trešā izstāde, kas veltīta tekstilmākslai un kurā aplūkojams Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studentu veikums. 

Kristīne Kligina apspēlējusi tekstilmateriālu gan kā formveidotāju un telpas papildinātāju, gan kā pamatu portreta struktūrai.

“Pārsvarā caur portretiem, lāču tēliem es vairāk spēlējos audumu, struktūrām, faktūrām, radu senatnīgo sajūtu. Kaut ko senčiem, no bēniņu sajūtas,” par darbiem stāsta Kristīne Kligina.

Kligina strādā vienā tonalitātē. “Man šķiet, ka vienā tonalitātē var atrast caurspīdīgu, matētu, samtainu. Tas ir interesantākais,” uzskata Kristīne Kligina.

Izstādes kuratore Inga Šteimane norāda, ka Kristīnes darbi iemieso to, ko tekstils var dot - mīkstumu, smagnējību, kad vari iegrimt matērijā, arī “lupatīgumu”.

Maruta Konceviča izmantojusi šķietami raupju aksesuāru – darba cimdus, lai no tiem izveidotu košu un kontrastējošu ziedu dekoru.

“Darbs skaitās ready-made, no gatava materiāla tiek veidots lielformāta darbs, šajā gadījumā, darba cimdi, kas tika apstrādāti, krāsoti. Kā tēls ir izveidots zieds, zieds pļavā. Ideja radās no tā, ka baroks Latvijā ienes etnogrāfijā florālo materiālu, tādējādi, ka es nevis veidoju uz cimda ziedu, bet no cimdiem,” stāsta Maruta Konceviča.

Diāna Kokoreviča maģistra studiju laikā izvēlējusies strādāt ar materiāliem, kuri ar tekstilu ir mazāk saistāmi – metāla stieplēm, optiskajām šķiedrām, LED gaismām.

Ar to māksliniece vēlas parādīt, ka tekstila darbi var kļūt arī par daļu no inženierzinātnes.

“Esmu mācījusies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē, papildinājusies Zviedrijā. Tieši Zviedrijā ieguvu papildu interesi par inženierzinātņu iesaisti tekstilā. Mani arvien vairāk interesē dažādi veidi, kā tekstilu veidot no plaknes par skulpturālu objektu. Līdz ar to es izmantoju dubultauduma aušanas metodi. Pati aužu šīs formas. Aušanas procesa laikā tajā iestrādāju optiskā šķiedras, kuras pēc tam speciāliem LED vai RGB lukturiem tiek iespīdinātas. Tad veidojas gaismu spēle šajos darbos. Mainās darbu raksturs, doma un nozīme, ja izlikts pilnīgi tumšā telpā,” skaidro Diāna Kokoreviča.

Santa Leimane speciāli izstādei izveidojusi lielformāta spilvenu kolekciju, kuri apdrukāti ar krāšņiem, kaleidoskopiskiem ornamentiem, kuros ziedu motīvi apvienojas ar dažādu kukaiņu attēliem.

Santa Leimane. "Domu kārtība"

“Darbs iesākās 2017. gadā, kad studiju laikā pusgada tēma bija daba, kur mums lika pētīt dabas elementus, un es izvēlējos kukaiņus un fantāziju augus,” atklāj Santa Leimane. “Par kukaini domāju, un ir arī teiciens par kukaiņiem mūsu galvās vai tarakāniem, kas mūsos dzīvo, kas ir ne pārāk pozitīvas lietas, tumšākie nostūri mūsu personībās, es kaut kā par viņiem domāju.

Pētīju kukaini, izejot caur to domu un sapratu, ka tas kukainis ir ļoti skaists un patiesībā mūsu personības tumšākie nostūri ir daļa no mums, kas ir jāpieņem.

Es ar to spēlējos un, veidojot kompozīcijas, nonācu pie slēdziena, ja mēs tās pieņemam un saprotam, tad tās veido mūsu personību un ir kā skaists ornaments.”

Par tekstilmākslas tehniskajiem izaicinājumiem un šīs mākslas tradīcijas šībrīža nozīmi stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītāja, profesore Ieva Krūmiņa.

“Nevienā nozarē neviens medijs vai tehnoloģija pati par sevi nevar atbrīvot mākslinieku no viņa individuālā personiskā darba, pirmām kārtām galvā, ko spējam radīt un no mūsu domas. Domu materializācija tekstilā ir diez gan laikietilpīga. Bet ready-made varam paņemt gatavas lietas un ar tām runāt par citām lietām. Tādas klasiskās lietas kā paklājus un gobelēnus Latvijā neviens gandrīz neauž. Arī mūsdienās tekstils ar dažādiem materiāliem, tehnoloģijām, kuras nav pat pašas dārgākās un neiegūstamākās, to darbu var uzburt dienu, nedēļu, mēnešu laikā. Tie vairs nav tādi mūža darbi, kā redzam pasaules muzejos. Tehnika un materiāls var piešķirt pievienoto vērtību un papildu nozīmi darba uztverei,” uzskata Ieva Krūmiņa.

Apmeklētāji ir aicināti ne tikai iepazīties ar izstādi, bet arī vērot un piedalīties atvērtajās darbnīcās visu izstādes laiku - katru dienu līdz pat marta beigām kāda no autorēm strādās izstāžu zālē, turpinot eksponēto darbu, stāstot par materiāliem, tehniskajiem paņēmieniem un idejas rašanos. Ar darbnīcu norises laikiem iespējams iepazīties vietnē Jūrmala.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti