Vēlbrokastis un grāmatas atklāšana Lipkes memoriālā
Pateicoties Dāvja Sīmaņa filmai, šogad padziļinātāk uzzinājām par Žaņa Lipkes misiju – savās mājās Ķīpsalā, pazemes bunkurā, slēpt ebrejus, kuri citādāk tiktu pakļauti genocīda neprātam. Nu šī cilvēka dzīves gājumu varēsim iepazīt arī ar grāmatas starpniecību. Otrdienas pusdienlaikā Žaņa Lipkes memoriālā notiks grāmatas “Cilvēkglābējs Žanis Lipke” atklāšana. Tās pamatu veido 20. gs. 60.–70. gadu ebreju aktīvista un disidenta Dāvida Zilbermana savāktais materiāls par Žani un Johannu Lipkēm. Laikā, kad padomju vara neizrādīja nekādu interesi par holokaustu un tajā iesaistīto cilvēku tālākajiem likteņiem, Zilbermans bija viens no tiem, kurš centās iegūt iespējami vairāk liecību par notikušo. Grāmatas otrajā daļā apkopoti kinorežisora Herca Franka videointerviju transkripti ar Žaņa Lipkes sievu un dēlu. Nozīmīgas ir arī Lipkes memoriāla darbinieku intervijas gan ar izglābtajiem, gan ar viņu pēcnācējiem.
Kora “Sōla” matemātiskie aprēķini
Kamēr topošie kultūras nozaru speciālisti vēl apkopo zināšanas un veic pētniecisko darbu, savu laika nogriezni daļa no viņiem atvēl arī kordziedāšanai. Latvijas Kultūras akadēmijas jauktajam korim “Sōla” šis ir jubilejas gads, tam apritējuši 20 gadi. Lai atzīmētu šo notikumu, kurš sakritis ar Latvijas simtgadi, kora mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons kopā ar diriģentiem Lauru Štomu un Artūru Oskaru Mitrevicu veica ietilpīgu atlases darbu, izvēloties kopumā 20 dziesmas. Tas tika darīts pēc principa – četras dziesmas (divas tautasdziesmas un divas oriģināldziesmas), kuras radījuši 20 dažādi komponisti, pa četriem no katra kultūrvēsturiskā novada un Rīgas. Tā nu šīs 20 dziesmas tika atskaņotas piecos koncertos, kopā nodziedot 100 dziesmu. Izvēlēto komponistu vārdi gana pazīstami: Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Pēteris Plakidis un citi. Simboliskais projekta noslēguma koncerts notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ceturtdien pulksten 19.
Nastavševs uzlūdz uz lēno deju
Atsauksmes par režisora jaunāko veikumu Jaunajā Rīgas teātrī lielākoties ir ne pārāk glaimojošas, bet Vlads strādā tālāk un dažādos radošos virzienos. Viņa veidotā programma “Lēnās dejas” kopā ar eksperimentālā roka grupu “Ezeri” saviļņoja pūļus šīgada festivālā “Positivus”, savukārt uz šī projekta koncertiem fon Stricka villā Rīgā atzīme “ieinteresēts” ''Facebook'' nospiesta no 1700 dažādiem cilvēkiem.
Savstarpējā ķīmija mūziķu starpā tiek sajaukta ar jauniem elementiem no reizes uz reizi, bet pamatrecepte ir skaidra: ja arī ir sāpīgi, ir vērts šajās sāpēs dalīties ar citiem.
Ne tāpēc, lai obligāti gūtu kādu pretreakciju, bet tāpēc, ka dažreiz jūtām nepieciešams izslīdēt ārpus cilvēka miesiskā veidola, lai to īpašnieks pārlieku lielā smaguma dēļ netiktu nospiests pie zemes. Lēno deju vakara programmu papildinās trīs pirmatskaņojumi ar Borisa Pasternaka, Marinas Cvetajevas un Aleksandra Bloka dzeju.
Maskas krīt!
Sestdienas vakarā Tallinas ielas kvartāla kultūrtelpā "Tu jau zini, kur" notiks pirmais "Introvertu karnevāls", kura apmeklētāji aicināti iejusties latviešu literātu un grāmatu varoņu tēlos. "Šis literatūrai ir bijis liels gads. Latvijas grāmatas ar joni ir šķērsojušas daudzu valstu un valodu robežas.
Būtu grēks to nenosvinēt. Tāpēc pārģērbsimies par latviešu literātiem un grāmatu varoņiem un iejutīsimies viņu ādā.
Ļausim satikties Sudrabu Edžum, Norai Ikstenai, Cibiņam un zvejnieka dēlam, lai visi kopā aizvadītu neaizmirstamu vakaru!" aicinājumā uz pasākumu raksta tā rīkotāji, Latvijas literatūras eksporta platforma "Latvian literature". Karnevāla tēmas pamatā ir Latvijas literatūras eksporta kampaņa "#iamintrovert" ("Es esmu introverts"), kas veidota 2018. gada Londonas grāmatu tirgum un iemantoja lielu popularitāti gan Londonā, gan tepat, Latvijā. Kā sola pasākuma rīkotāji, karnevāla viesus izklaidēs "vispoētiskākā Latvijas grupa", savukārt ar tikai un vienīgi Latvijas dzejnieku sarakstītām dziesmām videodiskotēku diriģēs DJ Ģirts Šolis. Labākajam karnevāla kostīmam (individuāli un grupās) tiks pasniegts unikāls goda vimpelis. Mazlietoto apģērbu veikali – saturieties! Izskatās, ka nākamās nedēļas garumā apmeklētāju pieplūdums varētu dubultoties.
Materiāls – mūsu, idejas – jūsu!
Keramiķes Valdas Podkalnes izstādē “Ideju kolekcijas” Rīgas Porcelāna muzejā eksponētas divas darbu sērijas – krūzīšu kolekcija, kas tapusi 1993. gadā, un porcelāna bloki, kas speciāli izstādei radīti pērn un šogad. Darbu formas dizainu veidojusi pati Valda Podkalne, savukārt tās apgleznojuši vai kā citādi radoši izmantojuši daudzi citi, pašas autores izraudzīti un uzaicināti mākslinieki: apvienība “GolfClayderman”, Katrīna Čemme, Kaspars Groševs, Ieva Kraule-Kūna, Maija Kurševa, Anete Melece, Katrīna Neiburga, Ojārs Pētersons, Beāte Poikāne, Krišs Salmanis, Evita Vasiļjeva un citi. Māksliniece uzsākto sadarbību vērtē sekojoši: “Uzskatu, kā tā bija liela drosme, jo daudzi no jaunajiem māksliniekiem nezina tādu Valdu Podkalni. Piekrist tam bija drosmīgs gājiens, teikt “jā” nezināmam procesam un medijam. Brīvības sajūta, apstrādājot bloku, ir labi redzama arī izstādē”.
