Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Ministru prezidenta amata kandidāts būs Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, apvienības konferencē paziņoja apvienības līderis Daniels Pavļuts.
Autora ziņas
Analizējot Baltijas valstu aizsardzības scenārijus, daudzkārt izskan bažas, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā sabiedrotie var nepaspēt laikus ierasties palīgā. Tagad nolemts, ka militārajā bāzē Ādažos tiks izvietots daudznacionālais divīzijas “Ziemeļi” štābs. Par to vienojušās Dānija, Latvija un Igaunija.
Saeima sesijas pēdējā sēdē, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas mazinātu amatpersonu ienākumu deklarāciju pieejamību sabiedrībai. Par to nobažījušās ne tikai korupcijas un mediju ekspertes, bet arī atbildīgās komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Vienotība"), kurš pats sēdē grozījumus atbalstīja.
Latvijas varasiestādēm vajadzētu dubultot savus pūliņus dažādu reformu veikšanā. Un – stingri jāpiestrādā pie tā, lai atjaunotu finanšu sistēmas reputāciju. Tie ir daži no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) secinājumiem jaunākajā ziņojumā. Tajā Latvijai prognozēta mērena izaugsme, valsts parāds – piesardzības robežās un finanšu sistēma stabila. Taču – jāmazina virkne risku. Daļa no tiem saistīti ar pasaulē pieaugošo protekcionismu. Bet – daudz kas ir atkarīgs no pašas Latvijas spējām uzlabot savu ekonomiku.
Igaunijā ne viena vien mašīna ir rotāta ar Igaunijas un Latvijas karodziņiem. Tā ir sabiedrības protesta iniciatīva pret Igaunijas valdības nodokļu politiku un cenu dārdzību veikalos. Vismaz daļa Igaunijas iedzīvotāju ir tik nikni uz savu valdību, ka šovasar neatkarības atjaunošanas dienā – 20. augustā - plāno jaunu protesta braucienu uz Latviju. Tas būs līdzīgs jau pērn notikušajam.
“Igaunijas politiķi kā vērtīgs pamats Krievijas propagandai” - tas ir tikai viens no virsrakstiem Igaunijas interneta vietnei “Propastop”. Šeit atmasko viltus informāciju, analizē, kā tā izplatījusies un pateicoties kam, kā arī šīs vietnes pārstāvji sniedz komentārus medijiem, kad nepieciešams kompetents viedoklis šajā ziņā. Vietni var lasīt jebkurš, taču galvenā vietnes mērķauditorija tomēr ir Igaunijas profesionāļi, kā arī interesenti, kas pavairo informāciju. Vairums “Propastop” aktīvistu ir saistīti ar Igaunijas Aizsardzības līgu, ko var salīdzināt ar Latvijas Zemessardzi.
Tieši šodien aprit 30 gadi, kopš Latvijas vēsturē zīmīga notikuma. Kāds no aculieciniekiem to nosauca par dienu, pēc kuras Latvija kļuva citādāka. Padomju Savienības pamati šķobījās. Tika celts gaismā Latvijas okupācijas fakts, publiskojot slepenos protokolus, kas atklāja noziedzīgo vienošanos starp staļinisko PSRS un hitlerisko Vāciju. Tas bija inteliģences jeb radošo savienību plēnums, kas notika divas dienas 1. un 2.jūnijā.
Šodien grūti iztēloties, ka veikalos trūkst cukura, baltmaizes un makaronu, ka nav ziepju un veļaspulvera. Tā padomju impērijā mēdza notikt vairākkārt. PSRS lēni tuvojās savai agonijai. Okupētajām Baltijas valstīm dzima cerība atgūt neatkarību. Par to skaļi gan vēl nerunāja. Tieši 30 gadi piektdien, 1.jūnijā, aprit, kopš Latvijas inteliģence sapulcējās, lai spriestu, ka jāatbalsta tā sauktā “perestroika” jeb PSRS pārbūve, ko bija rosinājis tā laika jaunais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.
"Tas noteikti ir bīstami, bet esmu pārliecināts, ka mēs spējam uz to reaģēt," tā intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Pasaules panorāma" atzina ASV Valsts departamenta reģionālās drošības un politiski militāro lietu direktors Maikls Mērfijs, komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina pausto par jaunu aizsardzības sistēmu attīstīšanu. Pēc Mērfija domām, ASV un NATO kopumā līdz šim daudz paveikusi atturēšanas un aizsardzības politikas īstenošanā, taču priekšā vēl ir daudz darba.
Igaunijā ir futūristiskāka iecere par vakuuma transporta sistēmu, kas savienotu Tallinu, Helsinkus un Stokholmu. Latvijā to vērtē kā samērā nereālu sapņu projektu. Pie mums šobrīd par aktuālāko uzskata to, lai beidzot izveidotu modernu dzelzceļa satiksmi valstī, lai, piemēram, no Cēsīm līdz Rīgai spētu nokļūt pusstundas laikā.
Zviedrijas draudzība Latvijai ir nenovērtējama, un attiecības ar Zviedriju bija, ir un būs labas. Tā secinājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Zviedrijas kroņprincesi Viktoriju un princi Danielu. Karaliskie viesi no Zviedrijas piektdien, 27.aprīlī, apmeklēja mūsu valsti. Vizīte notika pēc Latvijas prezidenta ielūguma.
Cieša draudzība, lieliskas attiecības, auglīgas sarunas - tā tiek vērtēti politiskie kontakti starp Latviju un Norvēģiju. Rīgas pilī pirmdien, 23. aprīlī, viesos tika uzņemts Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita, kuri ieradušies vizītē Latvijā. Arī uzņēmēji atzīst, ka attiecības starp Norvēģiju un Latviju ir labas.
Sarunās starp “Facebook” un Latvijas pārstāvjiem panākta vienošanās, ka “Facebook” deleģēs konkrētu personu, kas palīdzēs jautājumos par datu drošību. Sociālo tīklu “Facebook” patlaban aktīvi lieto vairāk nekā divi miljardi iedzīvotāju, un portāls dažādiem līdzekļiem cenšas atgūt lietotāju uzticību.
Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās laikā Vašingtonā saņemts apliecinājums par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā norāda Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Samitā arī parakstīta deklarācija, kurā valstis apņemas sadarboties aizsardzībā, ekonomikā un citās būtiskās jomās.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Panorāma" veidotāji saka paldies par daudzajiem sveicieniem, kas pirmdien, 19. martā, saņemti raidījuma "Panorāma" 60. jubilejā. Šodien, pēc "panorāmiešu" domām, ir īstā reize, kad sniegt ekskluzīvu iespēju pavērot to, kas "Panorāmas" norises laikā notiek kameras otrajā pusē.
Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados televīzija bija jaunums, kas pievilka gan fotogrāfu Gunāru Janaiti, gan pazīstamo karikatūristu Ēriku Ošu, kurš LTV toreiz zīmēja to, ko tagad dara dators. "Panorāma" arī ar toreiz pieejamiem līdzekļiem centās skatītājiem sniegt informāciju iespējami operatīvi, atceras Janaitis.