Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Valdība uz starta: izglītība

Izglītības ministre apšauba skolu skaita samazināšanas plānu

Lēni un mokoši tapušajai Krišjāņa Kariņa valdībai netiek dots iesildīšanās laiks. Iedzīvotāji gaida, ka tā jau no pirmās dienas atbildību par valsti uzņemsies ne tikai vārdos, bet arī darbos – tie bija ceļa vārdi, ko Valsts prezidents Raimonds Vējonis ministriem veltīja jau pašā pirmajā sēdē. Kariņa valdība uz starta –  ko tas nozīmē, piemēram, izglītības jomā? Jaunā ministre darbu sāk ar to, ka apšauba skolu skaita samazināšanas plānu, datus un kritērijus, kas ir reformas pamatā.

Izglītības nozari vadīs Ilga Šuplinska no Jaunās konservatīvās partijas. Profesore literatūrzinātnē, studējusi filoloģiju, līdz ievēlēšanai Saeimā strādāja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.

Ministres plānos ir:

  • turpināt izglītības satura reformu.
  • pilnveidot pedagogu atalgojuma modeli un celt algas.
  • veicināt labāku pasniedzēju, tostarp ārvalstu pasniedzēju piesaisti augstskolām.
  • mazināt studiju dublēšanos un fragmentāciju augstskolās.
  • īpaši rūpēties par skolu saglabāšanu pierobežā ar Krieviju

Bet no ministres tiek gaidīts arī vēl kas – lai nesakārtotā skolu tīkla dēļ neciestu izglītības kvalitāte. Par to tikai viens no daudziem piemēriem – Riebiņu novads.

Riebiņos skolās maz skolēnu

Riebiņu novads ar aptuveni 5400 iedzīvotājiem, teritorija stiepjas 70 kilometru garumā. Tur saskaņā ar Valsts kontroles datiem ir kopumā piecas skolas. Riebiņos skolās ir 188 skolēni, no tiem vidusskolas klasēs tikai 57. Pamatskolās – Galēnos (59 skolēni), Dravniekos (31skolēns), Sīļukalnā (27 skolēni) un Kastīrē (59 skolēni).

Visas ar mazu skolēnu skaitu. Bet visas turpina darboties, kaut arī ērti sasniedzamā attālumā – piemēram, Preiļos un Varakļānos ir lielākas skolas, kurp skolēnus varētu pārcelt. Tomēr bērni bieži vien tiek vadāti daudz garākus kilometrus, nekā vajadzētu.

Vešana pa 13 maršrutiem, arī tādiem, kas pārklājas ar sabiedriskā transporta piedāvātiem, Riebiņu novadam izmaksā milzīgu summu – tuvu 100 000 eiro gadā,

bet lielas jēgas tam nav, konstatējusi Valsts kontrole.

"Ja tas ir tāpēc, ka mēs piedāvājam labāku izglītību,  tad – ok, to var saprast! Bet – ja mēs dzirdam gadījumus, ka bērniem tiek piedāvātas pat stipendijas, ka tiek piedāvātas brīvpusdienas, ka tiek piedāvāts atbraukt līdz durvīm pakaļ, jo jūsu pašvaldība tā nedara, bet mēs līdz  tām durvīm aizbrauksim pakaļ – nu, tad nu mūsu skatījumā tie nav tie īstie kritēriji, kas noteiktu – kurā skolā bērnam mācīties," vērtēja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Riebiņos atzīst ačgārno praksi

Piemēram, Preiļu ģimnāzijai centralizēto eksāmenu indekss 60,2%, Preiļu vidusskolai 45,2% un Riebiņu vidusskolai 37,6%.

Bet tā vietā, lai mācītos Preiļos, notiek pretējais – daļa bērnu no Preiļiem tiek vesta uz Riebiņiem. Ja pirmajā vietā būtu skolēnu intereses, tad arī pašvaldībā piekrīt – izglītošanās Preiļos dotu labāku rezultātu. 

"Jā. No tāda viedokļa es domāju, ka jā. Lielākā skolā bērnam lielākas iespējas un labs piemērs velk līdz," atzīst Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

"Bet – kamēr pastāv mazie novadi, tikmēr katrs ir ieinteresēts saglabāt savas mazās skolas."

Jo, ja skolēni dosies, piemēram uz Preiļiem, tad līdz ar katru uz Preiļiem aizripos arī skolēna izglītošanai paredzētā nauda. Tas arī radot  ačgārno praksi.

"Savā starpā konkurēt un pārpirkt bērnus... Bērns ir kļuvis par pērkamu preci," atzina Rožinskis.

Izglītības kvalitātes ziņā gan arī novada mazākajai – Sīļukalna skolai varot veltīt labus vārdus. Latgales fizikas olimpiādē bijusi pat otrā vieta.

Pašlaik gan visā skolā kopā tur mācās tikai 21 skolēns. Bērnu trūkuma dēļ pirmās trīs klases jau ir nācies slēgt. 4.klasē ir divi skolēni, 5.klasē – tikpat, 6.klasē – viens, 7.klasē – četri, 8.klasē – pieci, 9.klasē – divi.

"Ja slēdz mazās lauku skolas, tad vajadzētu izvērtēt katru skolu atsevišķi. Un arī tad tikai pieņemt lēmumus no augšas," teica Sīļukalna pamatskolas direktore, domes deputāte Marija Bernāne (Zaļo un Zemnieku savienība)

Kāda būs izglītības ministres rīcība?

Kāda būs rīcība? To LTV jautāja ministrei. Un, izrādās – nostāja ir visai līdzīga – ka skolu slēgšanā vajadzīga individualizēta pieeja un ka līdzšinējie atlases kritēriji ir apšaubāmi.

"Tā ir tāda mehāniska, tāda mehāniska lāpīšanās. Un man tieši tas visvairāk nepatīk!

Jo – ja tā ir reforma pēc būtības, ja mēs gribam šo kvalitāti, nu tad, piedodiet, drusku arīdzan pacīnāmies par to, ka tā nav vienāda, nomērīta attieksme pret visiem. Runājām ar pašvaldību, runājam ar skolu – skatāmies. Nu – man tā šķiet, ka pietrūkst šīs komunikācijas, lai aizietu uz patiešām labiem, uz attīstību nesošiem mērķiem. Tātad – no vienas puses kvalitatīvo kritēriju pārskatīšana, no otras puses arī pašvaldības pozīcija. Vai viņiem šķiet, ka viņi ir dzīvotspējīgi?  Vai viņi var attīstīties? Vai viņi nevar. Nevis mehāniska reforma," sacīja ministre.

Ministre gan vairākkārt norādīja, ka liela nozīme būs tam, kā īstenosies valdības plāni novadu apvienošanā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti