Pasaules panorāma

Tautas balss: referendumi demokrātijās

Pasaules panorāma

Diplomātiskās spēles ap Kuriļu salām

REPORTĀŽA no Ukrainas: Karš turpinās

Ukrainas kuģu sagrābšana Kerčas šaurumā acīmredzot Krievijai nekādus būtiskus sarežģījumus nav radījusi. Ne Eiropas Savienība, ne ASV par jaunām sankcijām nerunā. Ukrainas lūgums uz Azovas jūru nosūtīt NATO karakuģus ir noraidīts. Bet paši ukraiņu jūrnieki – joprojām ieslodzījumā bez skaidras izpratnes, kas ar viņiem notiks tālāk. Nemainīgs ir Rietumu mutiskais atbalsts, nosodot Krievijas rīcību, kā arī finansiālais – Eiropas Savienība apstiprinājusi kārtējo 500 miljonu eiro vērtās finansiālās palīdzības izmaksāšanu, Pentagons turpina piešķirt naudu Ukrainas aizsardzībai. Tikmēr Ukrainas austrumos – viss pa vecam. Bojāgājušie un ievainotie katru nedēļu.

Latvijas Televīzija Ukrainā apmeklēja kara hospitāli Kijevā. No kauju vietām Ukrainas austrumos šurp tiek nogādāti ievainotie karavīri. Viesošanās laikā pienāca jauns transports ar astoņiem ievainotajiem. Tie ir vissmagāk cietušie. Tobrīd slimnīcā ārstējās 230 cilvēki, kuri ir cietuši frontē. Salīdzinājumam hospitāļa vadība sarēķinājusi, ka apmēram vienādā piecu gadu periodā, karojot ar Vāciju Otrā pasaules kara laikā, te ārstējās ap 60 tūkstoši karavīru. Tagad – konfliktā ar Krieviju tie ir jau 36 tūkstoši. Šis skaitlis pamazām, bet nepārtraukti pieaug.

Nekas nav beidzies – saka Andrejs, kurš te jau ārstējas sen. Un arī Anatolijs, kurš savu ievainojumu guvis nupat. "Pa televizoru saka - viens ievainotais vai vispār nav, vai ir 6 apšaudes, bet te vienā vietā vien ir visu nakti šāvuši!  Praktiski 12 stundas no vietas. Bet – kurš tās apšaudes skaita?" stāstīja Ukrainas karavīrs Anatolijs Senišs. Regulāri sazvanoties ar savējiem frontē un arī no pašu pieredzētā ir secinājuši, ka patiesība bieži atšķiras arī no starptautisko novērotāju fiksētā par to, kā Krievija rīkojas Ukrainas austrumos.

"Atbrauc, izšaudās, nodod puišiem ar šķembām, sašķaida un aizbrauc! Lūk, jums visas Minskas vienošanās!" teica Senišs.

"Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ziņo, ka it kā nomierinās. Bet lai viņi aprunājas ar tiem puišiem, kas tur ir. Lai viņi atbrauc un paliek uz nakti, pasēž tur ar viņiem," norādījis Ukrainas karavīrs Andrejs Jaremčuks. "Līdzko satumst, tā sākas karš. Kā jau Andrejs teica – kad EDSO atbrauc, viņi atbrauc dienā un prasa – kā šāva? No kurienes? Nu- tā.. Viņi atbrauc, 2-3 minūtes parunājas un aizbrauc. Tiklīdz  satumst, tad tikai pa īstam karš sākas! ..Un šauj ar aizliegtajiem ieročiem, ar visu, kas pagadās," tā savukārt Senišs.

Jaremčuks piebilst, ka Ukraina necenšas ierobežot Krieviju. "Nu ir Eiropa, sankcijas, kaut kā cenšas uz Krieviju spiest, bet mums līdz šim, izrādās,  bizness turpinās..Tirgojas tāpat. Sanāk, ka Eiropa it kā cenšas kaut kā ierobežot,  bet Ukrainā līdz pat šim brīdim šim  strādā Krievijas bankas un uzņēmēji.. kaut kā ne tā..(..)" sacīja Jaremčuks. Arī izsludinātais karastāvoklis Ukrainas pusē to nav mainījis. Tāpat arī Eiropā – apmetot līkumu Ukrainai, Vācija turpina ar Krieviju "Nordstream 2" gāzesvada projektu. Tikmēr Krievija lēni, bet joprojām neapturami ir nostiprinājusi savu kontroli Azovas jūrā. Un pilnībā ignorējusi starptautiskos aicinājumus atbrīvot sagūstītos Ukrainas kuģus un jūrniekus.

Pašai Ukrainai iekšpolitiski nākamais gads solās būt īpaši sarežģīts. Prezidentam Petro Porošenko un vēlāk arī parlamentam priekšā ir vēlēšanas. Būs jātiek galā arī ar baznīcas šķelšanās sekām pēc tam, kad Ukrainas Pareizticīgā baznīca kļuvusi neatkarīga. Aizliegums Krievijas vīriešiem vecumā no 16-60 gadiem iebraukt Ukrainā, šķiet, ir visvairāk pamanāmā izmaiņa. Abu valstu attiecību temperatūru it īpaši izjūt Milovas- Čertkovas ciemā kam pa vidu ir valstu robeža. Kādreiz brālīgās valstis – Ukrainu un Krieviju - šeit agrāk savienoja Tautu draudzības vārdā nosauktā iela. Bet tagad -  kopš šā gada sākuma abas šķir Krievijas uzbūvētais žogs.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti