Panorāma

Par zēna notriekšanu – cietums

Panorāma

Panorāma

Partiju reitingi: KPV LV zaudē, JKP iegūst

Partiju reitingi: «KPV LV» zaudē, JKP iegūst

Starp pašreizējā Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem partijai “KPV LV” pēcvēlēšanu laiks ir nesis visievērojamāko reitinga kritumu. Uz to, ka lielākais vīlušos vēlētāju skaits ir tieši “KPV LV” atbalstītāju vidū, norāda janvārī tapusī SKDS sociologu veiktā aptauja.   

Kopš iepriekšējā mēneša vislielāko kritumu ir piedzīvojusi “KPV LV”. Otrie lielākie zaudētāji – “Saskaņa”. Vislielākie veiksminieki, kā šobrīd izskatās, ir Jaunā konservatīvā partija, kura atbalstītāju skaitu  ir pieaudzējusi.

Palūkojoties mazliet garākā laika periodā, var redzēt, kā aina mainījusies kopš Saeimas vēlēšanām, kas notika oktobrī. Visām partijām reitingi ir vairāk vai mazāk lejupslīdoši, izņemot Jauno konservatīvo partiju un it īpaši Zaļo un Zemnieku savienību, kurai klāt nākuši 2,7%, kas opozīcijā atstāto ZZS ir pacēluši no priekšpēdējās vietas uz trešo.

Bet vispamanāmākā izmaiņa ir tā, ka partija “KPV LV” ir zaudējusi 4,4% vēlētāju. Saeimas vēlēšanu laikā reitingos tā bija otrā, bet tagad “KPVLV” ir nogāzusies uz 5. vietu.  

Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens norāda, ka “KPV LV” ir klasiska populistu partija.

“Tas ir izejas punkts visam. Tas nozīmē, ka šī ir partija, kas aktīvi ar lielu prieku kritizē to, ko dara citi, bet pati nesteidzas ar tādiem ļoti konkrētiem un galvenais – izpildāmiem solījumiem.

Tas nozīmē, ka šādai partijai ir ļoti neērti atrasties valdošajā koalīcijā,” skaidro Ikstens.

“Savukārt, ja nu viņa nonāk līdz dalībai valdībā, tad, kā jau mēs to redzam, piemēram, no Itālijas piemēra, ir jādara visvisādi brīnumi, jānāk klajā ar ļoti dārgiem, resursu ietilpīgiem projektiem un programmām, ko arī itāļi šobrīd mēģina darīt, bet to “KPV LV” pagaidām vēl nav darījusi, un es stipri šaubos, ka situācijā, kad valdībā ir piecas partijas un tur vēl galīgi nav skaidrs, kā tas viss var izskatīties tālāk, – es neredzu, ka “KPV LV” varētu šo savu ideoloģisko profilu pietiekami labi kopt.  

 Un caur to arī tā vēlētāju sajūsmas noplakšana ir, es teiktu – neizbēgama,” norāda politologs.

Kāpēc divām Saeimas jaunpienācēju partijām “KPV LV” un JKP ir tik atšķirīgi rezultāti? Kaut gan abas vēlēšanās ieguva ļoti lielu atbalstu ar gandrīz vienādu balsu skaitu un vēlāk ne viena, ne otra nespēja izveidot valdību, priekšgalā liekot savu premjeru, tomēr “KPV LV” reitings krīt, kamēr otrai JKP gluži pretēji – pieaug.

Viens no izskaidrojumiem – atšķirības abu partiju elektorātā.

“JKP vēlētājs lielā mērā ir tas vēlētājs, kurš ir vīlies Nacionālajā apvienībā, kuram ir svarīgi šie, teiksim, nacionālie ideāli, kuram svarīgi tiesiskuma jautājumi, cīņa ar korupciju utt.. Turpretim “KPV LV” vēlētājiem šie nav tik būtiski jautājumi. “KPV LV” vēlētājs ir kopumā ar zemāku formālās izglītības līmeni, viņiem ir mazāki ienākumi ģimenē, un tās intereses līdz ar to ir atšķirīgas.

Es teiktu, ka JKP vēlētājs varbūt pat ir ideoloģiski vairāk motivēts nekā “KPV LV” vēlētājs,” spriež Ikstens.

Vismazāk izmaiņu kopš vēlēšanām ir Saeimas vismazākajam politiskajam spēkam – “Jaunajai Vienotībai”, kam reitingos ļoti līdzena aina. Kaut arī tās pārstāvim Krišjānim Kariņam nu ir rokās valdības stūre, tas vēl reitingos īsti neparādās.  

 

Aptauja tapa laikā no 11. līdz 23. janvārim. Tika aptaujāti 906 balsstiesīgie visos Latvijas reģionos.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti