Rietumu sankcijas Krievijai atstās pietiekami lielu ietekmi arī uz Latviju, intervijā Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā par karu Ukrainā sacīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš prognozēja, ka Latvijā gaidāms bezdarba pieaugums vairākās nozarēs. Tāpat arī imports no Krievijas būs izaicinājums, norādīja Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.
Autora ziņas
Reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsākto karu Ukrainā, Rietumi noteikuši Maskavai virkni sankciju, kas rada arvien lielāku haosu Krievijā, ietekmējot arī ikdienas dzīvi iedzīvotājiem. Atcelti avioreisi un rindas pie bankomātiem ir daļa no jaunās realitātes, kurā Krievijas iedzīvotājiem bijis jāpamostas savas valsts prezidenta uzsāktā kara dēļ.
Kijevai smagākā situācija ir rietumos no pilsētas, kur Krievija sev kā placdarmu tālākai virzībai grib iegūt Hostomeļas lidostu ar tās ļoti lielo kravas lidmašīnām paredzēto skrejceļa joslu. Ukrainas galvaspilsētā turpinās Krievijas iesūtīto diversantu meklēšana. Par to ziņo ukraiņu televīzijas žurnālists Bohdans Burianenko. Ievērojot pilsētā noteikto komandantstundu, viņš turpina darbu Kijevas centrā kādas mājas pagrabā.
Ir ziņas, ka Krievija plāno arvien vairāk vērst ieročus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, informēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"). Viņš arī apstiprināja, ka notiek sarunas par jaunām ieroču piegādēm, kas palīdzētu Ukrainai aizsargāties. Ukrainas lūgums, lai šī palīdzība ātrāk pienāktu, ir saņemts arī Latvijas Aizsardzības ministrijā. Un jauns ieroču sūtījums uz Ukrainu tiek gatavots. Tajā, tāpat kā iepriekš nosūtītajā, būs arī pretgaisa aizsardzības raķetes "Stinger".
Latvija ir gatava uzņemt bēgļus no Ukrainas, kuri varētu mūsu valstī ierasties, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, pēc valdības ārkārtas sēdes ceturtdien pavēstīja valdības pārstāvji. Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās.
Cik svarīga bija demokrātijas lielā vērtība Latvijas Satversmes tapšanas laikā, tik nozīmīga tā ir arī šobrīd. Tā konferencē, kas veltīta Satversmes simtgadei, trešdien norādīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Arī Latvijas prezidents piedalījās šajā pasākumā. Abu valstsvīru tikšanās centrā bija arī to nozīmīgo projektu apspriešana, kuros Latvija un Vācija sadarbojas.
Ir pārkāpta vārda brīvība un notikusi prettiesiska iejaukšanās žurnālistu darbā – tā konstatējusi tiesa, izskatot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vēršanos pret LTV raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”. Lieta saistīta ar NEPLP noteikto 4000 eiro sodu, pārmetot raidījumam nepietiekamu precizitāti un neitralitāti, vērtējot Covid-19 vakcīnu iedarbīgumu. Tagad tiesa sodu atcēlusi. NEPLP sola pārsūdzēt spriedumu.
Lai aizsargātos pret Baltkrievijas hibrīduzbrukumu un jauniem migrantu uzplūdiem, Polija plāno ieguldīt 353 miljonus eiro piecarpus metrus augstas sienas izbūvei gar robežu. Siena stiepsies 186 kilometru garumā. Būvdarbi šonedēļ jau sākti. Projektu kritizē vides aktīvisti, norādot arī, ka nesen uzliktais dzeloņstiepļu jeb “žilešu” žogs var kļūt par “nāves lamatām” aizsargājamajiem dzīvniekiem - sumbriem. Polijas amatpersonas to noliedz un uzskata, ka Baltkrievija sumbrus izmanto propagandas nolūkos, lai noskaņotu poļu sabiedrību pret robežas nostiprināšanu.
Lai gan migrantu plūsma no Baltkrievijas uz Poliju un Baltijas valstīm ziemā ir apsīkusi, tomēr joprojām turpinās mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu un iekļūt Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Polijas Robežsardzes rīcībā esošiem datiem Baltkrievijas pusē joprojām 4000 līdz 5000 migrantu gaida iespēju šķērsot robežu.
Polijas Augstākā tiesa atzinusi, ka žurnālistiem un Sarkanajam Krustam jādod piekļuve Baltkrievijas robežai Polijā. Tiesa izskatīja sūdzības par to, ka Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma laikā, kad migranti cenšas šķērsot Polijas robežu, žurnālistiem un humānās palīdzības sniedzējiem ir aizliegts strādāt Polijas pierobežas zonā.
Baltkrievu opozīcijas aktīvista un žurnālista Ramana Prataseviča skandalozā aizturēšana pagājušogad Minskā, piespiežot nolaisties “Ryanair” pasažieru lidmašīnu, ievērojami saasināja Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecības. Pēc tam pret Aleksandra Lukašenko režīmu tika ieviestas jaunas sankcijas, un Rietumu lidsabiedrības joprojām met līkumu Baltkrievijas gaisa telpai.
Polija šonedēļ pievērsa uzmanību ar lielo Covid-19 upuru skaitu un arī ar to, ka Polijas prezidents Andžejs Duda jau divreiz inficējies ar koronavīrusu, kaut gan bija trīsreiz vakcinējies. Tiek ziņots, ka slimība valsts vadītājam norit vieglā formā. Polija neizceļas ar striktiem Covid-19 izplatības ierobežojumiem.
Latvija sūtīs Ukrainai ieročus – to sarunā ar Ukrainas vēstnieku apstiprinājis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”). Par to, ka Ukraina ir jāatbalsta, piegādājot tai ieročus, Baltijas valstu aizsardzības ministri vienotu uzskatu pauda gada nogalē. Un nu tika spriests par Latvijas piegādēm Ukrainai.
Traģēdija Audriņos pirms 80 gadiem kļuva par vienu no baisākajiem nacistiskās Vācijas okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem pret vietējiem civiliedzīvotājiem. Tolaik par izbēgušu sarkanarmiešu atbalstīšanu Audriņu ciems pilnībā nodedzināts, savukārt tā iedzīvotāji, tostarp arī sirmgalvji un bērni – nošauti. Pieminot traģiskos notikumus otrdien, 4. janvārī, Rēzeknē un tās apkārtnē aizvadīti vairāki pasākumi, izveidotas tematiskas izstādes un sarīkoti zinātniskie lasījumi.
Vērtējot Latvijas zinātnieku sasniegumus, gada nogalē kļuva zināmi izcilākie no tiem. Šāds konkurss notiek jau 20 gadu. Un šoreiz starp 42 iesniegtajiem darbiem Latvijas Zinātņu akadēmija īpaši izcēla 11 uzvarētājus.
Apkures un elektrības dārdzība arī turpmāk būs problēma, kas skars ne tikai trūcīgos un maznodrošinātos, norāda Latvijas pašvaldību savienībā (LPS). Citviet Latvijā gan neesot tāda satraukuma kā Daugavpilī, kur, prognozējot teju trīskārt lielākas siltuma izmaksas, nācās izsludināt vietējas nozīmes enerģētisko krīzi. Pašvaldību savienības ieskatā kopumā situācija pašvaldībās šobrīd ir stabila, tomēr smaga.
Baltkrievija paziņojusi, ka no 1. janvāra uz pusgadu ievieš embargo pārtikas importam no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām Baltkrievijai “nedraudzīgām valstīm”. Tāda ir Aleksandra Lukašenko režīma atbilde uz nu jau piekto sankciju paketi, ko ES noteikusi pret Baltkrieviju. Kā Eiropu un Latviju varētu skart Baltkrievijas noteiktās atbildes sankcijas?
Latvijas iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem pēdējā desmitgadē ir mainījusies no mēreni nelabvēlīgas uz mēreni labvēlīgu, tomēr tikai 15% aptaujāto pauduši atbalstu iebraucēju skaita palielināšanai Latvijā. Tā secinājuši pētnieki. Iecietīgākas pret imigrāciju ir sievietes, gados jauni cilvēki un lielo pilsētu iedzīvotāji. Jāpiebilst, ka pētījums noticis pirms Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma, kurā migranti tiek sūtīti pāri Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām.
Polijas austrumos tatāru musulmaņu ciemā zemes klēpī guldīts vēl viens migrants, kurš atrasts miris pierobežas mežos. Kāpēc viņi paši metas ugunī? Tā par migrantiem no Baltkrievijas puses saka vietējā musulmaņu kopienā, kas vīrieti apglabā. Pēdējo nedēļu laikā no skarbajiem apstākļiem pierobežas zonā gājuši bojā vismaz 12 cilvēki.