Protestētāju grupa demonstrācijā cenšas pievērst uzmanību tam, ka Ukraina joprojām nav spējusi sodīt vainīgos, kuru dēļ pirms pieciem gadiem Maidanā dzīvību zaudēja daudzi Ukrainas eiropeiskā kursa aizstāvji. Protesta organizators Sergejs Meļņičenko saka, ka tā laika spēka struktūru darbinieki ir palikuši savās vietās.
"Policija, kas toreiz mūs dauzīja, kādi 300 cilvēki no "Berkuta" specvienības un vēl ap pusotrs tūkstotis iekšlietu sistēmas militāristu – viņi taču visi ir palikuši savās vietās un strādā joprojām," sašutumu neslēpj Meļņičenko. "Bet pēc likuma viņiem būtu jāsēž cietumos. Kā tā var būt? Kāpēc iekšlietu ministrs to pieļauj? Arī viens no prezidenta solījumiem bija sodīt noziedzniekus. Bet kā Krilova fabulā – vezums arvien vēl nekust no vietas."
Protestētāji piestāja gan pie prezidenta administrācijas, gan Iekšlietu ministrijas.
Ukrainas sabiedrībai jākļūst vienotākai – tā mudina sociālās reklāmas. Taču tuvākā gada laikā tas būs īpaši sarežģīti, jo priekšā ir dubultas vēlēšanas. Martā jāvēlē prezidents, vēlāk rudenī – arī parlaments. Prezidenta kampaņas jau sākušās. Viens no aģitatoriem sveicina, jo labi atceras Latviju – padomju laikā esot dienējis Jēkabpilī.
"Sveiciens Latvijai, Jēkabpilij, Rīgai un visiem brāļiem Baltijā, kas atbalsta Ukrainu!," sveicienus nodod Jūlijas Timošenko prezidenta kampaņas aktīvists Pāvels Homenko.
"Mēs par jums arī 1990. gadā pārdzīvojām un priecājamies par jūsu panākumiem. Mēs te aģitējam prezidenta vēlēšanām," saka Homenko. "Ar pašreizējo prezidentu neieguva, ko cerēja. Esam vīlušies reformu imitācijās. Nav noticis tā, kā pie jums Latvijā, kā Polijā, Lietuvā vai Čehijā. Mēs mīņājamies jau 25 gadus. Korupcija arī pilnos ziedos plaukst."
Ukrainas sabiedrība gan nebūt nav viendabīga un daudz tomēr esot vienaldzīgo. To pamanījusi Latvijas Augstākās tiesas tiesnese Jautrīte Briede, kura jau otro gadu strādā Ukrainā, palīdzot starptautiskā projektā.
Briede novērojusi, ka ļoti daudzi cilvēki Ukrainā ir noguruši no ilgstošās neskaidrības. "Viņi saka – tad mēs ejam uz Krieviju, tad uz Eiropu. Tagad būs vēlēšanas un atkal nezinām, uz kurieni ies," pastāstīja Briede. "Un cilvēki – pat jaunie, mani palīgi, jauni, izglītoti juristi, kad viņiem stāstu, ka braucu no Ļvovas uz Kijevu, lai nobalsotu Latvijas vēlēšanās. viņi brīnās. Un saka – nu nē, mēs gan laikam vēlēt neiesim. Viņi tiešām nesaprot šo politisko vajadzību, ka jābūt aktīviem un, ka viņi var kaut ko ietekmēt."
Karastāvokļa ieviešana gan pašlaik esot politiku padarījusi par galveno sarunu tematu. Ukrainas iedzīvotāja Ludmila Demidenko saka, ka vienkārši ļoti liela "cepšanās". "Parādās daudz nepatiesas informācijas. Cilvēki mēdz tai noticēt. Un sāk pārdzīvot. Kaut gan nav jau nekā tāda," viņa piebilst.
Krievijas pierobežas apgabalos izplatījusies informācija, ka sākusies mobilizācija armijā, kas drīz vien izrādījās tikai viltus ziņa. Ukrainas iedzīvotāja Diāna Rjabokoņa no Sumu pilsētas stāstā, ka Sumos viss ir mierīgi. "Arī mūsu karaspēka daļas tur, cik zinu, darbojas tādā režīmā, kā parasti. Mūsu pilsētas mērs teica, ka nav ko pārdzīvot. Nekas nemainīsies, ja vien nesāksies kādas darbības tieši pret mūsu apgabalu," viņa teic.
Tāpat gan ukraiņu mediji, gan iedzīvotāji konstatē, ka veikalos neizjūt nekādu preču deficītu. Pārdevēja Ludmila Žuka apliecina, ka cenas nav cēlušās. "Cenas mums ir, kādas bijušas, tādas pašas arī palikušas," saka pārdevēja. Un vietējās valūtas svārstības arī nav bijušas būtiskas.
