Krievija ievērojami palielinājusi militāro klātbūtni pie Ukrainas robežas, un Ukrainai ar Krieviju draud pilna apmēra karš, brīdinājis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Bet Maskava paziņojusi, ka Krimas pussalā drīzumā izvietos jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400.
Autora ziņas
Eiropas Savienība apsvērs jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju pēc Kerčas šauruma incidenta. Par to paziņoja Austrija, kas patlaban ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Tikmēr Maskavas okupētās Krimas tiesa otrdien sāka apcietināt ukraiņu jūrniekus, kas atradās uz trim Krievijas svētdien sagrābtajiem Ukrainas kuģiem.
Zolitūdes traģēdijas politiskajai jeb parlamentārajai izmeklēšanai speciāli izraudzīti 12 Saeimas deputāti - pa diviem no katras frakcijas - meklēja politiski atbildīgos jeb faktiski sprieda politisku tiesu. Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis arī tagad uzsver, ka uzņēmies politisko atbildību. Uz jautājumu, vai viņš uzņemas vainu, ekspremjers atbild ar klusumu.
Par spīti tam, ka pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas cilvēkiem bija grūti nokļūt mājās un daudzi došanos prom no 11. novembra krastmalas raksturoja kā haosu, ekspertes Brigita Zepa un Iveta Kažoka uzskata, ka simtgades svētki bija izdevušies. Prezidenta runa tiek vērtēta kā sirsnīga un uguņošana - kā krāšņums jaunā līmenī.
Pēc neatkarības atjaunošanas lielie, fundamentāli izšķirīgie lēmumi bija Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Bet tagad Latvijai ir svarīgi novest visu līdz galam, turpināt to ceļu, ko mēs toreiz nolēmām – kļūt par modernu, demokrātisku, atvērtu, iekļaujošu sabiedrību. Un kalpot savai valstij cilvēkiem nozīmē darīt to, ko viņš savā dzīvē izvēlējies, darīt to pēc iespējas labi, bet tai pašā laikā apzināties, ka viņa darītais atspoguļo arī visu tautu un nāciju, intervijā LTV sacīja eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga.
Latvijas iedzīvotājiem nekā netrūkst un mēs esam bagāti, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja politiski represētā Lidija Doroņina-Lasmane. Kas ir tas spēks, kas palīdz palīdz tad, kad šķiet - ka spēka vairs nav? Kā izturēt, kad šķiet, ka viss ir pret tevi? Un – tik un tā spēt ziedot savu dzīvi valsts labā? Par to stāstīja Doroņina-Lasmane.
Daži izcili cilvēki dažos izšķirīgos brīžos Latvijas labā ir spējuši paveikt ko tādu, par ko tos pieminēs, kamēr vien pastāvēs Latvija un latvieši. Tāds bija arī Zigfrīds Anna Meierovics. Viņa vedekla Ingrīda Meierovica uzsver, ka šodienas Latvijas cilvēkiem ir būtiski, ka mēs varam dzīvot vienā brīvā valstī, runāt savā valodā, izšķirt savu likteni. Un cilvēkiem jāapzinās, ka mēs dzīvojam brīnišķīgā vietā.
Nākamajā simtgadē Latvijai skaļāk un drošāk jārunā par lietām, kas interesē ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli, uzskata pirmais pēckara Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Valsts atjaunošana pēc padomju okupācijas nozīmēja arī prezidenta instititūcijas atjaunošanu. Ulmanis sarunā ar Latvijas Televīziju atminas pirmās izjūtas amatā un runā par galvenajiem savas prezidentūras darbiem.
Šī ir reta situācija Latvijas vēsturē - tā par valdības tapšanu sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents min divus iemeslus, kāpēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam nav izdevies izveidot valdību. Vējonis uzskata - jaunajām partijām trūcis pieredzes un katrs ir gribējis būt vissvarīgākais visās jomās.
Aizdomās par spiegošanu apcietinātajam bijušajam Iekšlietu ministrijas (IeM) darbiniekam Oļegam Burakam arī turpmāk būs jāpaliek apcietinājumā. Tāds lēmums pieņemts Rīgas apgabaltiesā. Nākamreiz drošības līdzekli varēs pārskatīt pēc diviem mēnešiem. Latvijā šī ir pēc skaita trešā persona, kas arestēta tādēļ, ka vainota spiegošanā.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio finansējums ir pēdējā vietā Eiropā – tā atzīst medijus uzraugošā institūcija Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Tā cer, ka jaunā Saeima un valdība labāk izpratīs sabiedrisko mediju vajadzības un to, cik būtiska ir to finansiālā neatkarība. Uz to savā revīzijā iepriekš ir norādījusi arī Valsts kontrole.
Ņemot vērā sabiedriskajiem medijiem atvēlēto finansējumu, kas ir zemākais Eiropā, sabiedriskais pasūtījums tiek īstenots lietderīgi un sabiedrības interesēs. Tā uzsver Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Tāda reakcija seko pēc Valsts kontroles (VK) otrdien, 23.oktobrī, atklātā, ka uzraugs nepienācīgi pārvalda sabiedriskā pasūtījuma 20 miljonus eiro. Revīzijas ziņojuma kontekstā padome trešdien arī nolēmusi vērsties tiesā pret bijušo Latvijas Radio valdi.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājušas divas nedēļas. Pirmie sarunu raundi par valdības veidošanu vēl nav ļāvuši partijām sniegt skaidru atbildi saviem vēlētājiem, kurš no premjera amata kandidātiem varētu stāties jaunās valdības priekšgalā. Dobeles novadā uzrunātie vēlētāji par valdības veidošanas sarunām ir sašutuši, bet citi norāda, ka pašlaik spriest par topošo valdību ir pāragri.
Divarpus mēneši pagājuši, kopš Gruzijā legalizēta marihuāna. Tas noticis priekšvēlēšanu gadā. Gruzīni ir pirmie starp bijušajām padomju republikām, kas apreibinošajai zālītei pavēruši likumīgu ceļu. Kā viņi līdz tam nonāca? Kāda situācija ir pašlaik? Un – vai Gruzija varētu spert vēl soli tālāk un atļaut marihuānu arī audzēt?
Valsts aizsardzībā svarīgākais uzdevums turpmākajos četros gadiem ir turpināt visaptverošas aizsardzības sistēmas veidošanu. Tāds ir eksperta viedoklis. Savukārt 13.Saeimas vēlēšanās startējošo politisko spēku solījumu amplitūda ir plaša. Piemēram, turpināt būtiski audzēt aizsardzības izdevumus vēlas “Jaunā Vienotība”. Latvijas Krievu savienība uzskata, ka nauda aizsardzībai jāsamazina vismaz uz pusi. Bet Centriskā partija runā par to, ka no NATO vispār jāstājas ārā.
Izvēloties 13. Saeimas vēlēšanās balsot par partiju apvienību “Attīstībai/Par”, ieguvums būtu partija, kas uztur konsekventi liberālās vērtības un vēlas samazināt pašvaldību skaitu, bet riski būtu, ka šī apvienība ar laiku “izšķīstu un sadalītos”, jo tā tomēr nav viendabīga. Tā pēc LTV diskusijas “Partija fokusā” ar šīs partijas līderiem secināja žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un politologs Juris Rozenvalds.
Krievija vēl arvien desmit gadus kopš kara ar Gruziju nepilda savas saistības par karaspēka izvešanu no Gruzijai likumīgi piederošajām teritorijām. Uz to norāda Latvijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas politiķi, paužot atbalstu Gruzijai.
Šonedēļ apritēs 10 gadi, kopš Gruzijas un Krievijas starpā Dienvidosetijas dēļ izcēlās karš. To uzskata par mūsu gadsimta pirmo Krievijas uzbrukumu Eiropai. Tam vēlāk sekoja Krimas sagrābšana un karš Austrumukrainā. Šie nodarījumi nedrīkst palikt aizmirsti. Par to šajās dienās atgādina vairāku valstu politiķi.
Vai mēs zinām, kā mūsu pašvaldības rīkojas ar naudu vai mantu, kas tiek saņemta ziedojumos? Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) un Valsts kontrole, kam pienākums par to interesēties, atzīst – šajā jomā ir daudz neskaidrību. Arī aizdomas, ka dažkārt ziedojumi nav nemaz tik nesavtīgi, ja pretī no pašvaldības var saņemt kādu izdevīgu lēmumu. Tādēļ briest likuma izmaiņas, un te saduras korupcijas apkarotāju un pašvaldību uzskati par to, kā regulēt ziedojumu pieņemšanu pilsētās un novados. Tagad KNAB virzītais projekts nonācis uz valdības galda. Bet lielākās viedokļu sadursmes Saeimā vēl tikai priekšā.
Kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja un ietekmīgā partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa sāks vēstnieces karjeru Itālijā. Viņa ir pārliecināta par savām spējām un pietiekamo profesionālo kvalifikāciju, lai tiktu galā ar Latvijas vēstnieces Itālijā pienākumiem. To bijusī politiķe atzina pēc akreditācijas vēstules saņemšanas no Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa.
Kurš būs nākamais Valsts prezidents? Tas ir jautājums, par kuru būs jālemj jaunā Saeimas sastāva deputātiem. Daļa politisko spēku uzskata, ka ir labi, ja vēlētāji, dodoties balsot Saeimas vēlēšanās jau zinātu, kurš ir attiecīgās partijas izvirzītais kandidāts valsts pirmajam amatam. Bet kādi ir riski un kāda patlaban izskatās kopaina?
Ko nozīmē “nokrist uz augšu” un kāpēc tas ir labi? Kāds garīgums mums ir nepieciešams? Kāpēc reizēm jūtamies izdeguši? Un – kāpēc nevajag baidīties no pārmaiņām? Tie ir daži no jautājumiem, par kuriem domā un runā Ričards Rors. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu garīgajiem skolotājiem pasaulē, un šonedēļ viņš apciemoja Latviju.
Vienīgais līdz šim Saeimā iesniegtais deputātu priekšlikums par to, ko darīt ar drūmo padomju “čekas” mantojumu, paredz, ka Saeimas vēlēšanu priekšvakarā internetā vajadzētu izlikt vismaz daļu no tā sauktajiem “čekas maisiem” - nopublicēt bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) slepeno aģentu vārdus. Tas būtu jāizdara līdz 28. septembrim - nedēļu pirms Saeimas vēlēšanām.