Latvijas lauku sēta acu priekšā: Edvarta Virzas «Straumēni»

Reti kurš latviešu prozas darbs uzbur tik pārliecinošu un dzīvu ainavu kā Edvarta Virzas poēma "Straumēni". Taču šīs grāmatas burvība slēpjas ne tikai dabas aprakstos, bet arī kāda dziļāka, prātam ne vienmēr pieejama slāņa klātbūtnē, kurš it kā tepat blakus vien ir, taču saskatīt to var tikai caur mītiskiem un poētiskiem meklējumiem.

Šķiet interesanti iegrimt Virzas spēcīgajā iztēles ainā. Lai arī “Straumēni” ir iekļauti skolas programmā, tomēr daudz interesantāk to ir lasīt pieauguša cilvēka acīm. Bērnībā cilvēks skraida, ir ļoti aktīvs, jūt nepieciešamību pēc notikumiem, līdz ar to nevar prasīt tādu iegrimšanu tekstā un meditāciju par dabas regulārajiem cikliem, kādu paģēr šī grāmata.

"Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" svētku izlase

Latvijas Radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" autori – dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins - gada tumšākajā laikā kopā ar raidījuma producenti Santu Laugu ir radījuši svētku izlasi no "Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktuves – lai vienlaikus atgādinātu LSM.lv lasītājiem par varbūt piemirstām vai nelasītām grāmatām, kas bagātinās un intelektuāli piepildīs ziemas vakarus. 

Virzas pieeja dzīvajai dabai un tam, kā laikapstākļi pārveido apkārtējo ainavu un emocijas, ir mikroskopiska, vedinot uz līdzībām ar paralēlēm, kas velkamas starp dzejnieku un dabu. Turklāt šis mikrokosms – “Straumēnu” sēta - ir tik noslēgts, tik pašpietiekams, ka neviļus raisa asociācijas ar veļu valstību, liekot lasītājam uzdot jautājumu, kurā plīvura pusē tad viņš atrodas. Teksta gausumu pastiprina arī apstāklis, ka visā grāmatā ir tikai viens dialogs.

"Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" izlase. Edvarts Virza "Straumēni"Toms Treibergs, Svens Kuzmins

    Edvarts Virza, īstajā vārdā Jēkabs Edvarts Liekna (1883–1940) ir lauksaimnieku dēls. “Virzas senči bija ne tikai īsteni patriarhāli, sīksti un strādīgi zemnieki, bet arī mākslinieciskām dotībām apveltīti cilvēki, piemēram, mātestēvs Pēteris bijis ar temperamentīgu dabu un stāstītāja talantu,” rakstījusi pētniece Inese Treimane (“Latviešu rakstnieku portreti”, apgāds “Zinātne”).

    Lai arī “Straumēnos” pamatvērtība ir kristietīgā, apstāklis, ka saimē tiek lasīta Bībele, ka saime dodas uz sprediķiem, netraucē parādīties arī citiem – piemēram, gar pirtiņu aiziet mīļajai Mārai. Īpatnēji, ka vecie dievi ar jaunajiem īsti nekonkurē – šķiet, tiek pieņemts, ka mums ir vieni šādi dievi, bet otri – tādi dievi, un abi strādā. Virzas prozā atspoguļojas arī filozofiskas idejas – īpaši Virza ietekmējies no Špenglera darba “Rietumzemes bojāeja”, kurā ir uzsvērta ideja par kultūras procesu kā organisku veselumu – tādā ziņā, ka kultūra nav panteons, kurā nonākt tikai, izdarot konkrētas kustības – tā caurstrāvojas arī vismazākajās ikdienas formās.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Literatūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti