Nopietna pievēršanās ēnu ekonomikas apkarošanai šobrīd tikai sākas - Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja, komentējot LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālistu atklātos faktus par ēnu ekonomiku restorānu biznesā.
Noslēdzot šā gada “Rīgas konferenci” Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicies, ka pērn konferences dalībnieku skats uz situāciju pasaulē bija drūmāks - nesen bija noticis balsojums par “Brexsit”, valdīja neziņa par vairākām vēlēšanām Eiropā un ASV. Tagad ir skaidrs, ka ASV loma, piemēram, Baltijas valstu aizsardzībā ir kļuvusi vēl lielāka un, kā vairākkārt šodien izskanēja konferences diskusijās, reģiona drošības stiprināšanā ciešāk jāsadarbojas Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Bet ar vēstījumu, ka Krievijas militārā agresija ir pārspīlējums un tiešu militāru draudu Baltijas valstīm nav, uz konferenci Rīgā bija ieradusies augsta Krievijas valdības amatpersona. Krievija gribot atjaunot savstarpēju uzticēšanos. Eksperti gan iesaka Krievijas priekšlikumus vērtēt piesardzīgi.
Baltijas valstu drošība un attiecības ar Krieviju – tas ir viens no svarīgākajiem tematiem, ko turpmākajās dienās plānots apspriest Rīgā. Tiek gaidīti dalībnieki no aptuveni 40 valstīm – gan valdību pārstāvji, gan ārlietu un drošības jomu pētnieki un žurnālisti. Apspriežamo jautājumu lokā – arī Eiropas Savienības (ES) nākotne pēc Lielbritānijas izstāšanās, sadarbība ar Ziemeļvalstīm un austrumu partneriem – Ukrainu, Moldovu, Gruziju. Konferenci tiešraidē varēs vērot šeit.
Par izvairīšanos no nodokļiem, maksājot aplokšņu algas, pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas lietvedībā ir astoņi kriminālprocesi. Par aplokšņu algām var draudēt līdz pat diviem gadiem cietumā. Tāds kriminālsods ieviests pirms pusotra gada. Bargākā norma līdz šim gan vēl nav piespriesta.
Veikt reformas ir jāgrib Latvijai pašai, un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šajā procesā var sniegt rekomendācijas un palīdzēt, taču, vai tās īstenot, ir Latvijas valdības, parlamenta un iedzīvotāju izšķiršanās, intervijā Latvijas Televīzijai atzina OECD vadītājs Anhels Gurija.
Krievijai ir tiesības rīkot militārās mācības savā valstī, savukārt NATO atrodas šeit, lai stabilizētu Baltijas reģionu un atbalstītu savus baltiešu sabiedrotos. Tā Krievijas īstenoto “Zapad” mācību radītās sajūtas raksturo Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētājs Džordžs Fērijs. Tieši Kanāda Latvijā patlaban vada daudznacionālo kaujas grupu, nodrošinot NATO paplašinātu klātbūtni.
Latvijā tiek uzturēta pārāk dārgu tiesu sistēma, kam nav cerētās atdeves, jo, maksājot lielu naudu tiesu uzturēšanai, pretim tiek saņemta nepietiekama kvalitāte. Tātad tiesu sistēmā valsts līdzekļus varētu izmantot efektīvāk. Tas secināms no Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas, pārbaudot, vai pasākumi, kas laikā no 2009.-2015. gadam tika veikti tiesu iekārtas attīstībai, ir novērsuši tiesu sistēmā pastāvošās problēmas.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir saņēmis Latvijas uzaicinājumu ierasties vizītē Latvijā. Par pašu vizīti un tās norises laikiem no Baltkrievijas oficiāla atbilde pagaidām nav saņemta.
Minska sola nepieļaut, ka pēc drīzumā gaidāmajām mācībām “Zapad” daļa no Krievijas armijas kontingenta varētu palikt Baltkrievijā. Par šo Latvijas valsts drošībai svarīgo jautājumu runāts Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizītē Minskā.
Laikā, kad Krievija ignorē Rietumvalstu aicinājumus konflikta noregulējumam Ukrainā, starptautiskie donori turpina sniegt atbalstu Ukrainai. To stingri apsolījis arī Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš šonedēļ apmeklēja tālāko Ukrainas armijas kontrolēto punktu frontes zonā Donbasā.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā ir noslēdzies Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas samits, kurā Briseles pārstāvji vēlreiz apliecinājuši atbalstu Ukrainas demokrātiskajam procesam un teritoriālajai integritātei, kā arī mudinājuši cīnīties ar korupciju.
Vai žurnālā “Ir” publicētās tā sauktās oligarhu sarunas ir autentiskas – tas ir pirmais, kas jānoskaidro, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš norāda, ka atklātībā nonākusī sarunu daļa ir daudz plašāka nekā tā, uz kuras pamata pirms sešiem gadiem tapa krimināllieta par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, naudas atmazgāšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Komentējot tā saukto “oligarhu lietu”, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata – lai turpmāk uzlabotu izmeklēšanas kvalitāti, ir jāpiešķir vairāk naudas tiesībsargājošām iestādēm. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vairāku gadu izmeklēšanas “oligarhu lietu” izbeidza, atzīstot, ka nav pietiekamu pierādījumu.
Rīgas domei var nākties no jauna pārskatīt deputātu vietu sadali komitejās. Aizdomas, ka pašreizējais sadalījums ir nelikumīgs, intervijā Latvijas Televīzijai pauda pašvaldības uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība). Viņa vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savu nostāju oficiāli vēl nav paudusi, taču - ministrijas ekspertu vērtējumā Rīgas dome, sākot jaunā sasaukuma darbu, nav ievērojusi virkni principu.
Saeima gatavojas piešķirt īpašu statusu Otrā pasaules kara dalībniekiem, kuri bija pirmskara Latvijas pilsoņi un Latvijas okupācijas laikā piedalījās bruņotās cīņās pret komunistisko vai pret nacistisko režīmu.
Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotājus ilgstoši neapmierina esošā valsts pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtība, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata – premjeram un Valsts prezidentam jāpiešķir lielākas pilnvaras valdības izveidē, jāvienkāršo Saeimas atlaišanas iespējas un prezidenta izraudzīšana jānodod tautas rokās. Prezidenta kritisko runu un izteiktos priekšlikumus Saeimas deputāti un politologi vērtē dažādi.
Par Jūrmalas mēru pirmdien, 19.jūnijā, atkal ir ievēlēts Gatis Truksnis (ZZS). Tas izdevies Zaļo un Zemnieku savienībai vienotā blokā ar “Saskaņu”.
Paredzams, ka pirmdien, 19.jūnijā, Jūrmalas mēra amatā atkal nokļūs Gatis Truksnis (ZZS). Lai gan citas tā sauktās labējās partijas Truksni viņa reputācijas dēļ atbalstīt atsakās, „zaļzemnieki” sabloķējušies ar „Saskaņu”.
Vairāk nekā 200 žurnālistu no dažādām pasaules valstīm aicina nekavējoties atbrīvot Azerbaidžānas varasiestāžu aizturēto žurnālistu Afganu Muhtarli. Tiek uzskatīts, ka žurnālista apcietināšanas iemesls ir viņa publikācijas par Azerbaidžānas amatpersonu korumpētību.
Latgales Simtgades kongresa plenārsēdē piektdien, 5.maijā, tā dalībnieki sāka diskutēt par rezolūciju, kurā prasa piešķirt noteiktu statusu latgaliešu valodai, oficiāli apstiprināt Latgales karogu, nostiprināt latgaliešu rakstu valodu medijos, ieviest novadmācību visās izglītības iestādēs un virzīt valsts finansējumu latgalistiskas pētījumos.
Galvaspilsētā Rīgā un kūrortpilsēta Jūrmalā iedzīvotāji sūdzējās par pašvaldību neieklausīšanos iedzīvotājos un kalpošanu šaurām interesēm, savukārt slavēja sociālo palīdzību un atbalstu pensionāriem.
LTV salīdzina iedzīvotāju skaita izmaiņas, atalgojumu, nodarbinātību un citus rādītājus deviņās Latvijas lielajās pilsētās – Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.
Sākot projektu “Tautas panorāma”, daudz nākas uzklausīt kritiku par valdības un Saeimas politiķiem.
Pāvilostā vietējie iedzīvotāji vietējo varu gan slavē, gan peļ, ceturtdien, 30. martā, viesojoties Latvijas rietumos, noskaidroja “Tautas panorāma”.
Stratēģiski svarīgo telekomunikāciju, elektronisko mediju, gāzes un enerģētikas uzņēmumu īpašnieku maiņai, iegūstot būtisku ietekmi, turpmāk būs nepieciešama valdības piekrišana, tāpat valdība varēs pieprasīt atsavināt stratēģiskā uzņēmuma kapitāldaļas vai īpašniekiem izstāties no kapitālsabiedrības. To paredz ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā.
“Esmu cerību pilns” - tā, raksturojot investīciju klimatu Latvijā, atzīst bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Viņš ieradies Latvijā, lai divās dienās tiktos ar Latvijas uzņēmējiem, ārzemju investoriem un ar valdošajiem politiķiem. Kerija uzturēšanos šeit koordinē banka “Citadele”, kuras akcionāru vidū ir amerikāņi.
Laikā, kad dzīvojam informatīvā hibrīdkara apstākļos, svarīgi ir būt ne tikai informētam, bet arī prast atšķirt patiesu informāciju un faktus no propagandas. Bet ir vēl kāds ļoti iedarbīgs līdzeklis – humors.
Gads, mēnesis un trīs dienas – tik ilgi Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) vada šo valdību. Tirgus un socioloģisko pētījumu centra SKDS dati, salīdzinot iepriekšējās valdības vadītājs Laimdotas Straujumas (“Vienotības”) un pašreizējā premjera valdības pirmo gadu, liecina, ka iedzīvotāji ir bijuši vairāk apmierināti ar Straujumas valdību.
Krievija noraidījusi Latvijas ierosinājumu par papildu militāro inspekciju veikšanu Krievijas teritorijā. Tas nozīmē, ka Latvijai nebūs iespēju pārbaudīt darbības, ko kaimiņvalsts veic mūsu pierobežā, koncentrējot lielu skaitu armijas personāla un nozīmīgu bruņojuma daudzumu.
