Ne tikai Eiropas robežas, kas, Covid-19 krīzei pierimstot, veras vaļā, bet arī kopīga cīņa ar Krievijas viltus vēstījumiem un vēstures sagrozīšanu un sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm drošības jomā. Par to Viļņā apspriedās Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri.
Autora ziņas
Latvijā nav skaļu rasisma lietu, atzīst eksperti. Ikdienā mēs to nemanām, tomēr rasisms pastāv. Latvijas Cilvēktiesību centrs, aptaujājot nelielu daļu – tikai 200 no ārvalstu studentiem, kuri šeit mācās, konstatēja, ka vairāk nekā puse ir piedzīvojuši aizskārumu savas ādas krāsas, rases vai etniskās piederības dēļ. Tiesa – daudzi par notikušo nekur nav sūdzējušies. Daļa palīdzību meklē, bet dara to klusi. Un arī – ne vienmēr saņem.
Kamēr Latvijas lauksaimnieki sasniegs tā sauktās "vecās" Eiropas līmeni tiešmaksājumu ziņā, būs jāpaiet 49 gadiem. Tā prognozē Zemkopības ministrijā. Jo – topošajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā šajā ziņā atkal esam atstāti pēdējā vietā. Latvijas lauksaimnieku mērķis ir panākt 20% palielinājumu. Cerības gan vēl tiek liktas uz dalībvalstu premjeru sarunām un arī uz lauku attīstībai ekonomikas atlabšanai paredzētā finansējuma palielināšanu.
Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi arvien tiek mīkstināti gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā. Bet ir politiķi, kas mudina savu valstu valdības rīkoties vēl drosmīgāk, uzskatot, ka sabiedrība no pārāk stingrā regulējuma jau ir nogurusi. Baltijas valstīs Lietuvā opozīcijā esošie sociāldemokrāti izceļas ar visaktīvāko nostāju par ierobežojumu atcelšanu.
Latvijā kopumā vairāk nekā katrs piektais strādājošais Covid-19 krīzes laikā ir mainījis savus ikdienas darba ieradumus un vai nu daļēji, vai pilnībā sācis strādāt attālināti. To noskaidrojuši SKDS sociologi pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā pētījumā. Vienlaikus pāreja nav bijusi viegla, bet cilvēku digitālās prasmes uzlabojušās. Un ir daļa cilvēku, kuru darbs nav iespējams attālināti vai kuru darba kvalitāte klātienē uzlabotos.
Lai Covid-19 krīzes laikā stiprinātu mediju nozari, valsts ir piešķīrusi miljonu eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem. Vairāk nekā puse šīs naudas jau sadalīta. Taču rezultāts ir tāds, ka uz krīzes rēķina no budžeta tiks pabaroti un stiprināti arī tie izdevumi, kuri par Latviju ir izplatījuši melus vai izturējušies ar atklātu naidu.
Cik dziļš būs Covid-19 krīzes kritiens ? Vai priekšā ir tikai nepatīkams, neliels grāvis, vai tomēr tā ir dziļa grava? Tie ir jautājumi, uz kuriem skaidras atbildes pagaidām nav. SKDS sociologi pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica pētījumu par to, kā krīzes sākumu ir izjutuši iedzīvotāji un kādas ir viņu prognozes par nākotni. Iedzīvotaju uzskati izrādās daudz pesimistiskāki nekā ekonomistu un finansistu novērojumi.
Kuras ir tās vietas un kuras ir tās sadzīviskās situācijas, kad ir vislielākā iespējamība saslimt ar Covid-19? Iedzīvotāju uzskati par to būtiski atšķiras no tā, ko rāda epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā iegūtie dati. To var secināt no SKDS sociologu veiktā pētījuma, kas tapis pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma.
Lielveikali no šodienas turpmāk arī sestdienās un svētdienās drīkstēs strādāt pilnā apjomā. Bet – kā ārkārtas situācijas laikā ir mainījušies mūsu ienākumi? Kas noticis ar tēriņiem un iepirkšanās paradumiem? Atbildes uz to sniedz SKDS sociologu veiktais pētījums. Tas tapis pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma.
Kā dzīve vīrusa režīmā ir izmainījusi Latvijas iedzīvotāju paradumus? Izrādās – lielākā daļa vēl vairāk laika ir sākuši pavadīt savos datoros vai telefonos, un tas nav bijis tādēļ, lai strādātu vai mācītos. Taču prognoze, ka vairums biežāk sākuši lietot alkoholu, nav apstiprinājusies. Tie ir daži secinājumi no pētījuma, ko pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica SKDS sociologi.
Valsts drošības dienesta (VDD) eksperti kā ik gadu, tuvojoties 9. maijam, pastiprināti sekojuši līdzi norisēm informatīvajā telpā, un šoreiz būtiskus provokāciju riskus nav novērojuši, taču kopā ar Valsts policiju uzraudzīja, vai neparādās aicinājumi uz aktivitātēm par spīti noteiktajiem ierobežojumiem. Tikmēr pie Uzvaras parka pieminekļa Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ nekādas svinības nenotiek.
Vai inficēšanos ar Covid-19 var veicināt kondicionētājs? Kas jāņem vērā pēc tam, kad būs mīkstināti pulcēšanās ierobežojumi? Un kāpēc aizsargcimdu lietošana nav lietderīga ikdienā? Tie ir daži no LTV skatītāju uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem sniedz atbildes speciālisti un institūcijas, kas atbildīgas par cīņu ar Covid -19.
Tiekam dzīti bankrotā – saka Rīgā iecienītā “Balzambāra” līdzīpašnieks, kuram joprojām nav izdevies vienoties ar telpu saimnieku par nomas maksas atlaišanu vismaz Covid-19 krīzes laikā. “Rīgas nami” gan sola, ka situācija beidzot varētu mainīties, jo spēkā stājušies kādi iepriekš gaidīti valdības noteikumi.
Latvijā situācija saistībā ar jaunā koronavīrusa ierobežošanu ir laba. Un lai gan sākumā varēja jautāt, kāpēc valdība nosaka ierobežojumus, ja ir tikai daži saslimušie, tomēr redzam, ka tas bija pareizais ceļš. Latvijai līdz šim izdevies sevi pasargāt, jo tika pieņemti epidēmiju apsteidzoši lēmumi. Tā atzīst Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Latvijā Mišels Tīrens. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš gan brīdina, ka modrība jāsaglabā.
Kāpēc saslimšana ar Covid-19 nav nelaimes gadījums darbā? Kur paliek skolu brīvpusdienu nauda? Un vai valsts apmaksās to, par ko ārkārtas situācijā biju spiests maksāt no savas kabatas? LTV turpina saņemt dažādus jautājumus no skatītājiem un saziņā ar attiecīgo jomu speciālistiem turpina meklēt atbildes.
Neraugoties uz daudzviet pasaulē un arī Latvijā izsludinātajām ārkārtas situācijām, skolēnu centralizētos eksāmenus tomēr plāno rīkot lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu. Un arī pie mums. Bet - kā krīzes laikā eksāmeni notiks? Vai pasniedzēji pirms tiem sniegs konsultācijas? Vai eksāmenos būs jāatbild arī par attālinātajās mācībās apgūto? Latvijas Televīzija saņēmusi ļoti daudz jautājumu.
LTV "Panorāma" apkopojusi iedzīvotāju jautājumus par to, kā Covid-19 pandēmijas laikā droši svinēt Lieldienas, un lūdza atbildīgo iestāžu pārstāvjus un nozares speciālistus atbildēt. Veselības ministrija norāda, ka, salīdzinot ar ikdienas distancēšanos, ciemošanās noteikumi ir pat vēl stingrāki. Izpildi LSM testu un pārbaudi, vai zini, kā Lieldienas drīkst svinēt Covid-19 krīzes laikā.
Covid-19 infekcija sasniegusi arī Latvijas Onkoloģijas centru. Tur vīruss konstatēts diviem pacientiem un diviem stacionāra darbiniekiem. Atrastas 62 personas, ar kurām kontaktā bijuši inficētie. Divas nodaļas – Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas – ir slēgtas un tur veikta vispārēja dezinfekcija. Visiem Onkoloģijas stacionāra darbiniekiem, skaitā vairāk nekā 400, ir veiktas analīzes uz Covid-19.
Ārkārtas apstākļos saistībā ar Covid-19 ir pieņemts būtisks lēmums, kas ietekmēs Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio (LR). Abi sabiedriskie mediji gatavo viskvalitatīvāko un visuzticamāko saturu. Tā atzīst medijus uzraugošā padome. Tādēļ valdība noteikusi, ka krīzes laikā LTV un LR veidotās ziņas un informatīvi analītiskos raidījumus bez maksas varēs nodot komerciālajiem TV un radio kanāliem. Taču mediju vidē bažījas – no šāda soļa ieguvēji būtu arī Kremļa propagandisti.