Labrīt

Par Eiropas finansētām mācībām un iespēju doties pieredzes apmaiņas braucienos

Labrīt

„Dzelteno vestu” protesti ir nesuši lielu satricinājumu Francijā un citviet Eiropā

Eriks Ādamsons. Dzejas un īsstāstu krājums "Rotaļlietu krodziņš"

Ironiski veidotais cilvēka personīgais labirints: Erika Ādamsona «Abakuka krišana»

Iedvesmojies no Viljama Batlera Jeitsa, Radjarda Kiplinga un Šarla Bodlēra, vienlaikus izkopjot savu stilu un pasaules redzējuma atveidojumu, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs Eriks Ādamsons savu nozīmīgumu latviešu literatūras vēsturē nostiprinājis ar reti sastopamu eleganci un dziļumu sevis izvēlēto fenomenu aprakstā.

Eriks Ādamsons (1907–1946) tulkojis un atdzejojis no angļu, krievu, franču un vācu valodas – piemēram, Oskara Vailda, Radjarda Kiplinga un Džordža Gordona Bairona darbus. 

"Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" svētku izlase

Latvijas Radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" autori – dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins - gada tumšākajā laikā kopā ar raidījuma producenti Santu Laugu ir radījuši svētku izlasi no "Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktuves – lai vienlaikus atgādinātu LSM.lv lasītājiem par varbūt piemirstām vai nelasītām grāmatām, kas bagātinās un intelektuāli piepildīs ziemas vakarus. 

Ja runā par klasiku, tad prozas sakarā vienmēr nāk prātā kas milzīgs, monumentāls, zaļā krāsā un saistīts ar zemi. Bet ir arī mazo formu klasika, un šajā templī no sava troņa aizvien neizgrūstīts ir Eriks Ādamsons un viņa novele “Abakuka krišana”. Šī novele saistās ar Ādamsona krājumu “Smalkās kaites” – cilvēka personīgo labirintu savu jūtu un uzskatu pasaulē. 

Literatūrzinātnieks Vilnis Eihvalds laikrakstā "Padomju Jaunatne" par autoru raksta: "Eriks Ādamsons ir viena no latviešu pirmspadomju dzejas augstākajām virsotnēm un reizē arī no visa literārā procesa mezglpunktiem. Viņa skumīgi daiļā, smalki veidotā daiļrade līdzīgi nemirstīgā Mocarta mūzikai uzlūkojama par veiksmīgu sintēzi, par visu agrāko laikmetu cildenāko humānistisko tradīciju pārmantotāju un tālākvirzītāju XX gs. pirmās puses apstākļos." 

Pēc Ādamsona darbu izlasīšanas var apdomāt ne vien to, kā viņš strukturē savu blīvo stāstījumu, bet arī kultūratsauču bagātīgumu – kaut kādā mērā Ādamsonu var dēvēt par semiotiķi, jo viņa vēstījums sastāv no bagātīgām un diezgan sarežģītām zīmju sistēmām, kur lifta šahta piepeši top, teiksim, par vulkāna krāteri, kas teju, teju izpostīs kāda cilvēka, piemēram, noveles galvenā varoņa Aleksandra Papīra, dzīvi. Tajā pašā laikā cilvēks un viņa personības attīstība un izaugsme ir un paliek Ādamsona radītās vārda mākslas centrā. 

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti