Šajā nedēļā īpaši pieminam brīžus, kas saistās ar Latvijas neatkarību. Ne tikai mūsu valsts dzimšanu, bet arī atjaunošanu. Kad pirms 30 gadiem atgriezāmies uz pasaules kartes, starp tuvākajiem Latvijas sabiedrotajiem bija ziemeļvalstis.
Autora ziņas
Polijā, Hajnovkas slimnīcā, kas atrodas netālu no robežas ar Baltkrieviju, kopš augusta ir ārstēti vairāk nekā 200 migranti, pēdējā nedēļā ap 20. Viņus šurp nogādā robežsardze. Viņi tiek apsargāti. Latvijas Televīzija iekšā iet nedrīkst, bet galvenais ārsts piekrita sarunai Bjalistokā.
No Minskas uz Bagdādi šodien devusies lidmašīna ar 431 Irākas migrantu, kas Baltkrievijā bija ieradies, lai nelegāli iekļūtu Eiropas Savienībā, pavēstīja Irākas vēstniecība Maskavā.
Nolemts turpināt pirms 28 gadiem vētrainā naktī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraka izpēti. To šovasar Igaunijas un Zviedrijas valdību uzdevumā atsāka pētīt speciālistu komanda. Otrdien, 16. novembrī, noslēdzot priekšizpētes posmu, tā iepazīstināja ar iegūtajiem rezultātiem, no Tallinas vēstīja Latvijas Televīzija.
Armijas mašīnas ielās, ieteikums nestaigāt pa mežiem, kara sajūta: tā patlaban notiekošo raksturo Polijas un Baltkrievijas pierobežā dzīvojošā latviete Elizabete Meļņikova.
Vairāki tūkstoši migrantu uz Baltkrievijas un Polijas robežas turpina mēģinājumus iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. Polijas sabiedrībā attieksme pret migrantiem ir pārsvarā noraidoša, bet ir arī cilvēki, kas humānu apsvērumu dēļ gatavi palīdzēt bēgļiem.
Polijas robežsargiem un karavīriem pagaidām izdodas kontrolēt situāciju pie robežas ar Baltkrieviju, lai gan aizvadītajā naktī divām migrantu grupām izdevās iekļūt Polijas teritorijā.
Baltkrievijas pusē pie robežas ar Poliju turpina pulcēties liels skaits migrantu, kuri grib iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. Polija un citas Eiropas valstis krīzes radīšanā vaino Baltkrieviju, uzskatot, ka tā speciāli izmanto migrantus par ieroci hibrīduzbrukumā Polijai, Lietuvai un Latvijai.
Vairākas grūtnieces smagā stāvoklī ar Covid-19 patlaban ārstējas stacionāros. Un par vienas jaunās māmiņas dzīvību cīnās reanimatologi. Lai gan daudzkārt ir uzsvērts, ka grūtnieces drīkst un viņām vajag vakcinēties, spriežot pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā esošiem aptuveniem datiem, Latvijā vakcinētas ir tikai 4 no 100 topošajām māmiņām. Atbildība par sekām ir jāprasa arī no grūtniecību uzraugošajiem ārstiem. Tā uzskata Stradiņa slimnīcā.
“Esam atstājuši aiz muguras domas par pandēmiju. Dzīve ir atgriezusies!” spriež kāda Zviedrijā dzīvojoša latviešu ģimene. Zviedrija cīņā ar sērgu īstenoja visai relaksētu pieeju – ar minimāliem ierobežojumiem. Par to arī daudz kritizēta, jo mirstība vairākkārt pārsniedza kaimiņvalstu rādītājus.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien Ziemeļvalstu Padomes sanāksmē Kopenhāgenā atzina, ka Eiropas Savienībai un NATO būtu jāsadarbojas ciešāk.
Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā otrdien sākās Ziemeļu padomes 73. sesija. Ziemeļu padomes un Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās galvenā tēma ir: ko Ziemeļvalstu reģions var mācīties no Covid-19 krīzes un kā iespējams veicināt reģiona sadarbību nākotnē.
Baltkrievijas hibrīduzbrukums, iesūtot migrantus un bēgļus Latvijā, Lietuvā un Polijā, ir viens no pēdējā laika nopietnākajiem apdraudējumiem Eiropas Savienības austrumos. Ir jābūt gataviem, ka hibrīduzbrukumi būs arī turpmāk: pie šāda secinājuma otrdien konferencē Stokholmā nonāca Baltijas valstu un Zviedrijas eksperti un politiķi.
Tā kā augošs Covid-19 saslimstības līmenis ir visās Baltijas valstīs, arī kaimiņos domā, kā apturēt straujo kāpumu. Igaunijā, domājot par jauniem ierobežojumiem, lielāku uzsvaru liek uz plašākām iespējām, ko varēs izmantot vakcinētie. Ko par to saka paši igauņi un Igaunijas viesi?
Pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un pastiprinoties dažādiem ierobežojumiem, pieaug arī naida izpausmes sabiedrībā, atzina Valsts policijā, solot bargi vērsties pret naidīgiem komentāriem un draudiem, kas adresēti mediķiem, policistiem, žurnālistiem un valsts augstākajām amatpersonām.
Kāpēc nogrima prāmis “Estonia”? Pētījumi turpinās 27 gadus pēc vētrainās nakts Baltijas jūrā, kad gāja bojā 852 cilvēki, arī 23 cilvēki no Latvijas. Vasarā un rudenī prāmja vraku ar zemūdens robotiem apsekoja divas speciālistu komandas, un viņu secinājumi varētu būtiski mainīt oficiālo versiju par “Estonia” katastrofas iemesliem.
Lūdzu, neatzīstiet "Taliban"valdību. Tā ir teroristiska organizācija! Šāds aicinājums starptautiskajai sabiedrībai skan no tiem, kam izdevies aizbēgt no Afganistānas un talibu režīma. Lai arī paši beidzot jūtas drošībā, viņi ar bažām domā par tiem, kas palikuši dzimtenē.
Rīgā piektdien un sestdien norisinās ikgadējais starptautiskās drošības un politikas forums "Rīgas konference 2021". Šogad konferences dalībnieki spriež par aktuālajiem ārējās un drošības politikas jautājumiem, piemēram, notikumu Afganistānā ietekme uz starptautisko drošību, Ķīnas un ASV sāncensība, politiskā situācija Baltkrievijā.
Kā nosaka, vai Covid-19 vakcinācijas sertifikāts ir īsts vai viltots? Līdz šim kopumā Latvijā ir anulēts 21 viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts. Par to iespējamu izsniegšanu uz izmeklēšanas laiku no darba pienākumu veikšanas ir atstādināti vairāki mediķi. Ja vaina apstiprināsies – ārstam darbs būs jāpārtrauc, skaidroja Veselības ministrijā.
Vidzemes slimnīcā miris Covid-19 slimnieks ar, iespējams, viltotu vakcinācijas sertifikātu, Latvijas Televīzijai (LTV) apstiprināja slimnīcā.
Iegādājoties dažādus ikdienišķus pārtikas produktus lielveikalos “Rimi” Jelgavā, Panevēžā un Pērnavā, Latvijas Televīzijas secināja, ka vislētāk konkrētajā dienā tie bijuši nopērkami Igaunijā, visdārgāk – Lietuvā. Tikmēr Latvijas Bankas ilgstošā laika periodā veiktie pētījumi par cenu dārdzību Baltijas valstīs liecina, ka lielākā dzīves dārdzība ir Igaunijā, mazākā – Lietuvā.
Pārtikas cenas pieaugs straujāk nekā citus gadus – tādi brīdinājumi izskan jau ilgāku laiku. Kā redzam veikalu plauktos, daļai produktu cenas jau ievērojami cēlušās. Tomēr ekspertu domas par turpmāko ir atšķirīgas – no vērtējuma, ka būtisks pieaugums nav gaidāms, līdz pat prognozei, ka gada beigās var notikt vispārējs divciparu procentos mērāms cenu lēciens pārtikai. Bet kāda aina ir pašlaik? Un kādi ir argumenti cenu izmaiņām?
Islandes seno tradīciju kopējs Sigurdurs Rafns Hilmarsons labprāt parāda, kā šajā zemē iespējams izmantot dabas spēku, lai izceptu gardu maizi. Islandieši var iztikt bez plīts un malkas, jo atliek vien atrast piemērotu karsto avotu.
Ja kāds iet bojā karā, pirmais jautājums, uz ko gribas saņemt atbildi ir – kāpēc? To ir piedzīvojušas arī četras Latvijas karavīru ģimenes, kuru tuvinieki krita Afganistānā. Līdz šim atbilde bija skaidra. Mūsējie tur izvēlējās būt kopā ar cīņu biedriem no citām NATO dalībvalstīm. Lai apturētu terorisma izplatību pasaulē un palīdzētu afgāņiem izveidot mierīgu un stabilu valsts iekārtu. Pēc 20 gadiem nācies secināt – šie plāni ir izgāzušies.
73% vakcinēto pret Covid-19 un kopš maija mēneša tikai trīs miruši. Tik labs rezultāts cīņai ar Covid-19 pandēmiju ir Islandē. Var teikt, ka viņiem vieglāk, jo islandieši taču dzīvo uz salas, kur ir tikai ap 350 tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr tie nav vienīgie un galvenie iemesli spējai vīrusu iegrožot.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) šovasar publiskoja ziņojumu, kur teikts, ka klimata pārmaiņas ir plaši izplatītas, straujas un pastiprinās. Un dažas tendences vismaz pašreizējā periodā ir neatgriezeniskas. Un planētas sasilšanas sekas var ieraudzīt, aplūkojot ledājus. It sevišķi Islandē, kur novērots, ka tie uz pārmaiņām reaģē īpaši jūtīgi un tur apsver iespēju pat izveidot tādu kā ledāju "Sarkano grāmatu".
Šī bija nedēļa, kad pieminējām mūsu īpašo saikni ar Islandi, atceroties, ka pirms 30 gadiem islandieši bija pasaulē pirmie, kas starptautiski atzina atjaunoto neatkarīgo Latvijas valsti. Islandes prezidents sūtīja apsveikumu, minot arī to, ka mums kopā ir jācenšas sakaut Covid-19 pandēmija. Taču – pēc Islandes policijas ziņām, latvieši, kā izrādās, ir starp lielākajiem koronavīrusa dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpējiem Islandē.
Šī ir nozīmīga nedēļa Latvijas starptautisko attiecību vēsturē. Rīt apritēs tieši 30 gadi, kopš Islande kļuva par pirmo valsti, kas uzdrošinājās gan padomju impērijai, gan pārējai pasaulei skaļi apliecināt, ka Latvija pēc 50 gadus ilgušās PSRS okupācijas ir atguvusi brīvību un tai ir jāatgriežas uz pasaules kartes kā neatkarīgai valstij. Līdzīgu atzīšanu no Islandes saņēma arī Lietuva un Igaunija. Par to Islandei vienmēr būs ļoti īpaša vieta baltiešu sirdīs.
Kāpēc nogrima prāmis "Estonia"? Nolemts sākt jaunu izpēti, ko, piedaloties Zviedrijai un Somijai, vadīs Igaunija. Tas dod cerības celt gaismā to, kas bija par iemeslu miera laiku lielākajai katastrofai Baltijas ūdeņos. Toreiz, pirms nepilniem 27 gadiem, vētrainā septembra naktī jūras vidū uz pasažieru kuģa bojā gāja 852 cilvēki. To vidū 23 no Latvijas. Šonedēļ ir sākušies priekšizpētes darbi. Prognozē, ka tie var būt par pamatu jaunai šīs traģēdijas izmeklēšanai.
Saulgriežu svinēšana un gatavošanās tai ir arī laiks, kad savas prasmes un izdomu var likt lietā, iesaistoties brīvprātīgo aktivitātēs. Līgo pasākumu sarīkošana, dekorāciju veidošana un svētku maltītes gatavošana – tie pašlaik ir aktuālākie piedāvājumi brīvprātīgajiem, kuri vēlas sniegt atbalstu sociālo aprūpes centru iemītniekiem.
Okupācijas nodarītos zaudējumus Latvijai lēš ap 300 miljardiem eiro. Tie, kas veic aprēķinus un plāno tos celt pasaules priekšā, gan atzīst – neviens un nekas nespēs atgriezt zaudētās un izpostītās ļaužu dzīves. Tomēr par svarīgu uzskata nodrošināt pilnīgu izpratni par PSRS okupāciju un vēlas panākt tās starptautisku izvērtēšanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
