Panorāma

Panorāma

Panorāma

Slampē cer uz jaunajiem politiķiem, bet nenoniecina arī vecos

Nabadzības riskam pakļauti 23,3% iedzīvotāju

Nabadzības riskam Latvijā visvairāk pakļauti vientuļie seniori un nepilnās ģimenes

Nabadzības riskam Latvijā visvairāk pakļauti ir vientuļie seniori, nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem, personas, kuras dzīvo vienas, un daudzbērnu ģimenes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina CSP 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. CSP informē, ka 2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2%), vismazākais – Rīgā (15,6%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29% iedzīvotāju, Zemgalē – 25%, Kurzemē – 24,8% un Pierīgā – 16,9% iedzīvotāju.

CSP dati liecina, ka visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. Tā 2017. gadā tādu bija 74% (2016. gadā – 72,8%).

Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31%), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1% 2017. gadā un 8,8% 2016. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5% 2017. gadā un 56,6% 2016. gadā) un pensionāri (48,9% - 2017. gadā un 43,7% 2016. gadā).

CSP informē, ka pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu - valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu - ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. Tā 2017. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 39,1% iedzīvotāju, norāda CSP. Pārvalde pauž, ka 2016. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,8 procentpunktiem, 2015. un 2014. gadā – par 18,4 procentpunktiem.

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2019. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2018. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

CSP arī skaidro, ka 2017. gada nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauj datus par iedzīvotāju ienākumiem 2017. gadā. Pretstatā CSP pieejai Eiropas Savienības statistikas birojs "Eurostat" publicē nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, lai arī rādītājos iekļautie iedzīvotāju ienākumi ir par iepriekšējo kalendāro gadu. 2019. gada 15. janvārī "Eurostat" publicēja rādītājus par nabadzību un sociālo atstumtību, izmantojot 2016. gada datus par Latviju.

Nabadzības un ienākumu nevienlīdzības statistikas eksperts Viktors Veretjanovs Latvijas Radio pauda, ka „mums ienākumu pieaugumi ļoti atšķiras dažādām cilvēku grupām it īpaši, ja mēs skatāmies uz sociāli aktīviem iedzīvotājiem un pensionāriem”.

Viktors Veretjanovs: Par nabadzības risku Annija Petrova

    “Ja, piemēram, vidējā pensija mums 2017.gadā ir pieaugusi par 3,5% vidēji, tad darba alga ir pieaugusi pat bišķiņ vairāk nekā par 7%. Arī uz tā rēķina, ka mums noteikti dažādi pieauguma tempi, mums arī pieaug nabadzības risks. Respektīvi, ja pilnīgi visiem iedzīvotājiem pieaugtu vienādi salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad principā nekas arī nemainītos. (..) Tiem, kas dzīvo kopā, viņiem ir daudz vieglāk nekā tiem, kas dzīvo atsevišķi. Piemēram, ja mēs paskatāmies uz vientuļiem senioriem, virs 65 gadu vecuma, tad to vidū nabadzības riskam ir pakļauti 74% iedzīvotāju, kas, protams, ir ļoti daudz. Tas pat ir bišķiņ vairāk nekā 2016. gadā, kad bija 72,8%. Bet, ja mēs skatāmies uz visiem senioriem, tad tie ir nepilni 46%,” stāstīja Veretjanovs.

    Latvijas Universitātes Socioloģijas zinātņu doktore Baiba Bela savukārt atzina, ka arī viņai īpaši satraucoša šķiet situācija ar vientuļajiem pensionāriem un bezdarbniekiem. “Gandrīz 60% bezdarbnieku ir pakļauti nabadzības riskam. Tas nozīmē, ka kaut kas pavisam nav kārtībā ar atbalsta sistēmu maznodrošinātām grupām. Tādā ziņā es ļoti gribētu redzēt topošās valdības deklarācijā nopietnāku pieeju tieši nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanas jautājumam,” sacīja Bela.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti