Aizvadītā nakts Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi atkal bija nemierīga, jo nerimstas iedzīvotāju protesti pret tā dēvēto "ārvalstu aģentu" likumprojektu. Policija ar spēku vērsās pret miermīlīgiem protestētājiem, kuri bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas, lai pieprasītu valdošajai partijai "Gruzijas sapnis" apturēt pretrunīgi vērtētā likumprojekta tālāku izskatīšanu. Neraugoties uz plašajiem protestiem, Gruzijas parlaments trešdien pieņēma likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Parlamenta vairākums nav piekāpies protestētājiem
Otrdien pēcpusdienā tūkstošiem cilvēku pa Tbilisi centrālo ielu – Rustaveli prospektu – devās uz parlamenta ēku, kur likumdevēji balsoja par "ārvalstu aģentu" likumprojektu. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz protestētājiem rokās bija ne tikai Gruzijas, bet arī Eiropas Savienības karogi.
Neraugoties uz to, ka protesti turpinās jau vairākas nedēļas, deputāti arī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kura oficiālais nosaukums ir "Par ārvalstu ietekmes caurskatāmību".
Par likumprojektu nobalsoja 83 no 150 parlamenta deputātiem – visi valdošās partijas "Gruzijas sapnis" frakcijas pārstāvji un tās sabiedrotā politiskā spēka "Tautas vara" deputāti.
Pret likumprojektu balsoja 23 deputāti, bet vairākums opozīcijas deputātu nepiedalījās balsojumā.
Pēc balsojuma rezultātu izziņošanas ārpusē esošie protestētāji izsauca pret valdošās partijas deputātiem vērstus saukļus, piemēram, "nodevēji" un "vergi".
Demonstrācijas dalībnieki mēģināja aplenkt parlamenta ēku, lai neļautu no tās izkļūt deputātiem, taču policija bloķēja ēkai blakus esošās ielas.
"Mēs bijām liecinieki smagai protestētāju provokācijai, mēģinot izraisīt vardarbīgus nemierus. Tas liecina, ka viņu mērķis nav mierīgi izteikties, kas mūsu valstī ir garantēts, bet gan radīt haosu un pēc iespējas vairāk kaitēt cilvēkiem, lai vēlāk to sagrozītu," apgalvoja Gruzijas parlamenta vairākuma deputāts Rati Jonatamišvili.
Gruzīni vēlas būt daļa no Eiropas
Daļai protestētāju tomēr izdevās piekļūt vienai no parlamenta ēkas izejām, tāpēc izcēlās sadursmes ar likumsargiem. Policisti ar ūdensmetējiem, gumijas lodēm, asaru gāzi un piparu gāzi sāka izdzenāt protestētājus. Sociālajos tīklos ir publicēti video, kuros redzams, kā mediķi sniedz palīdzību ievainotiem protestētājiem.
Gruzijas varasiestādes informē, ka sadursmēs ievainoti 15 cilvēki, tai skaitā policisti.
Vismaz astoņus cilvēkus nogādāja slimnīcā, informēja Gruzijas Ārkārtas situāciju koordinācijas un neatliekamās palīdzības centrs. Cietušajiem konstatēti dažādi ievainojumi, tostarp brūces uz sejas, galvas un citām ķermeņa daļā, kā arī saindēšanās un problēmas ar elpošanu.
Kāda protestētāja sacīja, ka, neraugoties uz arvien pieaugošākām varasiestāžu represijām, cilvēki ir gatavi turpināt protestus, lai nepieļautu, ka parlaments pieņem par "Krievijas likumu" saukto likumprojektu arī trešajā, galīgajā lasījumā.
"Es ceru, ka mēs būsim daļa no Eiropas, es ceru, ka mēs varēsim izdarīt brīvu izvēli, un es ceru, ka cilvēki nepārstās nākt uz šiem miermīlīgajiem protestiem pret mūsu valdību.
Un cilvēkiem, kuri joprojām domā, ka Krievija ir mūsu lielais draugs, es varu pateikt: "Nē viņi nav mūsu draugi, viņi ir mūsu ienaidnieki," sieviete sacīja "Times Radio".
"Dzirdam no protestētājiem, aktīvistiem, jauniešiem — ne tikai saukli "nē Krievijas likumam", bet arī loģisku secinājumu – nē Krievijas režīmam. Un tās ir šī režīma beigas," medijiem pauda Gruzijas opozīcijas deputāts Giga Bokeria.
Bažas par Krievijas scenārija atkārtošanos
"Ārvalstu aģentu" likumprojekts liks organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% finansējuma no ārvalstīm, reģistrēties kā "organizācijām, kas darbojas ārvalstu interesēs".
Tā pretinieki uzskata, ka "Gruzijas sapnis" šo likumprojektu ir nokopējis no Krievijas, kur līdzīgu likumu pieņēma jau pirms vairākiem gadiem.
Domnīcas "Civic IDEA" vadītāja Tinatina Hidašeli sacīja, ka Krievijas valdībai ir izdevies apklusināt kritiskas balsis.
"Tas noveda pie pilsoniskās sabiedrības likvidēšanas, jo tika slēgtas nevalstiskās organizācijas un neatkarīgie mediji. Daudzi cilvēki no šīm organizācijām vienkārši pameta valsti, un tagad Krievijā nav nedz nevalstisko organizāciju, nedz opozīcijas grupu, jo spēkā ir šis likums," Hidašeli norādīja intervijā telekanālam "Sky News".
"Gruzijas sapnis" ir paziņojis, ka valdības mērķis ir pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā tuvākajās nedēļās. Sagaidāms, ka balsojums trešajā lasījumā notiks 17. maijā.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu. Taču valdošā partija atbildēja, ka tai ir pietiekams deputātu vairākums parlamentā, lai apietu prezidentes veto.
ES kandidātvalsts statuss Gruzijai piešķirts avansā
Eiropas Parlamenta deputāte Rasa Jukņavičiene secina, ka pašlaik Gruzijā notiek hibrīdkarš.
Sarunā ar mediju "Doždj" viņa norāda, ka tagadējā Gruzijas valdība, kurā liela ietekme ir ar Krieviju saistītajam miljardierim Bidzinam Ivanišvili, īsteno neslēpti prokrievisku politiku, lai gan pirms tam, lai tiktu pie varas, tautai deva cerību par eiropeisku virzību.
"Gruzijai jāsaprot, ka pagājušā gada beigās saņemtais Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss, par ko tauta bija ļoti priecīga, tika iedots tai avansā. Valdība to zināja. Tas bija, pirmkārt, ģeopolitisks avanss, rokas pasniegšana tautai, kas vēlas tālāk iet ar Eiropu. Vienlaikus tas bija signāls Gruzijas varai – mēs jums palīdzēsim, taču jūs zināt, kā jārīkojas.
Šobrīd ir atklāta prokremliska, prokrieviska politika. Tas, protams, ir ļoti nopietni. Tagad tautai jāizlemj, vai tā vēlas būt Eiropas Savienībā," spriež Jukņavičiene.
Viņa norādīja, ka prokremliskas aktivitātes šobrīd vērojamas arī Moldovā, kur arī tuvojas vēlēšanas.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas solījusi uzlikt tam veto.
Līdzīgu likumprojektu "Gruzijas sapnis" centās pieņemt jau pagājušogad, bet pēc plašiem protestiem Gruzijas parlaments apturēja tā izskatīšanu.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
