Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Leģionārus piemin Rīgas centrā

16.marta pasākumi Rīgā: 1000 cilvēki gājienā, bez starpgadījumiem un aizturētajiem

16. marta pasākumi Rīgā pagājuši bez starpgadījumiem un, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, nav arī neviena aizturētā. To medijiem apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte. Leģionāru atceres gājienā piedalījās aptuveni 1000 cilvēku.

ĪSUMĀ:

  • 16.martā Rīgā ik gadu pulcējas pretēji noskaņotas puses: leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki un sevi par antifašistiem dēvējošie aktīvisti.
  • Lai nenotiktu sadursmes, policija rūpīgi uzmana pasākumus un norobežo pretējās puses.
  • Šogad piemiņas gājienā devās 1000 cilvēku, un tas iztika bez starpgadījumiem.
  • “Antifašisti” nolēma nepulcēties viņiem ierādītajā vietā, bet pie barjerām klusi un ar plakātiem sagaidīja gājiena dalībniekus.
  • Manīta gan pretējo pušu vārdiska domu apmaiņa, taču plašākā konfliktā tā neizvērtās.
  • Policijas vērtējumā pasākumi notika mierīgi – bez aizturētajiem un pārkāpuma protokoliem.
  • Ar likumsargu darbu apmierināts arī iekšlietu ministrs.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris ŠulteMāra Rozenberga

    16. marta pasākumi Rīgā noritējuši mierīgi - policija tajos nevienu neaizturēja un nenācās noformēt nevienu administratīvā pārkāpuma protokolu, informēja Valsts policija. Īsi pēc plkst.12 gājiena dalībnieki jau bija izklīduši.

    „Šie pasākumi pagāja bez starpgadījumiem. Mēs ar sadarbības partneriem bijām izstrādājuši pasākuma nodrošināšanas plānu. Incidenti nav notikuši, pasākums pagājis mierīgi, un mēs ar uzdevumu esam tikuši galā. Neviens administratīvais pārkāpums nav konstatēts,” norādīja Šulte.

    Video kadros redzams, ka pasākumu dalībnieku skaits šogad un pērn būtiski neatšķiras. 

    Bez starpgadījumiem 

    Rīgā gājienā uz Brīvības pieminekli devās biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa" biedri un atbalstītāji, lai pieminētu latviešu leģiona sastāvā karojušos. Gājienā, pēc policijas aplēsēm, piedalījās apmēram tūkstotis cilvēku, kas ir mazliet mazāk nekā iepriekšējos gados. 

    Gājiena dalībnieki leģionārus pieminēja ar Baltijas valstu karogiem un ziediem rokās un gājiena laikā dziedot karavīru dziesmas. Viņi gājienā devās stingrā vairāku simtu kārtības sargu uzraudzībā. Pasākums noritēja bez būtiskiem starpgadījumiem.

    Tiesa, starp atsevišķiem pasākuma dalībniekiem brīžam izcēlās arī skaļāka vārdu apmaiņa, tomēr policija šo pasākumu uzskata par mierīgi pavadītu.

    Tāpat kāda gājiena vērotāja meta konfektes dalībieku virzienā, un policija devās pārrunāt ar viņu notiekošo, bet, šķiet, neaizturēja.

    Protesta pasākumu netālu no pieminekļa tradicionāli bija pieteikusi biedrība „Latvijas Antinacistiskā komiteja”, kura gan vēlāk paziņoja, ka atcēlusi Bastejkalnā paredzēto sapulci "Waffen SS" upuru piemiņai. Tomēr, kā novēroja Latvijas Radio, pie Brīvības pieminekļa aiz barjerām pulcējās vairāki desmiti cilvēku ar vienādi noformētiem plakātiem trijās valodās, uz kuriem rakstīts "Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē" un ""Waffen SS" ir krimināla organizācija". Bija arī pāris cilvēku strīpainos cietumnieku tērpos, kuri rokās turēja asiņaini nokrāsotas zīdaiņu lellītes. Gājiena dalībniekus viņi sagaidīja klusi.

    Policija norādīja, ka protestētāji ar plakātiem drīkstēja atrasties pie barjerām.

    Krasi pretēji viedokļi

    “Es to nekad neaizmirsīšu un nekad nepiedošu! Protams, neofašisti ir visur. Bet visur citur viņi saņem stingru nosodījumu no oficiālajām varas iestādēm. Mums tādas pretestības nav. Antifašistiem pikets tiek aizliegts. Bet nacistu gājienus atļauj,” pauda protestētāja Alla Berezovska.

    “Man, piemēram, vectēvs bija aizsargs. Man tā ir goda lieta – iet un pieminēt. Un es domāju, ka to vajag atzīmēt faktiski visiem Latvijā – tur nevajag kautrēties. Un to visu vajag stāstīt visur pasaulē - nevis dezinformāciju, bet patiesību,” sacīja leģionāru piemiņas atbalstītāja Iveta Lāce.

    Viens no Rīgas pasākuma ilggadējiem organizatoriem ir Gunārs Grīnbergs – viņa tēvs ar varu bija paņemts leģionā, pēc tam skarbi  represēts no padomju varas. Kāda ģimenes locekļa kapavieta vēl arvien esot nezināma. "Vienalga, kur mēs to darīsim, vienmēr kādam tas nepatiks. Rīgā Brīvības pieminekli ir cēluši leģionāru ģimeņu locekļi, kas pirms kara ir ziedojuši Brīvības piemineklim. Tad kādēļ lai mēs nepulcētos šeit? Jo nekādas izmaiņas nebūs, ja mēs noiesim malā. Un kādēļ mums ir jāsaraujas?" saka Grīnbergs.

    Vairāki dalībnieki bija sašutuši, ka premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) mudinājis koalīcijas partiju politiķus Rīgas pasākumu neapmeklēt un ka valdība nepietiekami ierobežo leģionāru piemiņas gājiena pretiniekus. “Ārprāts! Tas ir nožēlojami! Es tā iedomājos – ja jūs vai es būtu kaut kur ārzemēs un šitā uzvestos pret vietējiem iedzīvotājiem, tur taču tas bijušais čekists Putins izsviestu ārā mūs,” komentēja leģionārs Hugo Bērziņš.

    Plaša uzmanība

    Jau tradicionāli 16. marta pasākumiem pievērsta mediju, tostarp ārvalstu mediju uzmanība - akreditējušies vairāk nekā 50 žurnālisti. No pasākuma gan tika izraidīti kāds Krievijas telekanāliem, kas nebija nokārtojuši akreditācijas.

    Leģionāru pieminas gājienā manīti arī vairāki Nacionālās apvienības politiķi, kuri bija arī  leģionāru atceres gājiena pirmajās rindās. Kā vēsta aģentūra LETA, šī politiskā spēka pārstāvis Imants Parādnieks iepriekš premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) pausto par koalīcijas partiju pārstāvju nedošanos pie Brīvības pieminekļa 16. martā saucis par viedokli vēlmju formā.

    Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) paziņojumā medijiem pauda pateicību iekšlietu dienestiem par sabiedrisko drošību un kārtību 16. marta pasākumos: “Drošības pasākumi tika izpildīti teicamā un profesionālā līmenī. Šodien ļoti labi varēja redzēt cieši dienestu sadarbību.”

    Norādīts arī, ka mierīga pasākumu norise nebūtu iespējama bez savulaik likumā paredzētā, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu.

    Pirms diviem gadiem SKDS sociologi bija izpētījuši, ka pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka leģionāri ir jāpiemin nevis pie Brīvības pieminekļa, bet Lestenes memoriālā, ko pozitīvi bija novērtējuši 77% latviešu un 41% cittautiešu. Turklāt nelatviešu vidū bija pieaugoša pozitīva attieksme pret Lestenes memoriālu. Bet apmēram trešdaļa iedzīvotāju bija atzinuši, ka leģionāru dienai ir jābūt iekļautai oficiālo piemiņas dienu kalendārā. Un sociologu ieskatā divu gadu laikā šie dati nav būtiski mainījušies.

    KONTEKSTS:

    1952. gadā trimdas leģiona veterānu organizācijas "Daugavas Vanagi" delegātu sapulce nolēma 16. martu atzīmēt kā  "Latviešu leģiona piemiņas dienu, lai atcerētos kritušos karavīrus un cīņu pret boļševismu".

    Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šo dienu ar gājienu uz Brīvības pieminekli neoficiāli piemin arī Latvijā. 6. Saeima 1998. gada vasarā pieņēma lēmumu 16. martu noteikt par latviešu karavīru atceres dienu. Tiesa, 2000. gada sākumā, kad Latvija jau gatavojās pievienoties NATO un Eiropas Savienībai, 7. Saeima nolēma 16. martu svītrot no likuma par svētku un atceres dienām.

    16. marts kopš deviņdesmito gadu beigām kļuvis par iekšpolitisku un ārpolitisku kauju lauku. Arī paši leģionāri atzinuši, ka diena kļuvusi pārāk politizēta. Ārlietu ministrijas nostāja ir - Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā 11. novembrī, kad visā valstī risinās plaši piemiņas pasākumi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti