Korupcijas apkarotājus nepatīkami pārsteidzis Augstākās tiesas (AT) Senātā nesen pieņemts lēmums, kas viņu ieskatā negodīgām amatpersonām varētu palīdzēt slēpt sev piederošos īpašumus un negatīvi ietekmēt tiesu praksi un mazināt uzticēšanos tiesām.
Autora ziņas
Latvijai piegādāto vakcīnu pret Covid-19 daudzums joprojām ir niecīgs. Šonedēļ uzsākta sociālās aprūpes namu un amatpersonu vakcinācija, tomēr kaimiņvalstīs vakcinācijas tempi krietni apsteidz Latviju. Kā notika lemšana par vakcīnām un to piegādātāju izvēli, kas ir tie, kas vakcīnas un šļirces uzglabā, un kādas dīvainības atklāj līgumi? To Latvijas Televīzijas Ziņu dienests pētīja ar kolēģiem no krievu ziņu redakcijas raidījuma “Ļičnoje ģelo” jeb “Personīgā lieta”.
Mazāki nodokļi, bezmaksas zāles, transports un naudas pabalsti – vai tie ir atbalsta veidi, ar kuriem pienāktos pateikt paldies tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pirms 30 gadiem devās uz barikādēm aizstāvēt mūsu valsts neatkarību? Likums nosaka, ka katra pašvaldība pati var izlemt – vajag vai nevajag barikāžu dalībniekiem atbalstu sniegt. Un lielākā daļa vietvaru līdz šim izvēlējušās to nedarīt. Bet – kāda ir kopējā aina valstī?
Barikādēs bez mobilā telefona un bez interneta, bet toties – ar radio. Kā tas bija? Bijusī Latvijas Radio žurnāliste, Augstākās Padomes Preses centra vadītāja vietniece Anta Buša atceras skriešanu no vienām telpām uz otrām, kā arī gulēšanu turpat pie darba galda.
Šogad aprit 30 gadu kopš janvāra barikādēm. Gan tiem, kuri toreiz cēla un apsargāja barikādes, lai saglabātu atjaunoto Latvijas neatkarību, gan tiem, kuri tolaik vēl nebija dzimuši, tiek piedāvāta plaša un daudzveidīga barikāžu atceres un izzināšanas programma Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un citos formātos. Pandēmijas apstākļos tā notiks attālināti.
Covid-19 izplatības dēļ trešdien jau septiņas slimnīcas vairs nespēja uzņemt visus terapeitiskos pacientus, jo uz to rēķina vietas nākas atvēlēt tiem, kuri inficējušies ar koronavīrusu. Vēl viens iemesls, kura dēļ kāds no pakalpojumiem uz laiku vairs nav pieejams, – slimo arī paši mediķi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) arvien sarežģītāk kļūst nogādāt pacientus tur, kur tiem var sniegt palīdzību.
Lai samazinātu iespēju, ka vīrusu izplata tie, kuri dažādu iemeslu dēļ arī pandēmijas laikā pārvietojas, šķērsojot Latvijas robežas, ieviesta pastiprināta ieceļojošo cilvēku kontrole. Tā nebūšot 100%, skaidro Iekšlietu ministrijā, taču robežsargiem palīgā nāks Zemessardze, un kopīgiem spēkiem plānots kontrolēt daudz vairāk iebraucēju nekā līdz šim. Jaunā kārtība stāsies spēkā no pirmdienas, 7. decembra.
Palielinoties Covid-19 pacientu skaitam, veselības aprūpes sistēma turpina pārkarst. Slimnīcās ir izsmeltas iespējas līdzšinējā apjomā turpināt sniegt plānveida pakalpojumus tiem pacientiem, kuri cieš no citām slimībām. Tā atzinusi valdība. Un lēmusi, ka no 3. decembra tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionāros un dienas stacionāros.
Valsts kontroles revīzija secinājusi, ka dīkstāves pabalstiem un dīkstāves palīdzības pabalstiem piešķirtais finansējums izlietots atbilstoši mērķiem, bet ir konstatējusi nelīdzvērtīgu attieksmi dīkstāves pabalsta piešķiršanā no šā gada marta līdz jūnijam, kad valstī Covid-19 izplatības ierobežošanai bija spēkā ārkārtējā situācija. Tāpat revidenti aicina valdību turpmāk nepieļaut, ka viena veida atbalsta administrēšana turpmāk tiek sadalīta starp vairākām institūcijām.
Saeima otrdien, 24. novembrī, turpināja darbu pie nākamā gada budžeta, ko viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – sauc par brāķi, savu viedokli paužot arī reklāmas kampaņā Latvijas Radio. LTRK uzskata, ka iecerētās nodokļu izmaiņas īpaši apgrūtinās darbību mazajiem uzņēmumiem, kuriem Covid-19 apstākļos izdzīvot kļuvis vēl grūtāk.
Jo vairāk ieilgst koronavīrusa izraisītā pandēmija, jo vairojas arī ar slimību saistītā dezinformācija. Bieži vien atklāti meli tiek izplatīti ar nolūku gūt popularitāti vai pelnīt no interneta reklāmām. Kā nelietīgo rūpalu apturēt? Veselības ministrijā uzskata, ka pret apzināti nepatiesas informācijas izplatītājiem ir jāvēršas nevis kā pret huligāniem, bet kā pret negodīgas uzņēmējdarbības veicējiem. Tad cīņa sekmētos labāk nekā līdz šim.
Vai “The Rolling Stones” koncerts ir sabiedriski nozīmīgs, lai par to bez maksas informētu Latvijas iedzīvotājus? Un – vai sabiedriski nozīmīgi būtu ļaut Satversmes tiesas tiesnešiem vai ministriem iegūt bezmaksas ētera laiku paziņojumu sniegšanai iedzīvotājiem? Tie ir jautājumi, uz kuriem cenšas atbildēt Saeimas deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tur top jaunais likums, kas regulēs Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio darbību. Komisijas deputāti otrdien nobalsoja, ka abiem sabiedriskajiem medijiem pēc iespējas jānodrošina, ka bez maksas tiek skaidrotas Satversmes pamatvērtības un sniegti citi sabiedriski nozīmīgi paziņojumi. Ko īsti tas nozīmē, un pie kādām sekām tas var novest?
Latvija turpina sniegt atbalstu baltkrieviem, kuri cietuši represijās, ko īsteno Aleksandra Lukašenko režīms. Tiem, kuri ir izlaisti no ieslodzījuma un pēc tam tālāk tiek pāri mūsu robežai, parasti vispirms ir vajadzīga mediķu palīdzība. Svarīga ir arī juristu iesaiste. Palīdzības darbā iesaistījušies arī brīvprātīgie.
Iedvest bailes un neļaut sabiedrībai uzzināt par valstī notiekošo – baltkrievu žurnālisti tos min kā galvenos iemeslus, kuru dēļ Aleksandra Lukašenko režīma upuru skaitā mediju pārstāvji nonāk ļoti bieži. Latvijā tiek sniegts atbalsts Baltkrievijas neatkarīgo mediju žurnālistiem, kuri cieš no represijām. Šim mērķim ir atvēlēta daļa no Latvijas valdības piešķirtajiem 150 tūkstošiem eiro, kas paredzēti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai Baltkrievijā.
Rīgas domes jaunais sasaukums ievēlēja trīs domes priekšsēdētāja vietniekus: Vilni Ķirsi ("Jaunā Vienotība"), Lindu Ozolu (Jaunā konservatīvā partija) un Edvardu Smiltēnu (Nacionālā apvienība/ Latvijas reģionu apvienība).
Tas ir apdraudējums mediju brīvībai un bumba ar laika degli – tādas bažas izskan par vienu no priekšlikumiem, kas iesniegts Saeimā topošajam sabiedrisko mediju likumam. Tas paredz, ka politiķiem būtu liela ietekme abu sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – galveno redaktoru izvēlē. Nozares eksperti tajā saredz iespēju caur galveno redaktoru ietekmēt mediju saturu.
Rīgas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē piektdien, 2. oktobrī, aizklātā balsojumā Rīgas mēra amatā ievēlēts Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!" (AP)), kuru šajā amatā virzīja četri politiskie spēki – AP/"Progresīvo" apvienība, "Jaunā Vienotība" (JV), Nacionālā apvienība (NA)/Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Baltkrievijā cilvēki ir neaizsargāti, likumi nedarbojas. Ir bailes un terors. Tā savā valstī notiekošo raksturo viens no mūsu kolēģiem – žurnālists Ruslans Kuļevičs. Viņš, līdzīgi kā daudzi citi neatkarīgās preses pārstāvji, pats uz savas ādas izcieš prezidenta Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma represijas. Tagad kopā ar sievu spiests slēpties no varasiestādēm.
Latvijā tiek sniegta palīdzība tiem, kuri cietuši no Baltkrievijā notikušajām represijām, ko prezidenta Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms vērš pret saviem oponentiem. Ar brīvprātīgo organizāciju atbalstu pāri robežai Latvijā ir nogādāti pirmie seši cietušie. Viņi ir guvuši smagas traumas, un mūsu valstī viņiem tiek sniegta medicīniskā palīdzība un atbalsts, kas nepieciešams pēc pārciestā.
“Es vienkārši tāpat neaiziešu,” tā šonedēļ paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, norādot, ka labprātīgi varu neatdos. Tāda ir atbilde uz masveida demonstrācijām un prasībām rīkot Baltkrievijā jaunas un godīgas prezidenta vēlēšanas. Tiek lēsts, ka cietumos joprojām varētu būt ap 600 ieslodzīto Lukašenko varas oponentu. Galvenie opozīcijas līderi ir vai nu aizturēti, vai piespiesti atstāt valsti. Tomēr izmaiņas notiek. Tai skaitā arī varas kontrolētajos medijos. Kaut arī daudzi žurnālisti baidās, ne mazums ir tādu, kas negrib būt autoritārisma propagandas rupors.
SIA “Rīgas satiksme” cels prasību pret četriem bijušajiem valdes locekļiem vismaz 1,5 miljonu eiro apmērā, taču prasības summa līdz iesniegšanai tiesā vēl tiks precizēta, paziņojumā medijiem informēja Rīgas dome.
Nupat notikušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās daudzi vēlētāji balsoja pēc etniskā principa. Rīgā tapusi jaunā vara jeb tā dēvētā "pārmaiņu koalīcija". Tā nomainīs 10 gadus Rīgā valdījušo varas modeli, partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) tandēmu ar Nilu Ušakovu un Andri Ameriku. Viņu bijušie vēlētāji ir tik ļoti vīlušies, ka liela daļa uz vēlēšanām neaizgāja. Eksperti uzskata – jaunajai Rīgas domei ir jāpanāk, lai šī iedzīvotāju daļa nejustos atstumta.
Aizvadītajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās balsotāji visvairāk atbalstīja Mārtiņu Staķi no uzvarējušā saraksta “Attīstībai/Par!”/”Progresīvie”. Savukārt Kārlis Šadurskis no "Jaunās Vienotības" bija visvairāk svītrotais kandidāts, kas viņam neliedza tomēr iekļūt galvaspilsētas domē.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir saskaitījusi balsis visos 156 vēlēšanu iecirkņos, un provizoriskie dati liecina, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvusi partija “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”. Kopumā 5% barjeru pārvarēja un līdz ar to arī iespēju strādāt domē ieguva septiņi politiskie spēki.
Latvijas un Baltkrievijas pierobežas ciematā Piedrujā svētdien notiek mītiņš Baltkrievijas tautas demokrātisko centienu atbalstam. Kopīgam mītiņam pulcējas gan solidaritātes gājiena gar Baltkrievijas robežu dalībnieki, gan arī citi akcijas atbalstītāji.
Gandrīz trešdaļa rīdzinieku gribētu dzīvot nevis Rīgā, bet kaut kur citur Latvijā. Tādu ainu Rīgas domes vēlēšanu priekšvakarā atklāj SKDS veiktā aptauja, kas tapusi pēc LSM un Latvijas Televīzijas pasūtījuma.
Līdz Rīgas domes vēlēšanām atlikušas trīs nedēļas. Šonedēļ sabiedriskie mediji stāstīja par to, kā deputāti kandidāti sola sakārtot ielas un atjaunot ēkas, bet ko iedzīvotāji visvairāk gaida no nākamajiem Rīgas domniekiem? To pēc portāla LSM.lv un Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptaujā centušies noskaidrot sociologi.
Ja Jāņi tiek svinēti ārpus telpām, kā tas šogad skaisto laika apstākļu dēļ, visticamāk, arī būs, tad pulcēties drīkst līdz 300 cilvēkiem, ja tomēr iekštelpās, tad ne vairāk kā 100. Abos gadījumos katram jānodrošina vismaz 4 kvadrātmetri, lai būtu 2m distance. Tas ir nopietns pārbaudījums svētku rīkotājiem, bet Gulbenes pašvaldība rīko plašu svētku programmu, bet rūpējoties par drošību un nepieļautu Covid-19 izplatību.
Ja Latvija neņemtu elektrību no trešajām valstīm, elektrības cena varētu pieaugt par 15%, Latvijas Televīzijai pastāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV").
Bāriņtiesā iecerētas būtiskas reformas, lai spētu labāk rūpēties par bērnu interesēm. Tomēr Tiesībsarga birojā un Bāriņtiesu asociācijā saskata virkni trūkumu pieteiktajā reformā.
Rīgā, Pārdaugavā pie Mūkusalas biznesa centra, piektdien, 19. jūnijā, no rīta sašauts kāds vīrietis. Šāvējs aizbēdzis no notikuma vietas un, pēc policijas teiktā, viņu vēl nav izdevies aizturēt. Ierosināts kriminālprocess par slepkavības mēģinājumu.
“Jūs esat mūs pārdevuši Maskavai par mūsu dzīvības cenu!” Tik skaudru pārmetumu Latvijai ir veltījis viens no Lietuvā pazīstamiem opozīcijas politiķiem, komentējot Latvijas atteikšanos boikotēt elektrības piegādes no Baltkrievijā jaunuzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES). Lietuvas premjers norāda, ka necentīsies izlauzt mums, saviem kaimiņiem, rokas. Savukārt Latvijas politiķi skaidro, ka pilnībā izprot Lietuvas bažas par būvi un lietuviešus atbalsta, taču pievienošanās Lietuvas pozīcijai nozīmētu pārāk nopietnus zaudējumus Latvijas interesēm. Kompromisa meklējumi vēl arvien notiek.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
