Labrīt

Raibīs (Oskars Orlovs). Dzejoļu krājums “Pistacejis”

Labrīt

LLKC izsludina pieteikšanos konkursam "Laukiem, būt!"

Veronika Strēlerte. Dzejoļu krājums "Žēlastības gadi"

Izkopta valodas elegance: Veronikas Strēlertes dzejoļu krājums «Žēlastības gadi»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Veronika Strēlerte (1912–1995) bija viena no tām nedaudzajām latviešu dzejniecēm, kurai piemita izkopta elegance ne tikai viņas ārējā veidolā, bet arī valodas izteiksmībā un tēlu atlasē. 

Gunars Saliņš viņas valodu nodēvējis par "dzīļainu", un šis apzīmējums ļoti precīzi pieskaņojas jau trimdā izdotajā dzejoļu krājumā “Žēlastības gadi” (1961, apgāds "Daugava", Stokholmā). Tajā jaušamas arī pavisam nesenā pagātnē verdošā Otrā pasaules kara atskaņas, bet intonācija, kurā Strēlerte tās apraksta, ir klusināta – toties ar tādu jaudu, kas spētu darbināt veselu elektrostaciju.

"Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" svētku izlase

Latvijas Radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" autori – dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins - gada tumšākajā laikā kopā ar raidījuma producenti Santu Laugu ir radījuši svētku izlasi no "Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktuves – lai vienlaikus atgādinātu LSM.lv lasītājiem par varbūt piemirstām vai nelasītām grāmatām, kas bagātinās un intelektuāli piepildīs ziemas vakarus. 

Otrā pasaules kara laikā Strēlerte piedzīvoja Berlīnes bombardēšanu, kurā bojā gāja trīs viņas kolēģi no laikraksta “Daugavas Vanagi”.  Par šīm šausmām lasāms arī krājumā “Žēlastības gadi”.  Taču krājumam cauri skaidri jaušas piedošana, šarms, elegance un vulfisks dendijiskums, kas šķietami atspēko 20. gadsimta neglītumu, iedarbojoties kā efektīva estētiska pretinde. 

Strēlerte debitējusi 1937. gadā ar krājumu “Vienkārši vārdi”, kas veltīts 1934. gadā mirušajai māsai Helmai Švābei. Par šo krājumu, tāpat kā vēlāk par “Žēlastības vārdiem”, viņa saņem Kultūras fonda prēmiju. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ar Veronikas Strēlertes dzejoļu tekstiem solo dziesmas un kora dziesmas komponējuši Longīns Apkalns, Pēteris Barisons, Jānis Barušs, Ērika Freimane, Alberts Jērums, Alfrēds Kalniņš, Tālivaldis Ķeniņš, Jānis Ķepītis, Jānis Līcītis, Artūrs Maskats, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Helmers Pavasars, Arvīds Purvs, Imants Kārlis Ramiņš, Bruno Skulte, Andris Vītoliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti