Pagājušajā mēnesī Igaunijā bija parlamenta vēlēšanas. Kā Jūs varētu novērtēt Krievijas ietekmi uz vēlēšanu procesu?
Krievijas ietekmes nebija. Un Krievija arī nebija temats šajās vēlēšanās. Tā bija drīzāk Igaunijas ekonomikas nākotne. Piemēram, par to, vai mums vajadzētu mēģināt kaut kā vairāk, būtiskāk attīstīt mūsu infrastruktūras projektus, tostarp ņemt aizdevumus. Arī, piemēram, nodokļu jautājumi – tie bija diskusiju temati.
Kas ir tas, ko Jums visvairāk gribētos sagaidīt no jaunā Ministru kabineta?
Es domāju, ka katrai valdībai ir jānodrošina tas, ka valsts progresē. Un es esmu daudzkārt sacījusi, ka, ja mēs raugāmies uz Igaunijas ekonomiku, ja mēs raugāmies uz Igaunijas starptautiskajām attiecībām, uz Igaunijas pozīcijām dažādās starpvalstu organizācijās, uz Igaunijas izglītības sistēmu, uz Igaunijas zinātni un universitātēm – tad mēs esam tur ļoti daudz laba padarījuši pēdējos 30 gados. Progress šajās sfērās mums ir veiksmīgi jāturpina. Bet, it īpaši ņemot vērā to, ka ekonomikā esam strādājuši patiešām ļoti labi – ir viena tāda joma, kur mēs esam bijuši diezgan gausi. Un tas ir viss, kas attiecas uz vājāko sabiedrības daļu - uz tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība un atbalsts no sociālajiem dienestiem. Igaunijas sistēmā tas lielā mērā ir pašvaldību darbs, un mums ir jābūt pārliecinātiem, ka visas Igaunijas pašvaldības saskaņoti risina šos jautājumus.
Runājot par Krieviju – atceros, ka savulaik, kad Jūs ievēlēja Igaunijas prezidenta amatā, Jūs teicāt, ka attiecības ar Krieviju ir jāveido caur Eiropas Savienību un ciešā saistībā ar to. Tagad Jūs dodaties uz Krieviju, lai tiktos tur ar prezidentu Putinu. Vai kaut kas ir mainījies, salīdzinot ar Jūsu iepriekš pausto pozīciju?
Absolūti nē! Ja palūkojas, cik daudzi Eiropas valstu līderi ir tikušies ar Krievijas prezidentu, tad var redzēt, ka drīzāk izņēmums ir, ja jūs neesat to darījuši. Un es domāju, ka tas ir arī mūsu pienākums – atgādināt mūsu kaimiņam mūsu starptautisko likumu principus un arī runāt par divpusējiem jautājumiem. Jo mēs esam kaimiņi. Kaimiņi sarunājas. Arī pat tad, ja vissvarīgākajos vērtību punktos tie nevar vienoties.
Bet – vai esat iecerējusi kaut ko mainīt Igaunijas ārpolitikā ?
Noteikti nē. Igaunijas ārpolitika stingri, gluži kā klints stāv uz starptautiskiem likumiem - uz starptautisko tiesību ievērošanu, uz to, ka tiek respektētas daudzpusējas sistēmas. Un tāda ir Igaunijas pozīcija visās tajās organizācijās, kuru biedru vidū mēs uzskatām par vajadzīgu būt – ieskaitot Eiropas Savienību, NATO, OECD un tā tālāk.
Bet – Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs runā par jauna līmeņa attiecību iespējām starp Igauniju un Krieviju...
Šajā ziņā tā ir taisnība, ka Igaunijas prezidents un Krievijas prezidents ilgu laiku nav tikušies. Un, kā jau sacīju, kaimiņiem ir jārunā.
Ko Jūs sagaidāt no šīs tikšanās ar prezidentu Putinu?
Kā jau es esmu teikusi – manas cerības ir, ka mēs runāsim par divpusējām attiecībām. Mums ir daudz sadarbības, kas attiecas gan uz kultūru, gan izglītību un studentu apmaiņu. Mēs arī īstenojam kopīgu projektu ar Eiropas Savienību par pārrobežu sadarbības attīstību. Un tie būs jautājumi, ko mēs apspriedīsim.
Pret Krieviju ir noteiktas sankcijas Krimas aneksijas dēļ. Jūs esat par sankciju saglabāšanu?
Jā.
Bet ko Jūs atbildat tiem, kuri saka, ka sankcijas nav iedarbīgas?
Es uzskatu, ka sankcijas ir efektīvas. Vai tad mēs esam redzējuši, ka Krievija būtu spērusi kādus tālākus soļus, lai spēcīgi attīstītu savu varu pār kaimiņvalstīm? Mēs neesam to redzējuši. Sankcijas acīmredzami darbojas.
Jūs esat sacījusi, ka reālistiski raugāties uz Eiropas Savienību. Kāda ir Jūsu prognoze par Eiropas Savienības nākotni?
Mans reālistiskais skata punkts faktiski ir balstīts uz cenšanos iztēloties – kāda būtu Eiropa bez Eiropas Savienības. Mums tik un tā būtu tās pašas problēmas – gan vides aizsardzībā, gan ekonomikā, gan migrācijā un tā tālāk. Un tad mums tās būtu jārisina ar ko tādu, kā piemēram, starptautiskas klimata konferences. Mums nebūtu pastāvīgas tikšanās vietas, mums nebūtu noteiktas kārtības un noteikumu par to, kā diskutēt un kā nonākt pie secinājumiem. Un tad mums nebūtu arī spēju tos īstenot dzīvē. Eiropas Savienība mums to visu sniedz. Un uz tā balstās mans reālistiskais redzējums. Arī – ja jūs domājat par visām brīvībām un par milzīgo tirgu, kas ir Eiropa, tad – kas varētu būt alternatīvas? Nav tādu alternatīvu, kas būtu labākas! Un tādēļ arī, protams, Eiropas Savienība pastāv.
Ko mums - Baltijas valstīm kopīgi vajadzētu darīt vairāk mūsu attiecībās?
Mēs darām daudz. Un kā es vienmēr saku – politiķi vienkārši seko savām tautām. Un, kā mēs zinām - cilvēki strādā kopā privātajā sektorā, ir daudz sadarbības biznesā. Es domāju - tas visu tikai atvieglo.
Kas ir noticis ar Jūsu ideju par Ziemeļu "Benelux"?
Nē, tā nav tādā ziņā mana ideja par Ziemeļu "Benelux". Tas, ko es saku – ja cilvēki domā, ka Baltijas valstis ir sava veida viena valsts, kā ļoti bieži uztver mūsu Baltijas kaimiņus, tad - mēs esam viena otrai tuvas valstis. Bet - mēs neesam viens un tas pats. Mēs esam kultūras ziņā diezgan atšķirīgas. Un tādēļ mēs esam vairāk līdzīgas "Benelux". Kas nozīmē, ka tas nepiešķir cilvēkiem mūsu valstīs kopēju identitāti, bet tas norāda, ka mēs diezgan daudz strādājam kopā. Un tas ir tieši tas, ko es gribēju.
