Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ceturtdien Maskavā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Izskan gan pārmetumi, ka Kaljulaida iepriekš solījusi uz Maskavu nebraukt, kamēr netiks ratificēts robežlīgums, gan arī cerības, ka tikšanās varētu būt iespēja robežas jautājumu beidzot sakārtot. Intervijā Latvijas Televīzijai Kaljulaida atzīst, ka ar Putinu vēlas runāt par divpusējām attiecībām, kā arī pauž viedokli par Igaunijas politiku, Baltijas valstu sadarbību un Eiropas Savienības pastāvēšanu.
Autora ziņas
“Ja gribam piesaistīt vairāk igauņu investīciju, tad mums Latvijā biznesam jārada līdzīga vide tai, kāda tā ir Igaunijā. Un mūsu politiķiem drosmīgāk jāveic reformas.” Tā, turpinot valsts vizīti Igaunijā, atzinis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šodien viņš tikās ar Igaunijā strādājošajiem Latvijas uzņēmējiem.
Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāja amatam izraudzītā Eināra Giela piemērotība amatam apšaubīta vairākkārt. Norādot, ka viņam trūkst pieredzes mediju jomā, nav izpratnes par vārda brīvību un prasmju liela uzņēmuma vadīšanā. Tagad klāt nākusi jauna informācija. Tā liecina, ka savulaik Giela pārziņā bijusi arhitektu firma valstij palikusi parādā ap 77 000 eiro. Viņš pats saka – tās bijušas cilvēciskas un tehniskas kļūdas. Eksperti norāda – notikušais ir visai līdzīgs maksātnespējas shēmām.
Lielbritānija pašlaik ir lielākajā politiskajā krīzē, kāda jebkad piedzīvota, tā neskaidrību saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" raksturo Eiropas Politikas analīzes centra viceprezidents, britu politikas pārzinātājs un analītiķis Edvards Lūkass. Līdz 12. aprīlim, kas ir pašreiz noteiktais termiņš, līdz kuram Lielbritānijai jāizstājas no ES, ir atlikušas deviņas dienas. Bet – kā to izdarīt? Mokas ar risinājuma meklējumiem arvien vēl turpinās.
Ukrainas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvis komiķis Volodimirs Zelenskis un pašreizējais valsts galva Petro Porošenko, liecina vēlēšanu rezultāti. Tas nozīmē, ka balsotājiem vēl būs jāizdara izvēle arī vēlēšanu otrajā kārtā. Zelenskis paziņoja, ka šis ir tikai pirmais solis uz uzvaru. Tikmēr Porošenko teica, ka šis rezultāts viņam ir „skarba mācība” viņam un viņa valdībai.
Šī nedēļa ir bijusi kārtējais nervu pārbaudījums tiem uzņēmējiem, kuri darbojas Lielbritānijā. Turpinās neziņa – ar kādiem noteikumiem būs jārēķinās. Vai mūsu tautieši, kuri grib tur strādāt, turpmāk varēs iebraukt? Kas notiks ar muitošanu? Vai vispār vairs būs jēga uzņēmumu darbu turpināt? Vai tomēr būs kādas alternatīvas? Latvijas Televīzija centās noskaidrot, kādu savu nākotni Lielbritānijā saredz Latvijas uzņēmums "Valmiera Glass”.
Valsts policija aizturējusi piecas personas, kuras tur aizdomās par 4 miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) Reģionālās attīstības fonda. Latvijas Televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tas saistīts ar pievadķēžu ražošanas rūpnīcu “Ditton Chain”. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) LTV raidījumā “Viens pret vienu” sacīja, ka lietā iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki (LIAA).
Atbildība pret cietušajiem un varmākām. Uzmanīga uzklausīšana un palīdzības sniegšana. Patiesas un atklātas informācijas paušana par notikušo. Reformu plānā, ar ko klajā nācis pāvests Francisks, ir kopumā 21 punkts. Pieļaujot iespēju, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, var būt gadiem ilgi slēpti noziegumi, Latvijas Bīskapu konferences vadītājs Viktors Stulpins aicina par tiem neklusēt. Savukārt garīdznieki, kas strādā ar nepilngadīgajiem, tiek mudināti pasargāt sevi no liekām aizdomām.
Turpina pieaugt to noziegumu skaits, kuros aizdomas krīt uz pašiem Valsts policijas darbiniekiem. Tā atzīst Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs. Uz aptuveni 7 000 Valsts policijā strādājošo pēdējos trijos gados ir 256 kriminālprocesi. Turklāt to skaits nesamazinās. Jaunais iekšlietu ministrs uzsver, ka vispirms jāizķer negodīgie augšējos līmeņos.
Turpina kristies partijas “KPV LV” popularitāte. Vēl pirms nepilniem pieciem mēnešiem Saeimas vēlēšanās “KPV LV” ieguva otro vietu uzreiz aiz “Saskaņas”. Taču tagad starp Saeimā ievēlētajām partijām “KPV LV” nokritusi uz pēdējo vietu – septīto. Toties pēc ļoti ilga laika pie labiem rezultātiem tikusi premjera partija “Jaunā Vienotība”. To apliecina SKDS sociologu veiktie pētījumi.
Iekšējās drošības biroja (IDB) aizturētie policisti izmantoja izsekošanas ierīces bez vadības saskaņojuma un tiesas sankcijas, un pastāv aizdomas, ka tas darīts savām vajadzībām personiskā labuma gūšanai, otrdien, 26. februārī, medijus informēja Iekšējā drošības biroja priekšnieka vietnieks Vjačeslavs Voroņins. Iespējams, viņi nelikumīgi novērojuši un izsekojuši cigarešu kontrabandistus.
Mūsu valsts ir vienīgā Baltijā, kam nav izstrādāts tā saucamais iztikas minimuma grozs, kas zinātniski pamatotu – kāds tad ir minimāli nepieciešamais ienākumu līmenis dzīvošanai Latvijā. Labklājības ministrijā turpinās nu jau trešais mēģinājums iztikas groza tapšanā. To, kas nav izdevies divu iepriekšējo valdību laikā, tagad nāksies paveikt jaunajai labklājības ministrei Ramonai Petravičai.
Vairāk nekā 100 sabiedrībā pazīstamu cilvēku atklātā vēstulē pauduši atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā. Bet – vai tāda vēstule Levita kandidatūrai var nākt par labu vai gluži otrādi – sabojāt viņa izredzes uz augsto amatu? Ekspertu domas par to dalās. Tomēr – sabiedrības spiedienam prezidenta izvēlē šoreiz var būt lielāka nozīme.
Latvijai ir labas iespējas izrauties pasaules priekšgalā, piedāvājot risinājumus globāliem izaicinājumiem. Tas nemaksā dārgi. Mums vajadzīgs tikai radošums un griba. Tā atzīst Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kura varbūtējā kandidatūra Valsts prezidenta amatam Saeimā šobrīd ir vispopulārākā. Mājieni par Levitu kā nākamo prezidentu skanēja arī nupat klajā nākušās Levita grāmatas atvēršanas pasākumā.
Koalīcijas partijas vēl tikai gatavojas diskutēt par kritērijiem, izvēloties nākamo valsts galvu un arī par iespēju valdību veidojošajām partijām virzīt vienu kopīgu kandidātu. Pagaidām kā vienīgais kandidāts nopietni tiek vērtēts Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņu būtu gatavas atbalstīt vismaz divas partijas. Pats Levits norāda, ka viņa lēmums par kandidēšanu būs atkarīgs no tā, vai par atbalstu vienosies visa koalīcija.
Lēni un mokoši tapušajai Krišjāņa Kariņa valdībai netiek dots iesildīšanās laiks. Iedzīvotāji gaida, ka tā jau no pirmās dienas atbildību par valsti uzņemsies ne tikai vārdos, bet arī darbos – tie bija ceļa vārdi, ko Valsts prezidents Raimonds Vējonis ministriem veltīja jau pašā pirmajā sēdē. Kariņa valdība uz starta – ko tas nozīmē, piemēram, izglītības jomā? Jaunā ministre darbu sāk ar to, ka apšauba skolu skaita samazināšanas plānu, datus un kritērijus, kas ir reformas pamatā.
Topošās valdības deklarācijas projektā paredzēts noteikt liegumu padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus amatus. Ideja nākusi no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "KPV LV", uzskatot, ka ekskomunisti traucē valsts attīstībai. Ierobežojumi varētu skart vairākus pazīstamus politiķus.
Aizvadītajās nedēļās LTV veidojusi vairākas reportāžas par izglītības kvalitāti Rīgas skolās, kā arī izteiktākajām atšķirībām tā saukto krievu skolu un latviešu skolu starpā. Tas nozīmē, ka skolās visiem bērniem nav iespējas iegūt vienlīdz labu izglītību. Bet tā tam nevajadzētu būt; valsts un pašvaldību politikai būtu jābūt tādai, lai noslāņošanos skolās pēc iespējas mazinātu. Eksperti atzīst, varianti kā to risināt ir, ja vien ir griba to darīt.
Jauns, visiem bez maksas pieejams zinātniski pārbaudītu faktu krājums. Tā ir digitālā Latvijas enciklopēdija, kura otrdien tika laista tautās. Patlaban enciklopēdijā ir vairāk nekā 700 šķirkļu un 600 ilustrāciju.
Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kurš izmeklē lietu par “Rīga satiksme” iepirkumiem, lūguma aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam un "Rīgas satiksmes" amatpersonai Igoram Volkinšteinam tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, ziņo Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.
Ukrainas kuģu sagrābšana Kerčas šaurumā acīmredzot Krievijai nekādus būtiskus sarežģījumus nav radījusi. Ne Eiropas Savienība, ne ASV par jaunām sankcijām nerunā. Ukrainas lūgums uz Azovas jūru nosūtīt NATO karakuģus ir noraidīts. Bet paši ukraiņu jūrnieki – joprojām ieslodzījumā bez skaidras izpratnes, kas ar viņiem notiks tālāk. Nemainīgs ir Rietumu mutiskais atbalsts, nosodot Krievijas rīcību, kā arī finansiālais – Eiropas Savienība apstiprinājusi kārtējo 500 miljonu eiro vērtās finansiālās palīdzības izmaksāšanu, Pentagons turpina piešķirt naudu Ukrainas aizsardzībai. Tikmēr Ukrainas austrumos – viss pa vecam. Bojāgājušie un ievainotie katru nedēļu.
Krievijas – Ukrainas krīzē, pēc notikumu vērotāju domām, Ukrainai vissvarīgākās ir un paliek divas lietas. Pirmā ir neatslābstošs starptautisks atbalsts. Otrā – ne mazāk nozīmīga – iekšēja vienotība pašā Ukrainā. Kijeva nav starp tiem 10 apgabaliem, kur ir izsludināts karastāvoklis, tādēļ Ukrainas galvaspilsētā ļoti brīvi var notikt demonstrācijas.