Panorāma

Ēnu dienā iepazīst profesijas

Panorāma

Panorāma

Partijas – par Egilu Levitu

Levita lēmums kandidēt uz prezidenta amatu būs atkarīgs no visas koalīcijas atbalsta

Koalīcijas partijas vēl tikai gatavojas diskutēt par kritērijiem, izvēloties nākamo valsts galvu un arī par iespēju valdību veidojošajām partijām virzīt vienu kopīgu kandidātu. Pagaidām kā vienīgais kandidāts  nopietni tiek vērtēts Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņu būtu gatavas atbalstīt vismaz divas partijas. Pats Levits norāda, ka viņa lēmums par kandidēšanu būs atkarīgs no tā, vai par atbalstu vienosies visa koalīcija.

"Mēs esam pieņēmuši lēmumu atbalstīt Levitu, un nav pamata mums virzīt savu kandidātu," teikusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Arī Nacionālā apvienība (NA) uzskata, ka Levits ir labākais kandidāts. "Mēs mēģinam saprast, vai varam koalīcijā panākt vienotu  viedokli par Levitu. Levits no visiem būtu labākais, un citām partijām būtu grūti objektīvi piedāvāt labāku," paudis NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Arī premjera pārstāvētā "Jaunā Vienotība" vēlas, lai koalīcijas partijām izdotos vienoties par vienu, kopīgu kandidātu. Levitam viņi nesaka nē, bet pirms tam vēlas dzirdēt virzītāju argumentus. "Būtu ļoti svarīgi, lai koalīcija pati vienotos par vienu kopēju prezidenta kandidātu, nevis, ka ievēlēšana būtu iespējama ar opozīcijas balsīm. Mēs ļoti uzmanīgi klausīsimies koalīcijas partiju piedāvājumus. Mums ir ļoti svarīgi, lai koalīcija būtu stabila arī pēc vēlēšanām," norādījis partijas “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Par to, vai virzīt kādu citu kandidātu vai atbalstīt Levitu, vēl nav izlēmušas ''KPV LV'' un "Attīstībai/Par!". Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība, visticamāk, neatbalstīs Levitu un nav gatavi virzīt arī līdzšinējo prezidentu, agrāko partijas biedru Raimondu Vējoni.

Levits: Koalīcijas lēmums būs ļoti svarīgs

Tikmēr Levits intervijā Latvijas Televīzijai norādījis, ka viņa lēmums būs atkarīgs no koalīcijas lēmuma. "Man ir jāapdomā, ka man ir arī pienākumi Eiropas Savienībā un tie ir nozīmīgi. Protams, Latvijas koalīcijas lēmums ir ļoti svarīgs arguments," teica Levits.

Levits uzskata, ka svarīgi ir tas, lai vēlēšanās neparādās nejauši rezultāti. "Mums ir bijusi arī negatīva pieredze ar nejaušiem rezultātiem, kuri ir kļuvuši par valsts prezidentiem, un tas no valsts kontinuitīvas un mērķtiecīgas, sakarīgas attīstības viedokļa nav īsti pareizi," atzina Levits.

Kā savu galveno motivāciju kandidēt uz prezidenta amatu Levits nosauca Latvijas valsti. "Priekš tam nav jābūt obligāti valsts prezidentam. To es varu darīt kā zinātnieks, to es varu darīt kā tiesnesis, to es varu darīt kā sabiedriskais darbinieks. Bet motivācija vienmēr ir – Latvijas valsts nostiprināšana un uzlabošana," uzsvēra Levits.

KONTEKSTS:

Pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaras beigsies 7. jūlijā, un Saeimā jau ierasta prakse jauno Valsts prezidentu izvēlēties maija beigās – jūnija sākumā. Līdz ar to Valsts prezidenta un Eiroparlamenta vēlēšanas šogad notiks gandrīz vienlaicīgi. 

Šogad Valsts prezidenta vēlēšanās sagaidāmas vairākas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, ievēlēšana notiks atklāti. Otrkārt, šobrīd „Jaunās Vienotības” deputāti virza Saeimā jaunu likumprojektu, lai pagarinātu laika posmu starp prezidenta kandidātu izvirzīšanu un balsojumu par šiem kandidātiem Saeimas sēdē.

Iepriekš Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) skaidri nepauda atbalstu pašu iepriekš virzītā Valsts prezidenta Vējoņa pārvēlēšanai, bet premjers Māris Kučinskis (ZZS) pērnā gada rudenī dažas dienas pirms parlamenta vēlēšanām paziņoja, ka “mēs atbalstām”  Vējoni otrajam termiņam.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti