Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ž. K. Junkera Komisijas vērtējums

Valdība uz starta: iekšlietas

Iekšlietu ministrs piesaka cīņu negodīgajiem IeM struktūru augstajos amatos

Turpina pieaugt to noziegumu skaits, kuros aizdomas krīt uz pašiem Valsts policijas darbiniekiem. Tā atzīst Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs. Uz aptuveni 7 000 Valsts policijā strādājošo pēdējos trijos gados ir 256 kriminālprocesi. Turklāt to skaits nesamazinās. Jaunais iekšlietu ministrs uzsver, ka vispirms jāizķer negodīgie augšējos līmeņos.  

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir no partijas “KPV LV”, beidzis biznesa augstskolu “Turība”, kur studējis tiesību zinātnes. Bijis gan individuāli praktizējošs advokāts, gan birojā “Grīnvalds un partneri”, pirms tam - arī tiesneša palīgs un tiesas sēžu sekretārs.  

Ministra plānos ir novērst korupcijas un citus noziedzības riskus iekšlietu struktūrās, efektīvi izmantot nozarei piešķirtos resursus.

  

Iesniegumu skaits par likumpārkāpumiem, ko pieļāvuši gan iekšlietu sistēmā strādājošie kopumā, gan arī darbinieki tieši Valsts policijā, turpinājis pieaugt.

Policijas vadība tam pievēršot par maz analītiskas uzmanības.

“Ja no vadības nav skaidra norādījuma, kā tad mēs rīkojamies, ko darām konkrētajās situācijās – nu, tad droši vien, ka ir vājas cerības sagaidīt, ka arī izpildes līmenī tas notiks un kaut kas būtiski mainīsies,” LTV atzina Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks.

“Ir laiks, ir laiks saņemties, ir laiks tās lietas izdarīt! (..) Tas neprasa naudu, tas neprasa ilgu laiku, tas prasa gribēšanu un iesaistīšanos un, protams, arī iniciatīvu,” uzsvēra Mūrnieks.

Tas pirmkārt tiek gaidīts no Valsts policijas priekšnieka – ģenerāļa Inta Ķuža, kurš gan jau iepriekš bija solījies pievērst vairāk uzmanības pašu policistu pastrādātiem noziegumiem, starp kuriem ir, piemēram, benzīna zagšana no dienesta automašīnām, kukuļņemšana, dokumentu viltošana un sadarbošanās ar noziedzniekiem..

Vēl 2017. gadā Ķuzis situāciju raksturoja ar vārdiem “draņķīgi, draņķīgi, ļoti draņķīgi!”.

Tagad viņš atzina, ka “diemžēl mēs redzam – noziegumi ir, noziegumi bija un noziegumi būs. Diemžēl tā ir realitāte. Jautājums par to – kāda rakstura viņi ir un cik viņu ir”. 

Tāpēc policijas priekšnieks īpaši uzsvēra, ka situācija nebūt nav tik slikta, jo, lai arī  kriminālprocesu skaits ir turpinājis pieaugt un 2016. gadā par Valsts policijas darbiniekiem bija 84 kriminālprocesi, 2017. gadā - 83, bet pērn - jau 89,  šajos kriminālprocesos aizturēto un atstādināto – tātad par vainīgiem atzīto skaits - ir sarucis. 2017. gadā aizturēja 28 darbiniekus, bet pērn - tikai 17. Atstādināti attiecīgi 30 un 27.

2018. gada dati liecina, ka visbiežāk policisti ir bijuši vainoti par noziegumiem pret īpašumu, par vardarbību  dienestā, par korupciju, par noziegumiem pret satiksmes drošību, arī par vardarbību ārpus dienesta, neizpaužamu ziņu izpaušanu, nelikumībām ar šaujamieročiem un munīciju.

“Ja nemaldos, Olaines iecirknī pazuda pāris pistoles. Izmeklēšanas laikā un iepazīstoties ar ieroču uzskaites dokumentiem, bija redzama faktiski tā attieksme, ar kādu cilvēki strādā. Ja šodien žurnālā viens darbinieks fiksē vienu skaitu ar ieročiem, tad pārējās vairākas nedēļas visi pārējie atbildīgie vienkārši pārraksta šo skaitli un parakstās. Un nākamajā nedēļā atkal parādās cits skaits ieroču žurnālā un atkal visi rindā parakstās, ka ir saņemts - nodots skaits. Beigās izrādās, ka pāris pistoļu nav!” situāciju raksturoja Mūrnieks.

“Būtībā iet runa par priekšniekiem, kas faktiski to  zināja un neko nedarīja – pret viņiem arī ir kriminālprocess,” atklāja Ķuzis.

Viņš uzsvēra, ka “tas ir viennozīmīgi – tā ir iekšējā kontrole, un ne par velti ir runa par tiešo priekšnieku lomu”.

“Jo es kā Valsts policijas priekšnieks nevaru zināt, kas notiek Olaines iecirknī! Būtībā - tā ir vadības ķēde, kurā faktiski katram no šiem posmiem ir ļoti liela nozīme,” norādīja Ķuzis.

Iekšlietu ministrijas jaunais vadītājs gan saka, ka paša policijas priekšnieka palikšana amatā būšot atkarīga no spējas ar darbiem parādīt uzlabojumus. Viņš īpaši uzsvēra, ka jāspēj atšķirt galvenais no mazāk svarīgā un vispirms jāizķer negodīgie augšējos līmeņos.  

“Līdz šim brīdim mēs redzam pēc statistikas, ka mēs esam cīnījušies ar zemākā ranga amatpersonām. Piemēram, ceļu policistiem. Ceļu policistus droši vien ir vieglāk noķert, veicot kaut kādu reidu, piedāvājot un klusā formā mēģinot iedot viņam, piemēram, 50 eiro, mēs pēc fakta šādu cilvēku varam noķert,” sacīja ministrs.  

“Bet vai ir notikusi adekvāta cīņa ar augstāka līmeņa amatpersonām, kas ir diezgan rafinētas, kurām ir plašs, teiksim, šo sakaru loks un kuras, visticamāk, jau ir saaugušas arī ar organizēto noziedzību?” jautāja ministrs.

Viņš arī aicināja sabiedrību aktīvi ziņot un norādīt uz problēmām.

“Neviens šāds gadījums netiks palaists garām, un es uzlikšu par pienākumu adekvāti reaģēt uz šāda veida ziņojumiem,” solīja ministrs.

Tādu gadījumu publiskošana, objektīva un ātra izmeklēšana, stingrāku sodu piemērošana, arī psiholoģisks izvērtējums, jau pieņemot darbā, adekvāts atalgojums un papildus nauda operatīvām izstrādēm – šis ministra ieskatā ir komplekts, kas dotu labu efektu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti