Tā ir pirmā Putina ārvalstu vizīte kopš viņa pārvēlēšanas amatā un arī otrais ceļojums uz Ķīnu, kas ir Krievijas ekonomiskais glābšanas riņķis pēc agresorvalstij piemērotajām Rietumu sankcijām.

Sji uzņēma Putinu grandiozā sagaidīšanas ceremonijā pie Pekinas Lielā tautas nama, liecina valsts raidorganizācijas CCTV demonstrētie kadri.

Līderu tikšanās laikā skanēja abu valstu himnas un kara marši, tā uzsākot Putina divu dienu vizīti Ķīnā. Politikas eksperti vērtēja, ka, visticamāk, abas valstis raugās savstarpējās attiecības padarīt vēl stiprākas.

"Ķīna ir gatava sadarboties ar Krieviju, lai aizstāvētu godīgumu un taisnīgumu pasaulē," paziņoja Sji. "Mūsdienu Ķīnas un Krievijas attiecības ir smagi izcīnītas, un abām pusēm tās ir jāciena un jākopj."

Savukārt Putins pavēstīja, ka Ķīnas un Krievijas saites ir "stabilizējošs faktors starptautiskajā arēnā". 

"Attiecības starp Krieviju un Ķīnu nav oportūnistiskas un nav vērstas pret kādu," sacīja Putins. "Mēs kopīgi aizstāvam taisnīguma principus un demokrātisku pasaules kārtību, kas atspoguļo daudzpolāru realitāti un balstās uz starptautiskajām tiesībām," viņš piebilda.

Ķīna joprojām ir stratēģiski svarīga Krievijai, kas turpina asiņaino karu pret Ukrainu. Tieši Ķīna ir viens no plašākajiem tranzīta koridoriem, pa kuru daudzas valstis apiet sankcijas, un tāpēc joprojām Krievijā nonāk dažādas preces, turklāt arī militārajām vajadzībām. Ķīna gan to ir noliegusi.

Savukārt Krievija ir kļuvusi par Ķīnas lielāko jēlnaftas piegādātāju. Pagājušajā gadā  piegāžu apjomi pieauga par vairāk nekā 24 procentiem.

Pirms vairākām dienām Sji Dziņpins bija arī plašākā tūrē Eiropā, apmeklējot vairākas valstis – Franciju, Serbiju un Ungāriju. Parīzē Sji Dziņpinam bija jāskaidro prezidentam Makronam sava pozīcija Krievijas kara jautājumā, bet Belgradā un Budapeštā tas gāja secen, jo šeit valdības patlaban dažādos lēmumos simpatizē Krievijai.

Sji ir arī noraidījis Rietumu kritiku par ciešo draudzību ar Maskavu, kuras pamatā ir lēts Krievijas enerģijas imports un Pekinas piekļuve milzīgiem dabas resursiem, tostarp pastāvīgiem gāzes sūtījumiem pa cauruļvadu "Sibīrijas spēks".

Krievijas līdera ierašanās Ķīnā notika vien dažas stundas pēc tam, kad Putins apsveica savas valsts karaspēku ar panākumiem "visās frontēs" kaujas laukā Ukrainā pēc jauna sauszemes uzbrukuma.

"Šis ir pirmais Putina ceļojums pēc viņa inaugurācijas, un tā

mērķis ir parādīt, ka Ķīnas un Krievijas attiecības ir pacēlušās citā līmenī," ziņu aģentūrai AFP sacīja neatkarīgais Krievijas politologs Konstantīns Kalačevs. "Nemaz nerunājot par abu līderu acīmredzami sirsnīgo personīgo draudzību."

Ķīnas un Krievijas tirdzniecība kopš iebrukuma Ukrainā ir strauji pieaugusi un 2023. gadā sasniegusi 240 miljardus ASV dolāru, liecina Ķīnas muitas dati.

Taču pēc tam, kad Vašingtona apsolīja vērsties pret finanšu iestādēm, kas palīdz Maskavai, Ķīnas eksports uz Krieviju martā un aprīlī samazinājās salīdzinājumā ar straujo kāpumu gada sākumā.

Ceturtdien pēc sarunām Sji un Putins parakstīs kopīgu deklarāciju un apmeklēs pasākumu, kurā tiks svinēti abu valstu diplomātisko attiecību 75 gadi.

Putins tiksies arī ar premjerministru Li Cjanu – Ķīnas otro amatpersonu – un dosies uz ziemeļaustrumu pilsētu Harbinu, kur notiks tirdzniecības un investīciju izstāde.