Mūžībā trešdien pēc slimības devusies Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe, aģentūrai LETA apstiprināja Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Autora ziņas
Latvijas Ģenerālprokuratūra otrdien, 25. februārī, saņēmusi Dānijas kompetento iestāžu lēmumu par Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu Latvijai – tam jānotiek līdz šā gada 4. martam, liecina prokuratūras paziņojums.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir atteikusi Latvijai noteikt pagaidu noregulējumu - liegt Dānijai izdot Latvijas pilsoni Kristīni Misāni Dienvidāfrikas Republikai (DĀR), vēsta aģentūra LETA. Vienlaikus Misāne pārtraukusi badastreiku, jo pašlaik Dānija izdošanu apturējusi.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") aicina valdību Kristīnes Misānes, kuru Dānija plāno izdot Dienvidāfrikas Republikai (DĀR), lietā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Savukārt Valsts prezidents Egils Levits pēc sarunas ar atbildīgo institūciju vadītājiem sacīja, ka redz vairākus scenārijus Misānes aizstāvībai, bet tos neatklāja.
Par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem aizdomās turētā Latvijas valstspiederīgā Kristīne Misāne, kam Dienvidāfrikā draud līdz 15 gadu ilgs cietumsods, trešdien, 12. februārī, vēl netikšot izdota Dienvidāfrikas Republikai. Dānija īslaicīgi atlikusi Misānes izdošanu, tādējādi ļaujot viņai piedalīties piektdien, 14. februārī, Kopenhāgenā paredzētajā tiesas sēdē.
“Paldies visiem, kas mani atbalsta Latvijā un cenšas atrast likumā iespēju, lai mani glābtu!” Tā ekskluzīvā intervijā Dānijas cietumā Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienestam saka Kristīne Misāne, kurai draud izdošana Dienvidāfrikai par sava bērna nolaupīšanu. LTV uzklausīja viņas pašas stāstu par piedzīvoto vardarbību un to, kāpēc, būdama juriste, viņa pārkāpa Dienvidāfrikas likumu un ar bērniem aizbēga uz Latviju.
Līdz pat Valsts prezidentam – dažādos varas līmeņos turpinās meklējumi, kā varētu paglābt Latvijas pilsoni un divu bērnu māti Kristīni Misāni no izdošanas Dienvidāfrikai. Ģenerālprokuratūra ir galvenā atbildīgā par to. Taču ģenerālprokurors uzskata – ir izdarīts viss. Misānes ģimene tam nepiekrīt un lūdz prokuratūru izdot Eiropas aresta orderi, kas ļautu aizturēto atgriezt dzimtenē. Intervijā Latvijas Televīzijai ģenerālprokurors gan pieļāva vēl kādu līdz šim nedzirdētu iespēju.
Latvijas karavīri, kuri atradās misijā Irākā, bet šobrīd atrodas Kuveitā, ir gatavi turpināt misiju un gaida, kad varēs atgriezties atpakaļ savā bāzē Irākā. To Latvijas Televīzijai apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku Latvijas kontingenta komandieris kapteinis Andris Bērziņš. Viņš arī pastāstīja par Irānas uzbrukuma laikā pārdzīvoto.
Saeimā turpinās parlamentārās izmeklēšanas process, kurā deputāti cenšas tikt skaidrībā, kas ir vainīgie par tā sauktā OIK jeb elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes ieviešanu. Kādu kaitējumu valstij ir nodarījusi šī sistēma, kas nepamatoti sadārdzināja elektrības cenas, un ko ar to darīt tālāk.
No trešdienas, 1. janvāra, vairs nedarbosies viena no populārākajām Rīgas sabiedriskā transporta pieturām - iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai esošā maršruta taksometru piestātne. Izmaiņas radušās, jo īpašnieks, kam pieder zemes gabals, ir uzteicis nomas līgumu. 31. decembrī pieturvietā vēl bija vērojama liela rosība, un, kamēr daļa pasažieru atzina, ka par pārmaiņām autobusu kustības sarakstos zina, citi par tām neko nezināja.
Daudziem maršruta taksometru pasažieriem nāksies mainīt savus ikdienas pārvietošanās paradumus - no 1. janvāra tiks pārcelta Rīgas maršruta taksometru stacijas pietura. Valsts Autotransporta direkcijā plāno to pārvietot uz Rīgas autoostu, bet pilnīgās skaidrības par to vēl nav. Savukārt Rīgas mikroautobusu pieturu pārcels uz Abrenes ielu.
Medikamentu augstās cenas Latvijā mēdz nepatīkami pārsteigt ne tikai mūs pašus. Par tām brīnās mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi, un arī daudzviet Rietumeiropā, kur zāles maksā lētāk. Par to ir runāts gadiem ilgi. Speciālos pētniecības projektos zāļu dārdzību ir analizējuši gan Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio žurnālisti, gan arī Konkurences padome (KP). Tikai – politiķu darbi nav sekojuši.
Kā atvieglot neārstējami slimu cilvēku ciešanas? Un kā uzlabot paliatīvo aprūpi, kas daudziem dzīves beigās ir tik vajadzīga, bet nepieejama? Šai veselības sistēmas izmisuma zonai šogad tiks veltīts labdarības maratons “Dod pieci!”. Savukārt Veselības ministrija cer sarunās ar Rīgas domi vienoties par paliatīvo gultu skaita palielināšanu. Bet ko tikmēr darīt tiem, kuri paliek bez palīdzības – ar sāpju izmocītu mirstošu tuvinieku uz rokām?