Latviju un Igauniju saista kopīgais vēstures mantojums, Eiropas un pasaules redzējums, līdzīgās vērtības, kā arī izpratne par drauga pleca sajūtu un kopīgo drošību, trešdien, tiekoties ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
“No vienas puses, ir sankcijas un Krievijas agresijas atturēšana mūsu robežu tuvumā. Bet - tai pašā laikā mums vajadzīga arī sadarbība dažādās jomās. It īpaši, kad runājam par robežu jautājumiem. Latvija ir laimīgāka valsts nekā Igaunija. Jo mēs jau esam vienojušies par robežlīgumu,” pauda Vējonis.
Savukārt Kaljulaida norādīja, ka “mums kopīgi ir jākoordinē mūsu darbības. Mēs ceram šeit uz ātru procesu. Līgumi un saistības ir noslēgtas. Domāju, ka mēs varam virzīties uz priekšu ar maksimālu ātrumu. Es ceru, ka būvniecība sāksies šogad un mēs spēsim šo procesu sekmīgi pabeigt, tā tuvinot mūsu kaimiņus Poliju un Somiju.”
Valsts prezidents atzīmēja, ka šogad aprit piecpadsmit gadi kopš abu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Vējonis uzsvēra arī Latvijas un Igaunijas kopējo izpratni par reģionālo drošību un reaģēšanu uz izaicinājumiem Baltijas reģionā kopā ar transatlantiskajiem partneriem, spējot pieņemt saskaņotus lēmumus.
Vējonis arī atzīmēja, ka valsts vizīte Igaunijā notiek simboliskā laikā, jo abas valstis veidojušās vienā laika periodā, kā arī gājušas kopīgu turpmāko vēstures ceļu.
"Tieši pirms simt gadiem, 1919. gada vasarā, latviešu un igauņu karavīri plecu pie pleca sīvās Cēsu kaujās deva izšķirošus triecienus ienaidnieku spēkiem. Ar šo kopīgo uzvaru Latvijas neatkarība bija nostiprināta, un tādēļ latviešu tauta vienmēr būs pateicīga jums par šo nenovērtējamo brīvprātīgo palīdzību," tiekoties ar Kaljulaidu, uzsvēra Valsts prezidents.
Prezidents atzīmēja, ka šobrīd Latvija un Igaunija ir tuvi kaimiņi, sadarbības partneri, sabiedrotie un draugi, kā arī abas valstis saista aktīvs politiskais un ekonomiskais dialogs. Ņemot vērā mūsdienu ģeopolitiskos apstākļus, abu valstu nacionālajās interesēs ir stiprināt un attīstīt jau esošo Latvijas un Igaunijas, kā arī stiprināt ciešo visu trīs Baltijas valstu sadarbību un savstarpējo atbalstu visos līmeņos, uzskata Vējonis.
Tikšanās laikā Vējonis uzsvēra, ka svarīgi turpināt ciešu sadarbību, īstenojot "Rail Baltica" dzelzceļa projektu. Tāpat Valsts prezidents akcentēja, ka turpmākais pusotrs gads būs nozīmīgs Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu, kā arī reģionālās gāzes infrastruktūras attīstībai un tirgus izveidei.
