«Melu detektors» pārbauda «Jauno Vienotību»

 Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

Trešajā diskusijā žurnālisti iztaujāja apvienības “Jaunā Vienotība” vēlēšanu apgabalu sarakstu līderus Aldi Adamoviču, Arvilu Ašeradenu, Inesi Lībiņu-Egneri, Jāni Reiru un Edgaru Rinkēviču. Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit. “Vienotības” līderu paustajā gan bija tikai daļēji neprecīzi vai dažādi vērtējami apgalvojumi.

Arvils Ašeradens par Kampara nopelniem saistībā ar OIK

Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!

Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.
Raidījumu un tā atšifrējumu var redzēt šeit.

Diskusijā par samilzušo OIK maksājumu, kas gulstas uz ikvienas mājsaimniecības un ražotāja pleciem, raidījuma vadītājs jautāja, vai kādreizējam “Vienotības” ekonomikas ministram Artim Kamparam nebija iespēju noraut “stopkrānu”, redzot, kādas sekas OIK sistēma var radīt. Tagadējais ekonomikas ministrs un Kampara partijas biedrs Ašeradens norādīja, ka arī Kampars ir pietiekami daudz šajā ziņā darījis.

Ašeradens: “Nu es gribu teikt – arī tajā [Kampara] laikā tika pietiekami daudz izdarīts, kaut vai tās pašas ierobežotās biogāzes stacijas un daudzas citas.”

Ekonomikas ministra teiktais tikai daļēji atbilst patiesībai. Kampara laikā (ministrs no 2009.gada marta līdz 2011.gada oktobrim) 2011. gada maijā tiešam stājās spēkā moratorijs jaunu lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, taču, kā “Melu detektoram” sacīja Kampars, tas attiecās nevis koģenerāciju, bet uz vēja, saules un citu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu (2017.gadā obligātajā iepirkumā no fosilajām koģeneracijas stacijām iepirktais enerģijas apjoms bija 35,3 % no kopējā, 2016. gadā  - 41,9%). “Bažas bija par to, ka ietekme nākotnē būs liela, tāpēc noteicām moratoriju. Ja visi potenciālie vēja parki tiktu uzbūvēti, tad to jauda būtu reizes trīs lielāka nekā Latvijas patēriņš,” viņš skaidroja. 

Bet tieši Kampara laikā tika izsniegts vislielākais daudzums atļauju - 2009.gadā - 213, 2010. gadā - 149 un 2011. gadā - 151), liecina šā gada 14. augustā valdībā apstiprinātais Informatīvais ziņojums. Kampars to skaidro ar tolaik spēkā esošajiem leģitīmajiem noteikumiem, kuru dēļ viņš neesot varējis visus “pasūtīt pupās”.

Savukārt moratorijs jeb stopkrāns koģenerācijas stacijām tika noteikts 2012.gadā, kad Kamparu ekonomikas ministra amatā bija nomainījis Daniels Pavļuts (tobrīd Zatlera Reformu partija). Pavļuts skaidrojis, ka tolaik valdībā jautājuma izskatīšana ilgstoši kavējās, turklāt tika noteikts vēlāks moratorija spēkā stāšanās laiks, tādējādi ļaujot atļauju tīkotājiem tās paspēt saņemt arī viņa ministrēšanas laikā.

Reirs par patēriņa groza izstrādes kavēšanos

Stāstot, kāpēc Labklājības ministrija (LM) pretēji valdības rīcības plānā paredzētajam nav izstrādājusi jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecības veidiem, Jānis Reirs sacīja, ka ministrija divas reizes izsludinājusi attiecīgu konkursu, taču neviens neesot pieteicies. Tas nav gluži precīzi.

Reirs: “Labklājības ministrija divas reizes ir izsludinājusi konkursu zinātniekiem par iespēju izstrādāt šādu patēriņa groza minimumu. Diemžēl neviena zinātniskā organizācija vai firma nepieteicās. Tā ir īsā atbilde.”

Lai mazinātu augsto ienākumu nevienlīdzību un palielinātu nabadzīgāko iedzīvotāju sociālo aizsardzību, 2014.gada nogalē vēl iepriekšējā valdība atbalstīja LM sagatavoto koncepciju “Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu”. Tā arī paredzēja izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam. Kā uzdevums ar sākotnējo izpildes termiņu 2017.gada nogalē tas bija ierakstīts arī Māra Kučinska valdības rīcības plānā.

Metodoloģiju bija paredzēts veidot par ES Sociālā fonda līdzekļiem, izstrādātāju piesaistot konkursa kārtībā. Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija internetā, līdz šim izsludināti jau trīs konkursi, un nav tā, ka neviens nepieteicās. Pirmais konkurss tika izbeigts bez rezultāta, jo “vienīgā pretendenta piedāvātā līgumcena būtiski pārsniedza pasūtītāja paredzamo līgumcenu”, savukārt otrajā konkursā pieteikušos pretendentu LM atzina par prasībām neatbilstošu, ko pēc pretendenta sūdzības apstiprināja arī IUB komisija. Pēc tam valdības rīcības plāna atskaites daļā LM norādījusi, ka analizēs iespēju  “veidot pētījuma izpildes komandu LM, iepērkot atsevišķas, nepieciešamās kompetences pētniekus”, un augusta sākumā izsludināja trešo iepirkumu, kura termiņš pagarināts līdz 7.septembrim. Pirmajā konkursā prognozētā līgumcena publiski nebija norādīta, otrajā tie bija 80 tūkstoši, trešajā - nepilni 73 tūkstoši eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti