Bezpilota lidaparātus jeb dronus šobrīd jau izmanto daudzās jomās, bet izrādās – tie var būt palīgi arī kartupeļu audzēšanā. Šobrīd šādu pētījumu veic Vidzemes Augstskolas zinātnieki, un ar pirmajiem rezultātiem, kā arī ar drona sniegtajām iespējām lauksaimniecībā, tika iepazīstināti arī lauksaimnieki tradicionālajās Priekuļu lauku dienās.
Autora ziņas
Ideju vai ierosinājuma dobes – tā varētu raksturot Brīvzemnieku pagasta sieviešu kluba „Naktsvijoles” īstenoto projektu „Palīdzi pats sev”, un tā pamatdoma ir mudināt maznodrošinātās ģimenes, kā arī tos novada cilvēkus, kuriem nav sava mazdārziņa un nav iespēju tam iegūt zemi, tomēr rast risinājumu, lai paši izaudzētu zaļumus, garšaugus un dārzeņus. Dobes, kas var noderēt ierosmei, ir izvietotas vairākās nu jau bijušā Alojas novada vietās.
Dārzs, kas domāts nevis tam, lai piepildītu pagrabus ar bagātīgiem ziemas krājumiem, bet dārzs, kura misija ir vienot cilvēkus. Tā visdrīzāk varētu raksturot Siguldas "Zaļās villas" kvartāla urbāno kopienas dārzu "Audz". Būtībā tā ir domubiedru kopiena, kas uztur šo dārzu, bet tajā var ienākt ikviens.
Latvijas laukos pašapkalpošanās tirdzniecības pieredze, kad ceļa malā esošajā vitrīnā vai skapī pats vari izraudzīties produktus un samaksāt par preci bez saimnieka klātbūtnes, vēl tikai pamazām veidojas. Saimnieki vēl ir visai atturīgi, jo ir šaubas par to, kā būs ar pircēju godaprātu. Bet kāda ir pieredze tiem saimniekiem, kuri nav baidījušies riskēt un ir izveidojuši pašapkalpošanās tirdzniecību?
24. jūnijā savu vārda dienu svin 48 311 Jāņi. Viens no viņiem – Siguldas novada biškopis Jānis Kronbergs, kurš, strādājot savā dravā, meklē idejas, kā atvieglot šo darbu. Viņš ir arī mobilās lietotnes “BeeKing” izstrādātājs, kas dravā paredzēta pierakstu veikšanai un plānošanai.
Valkas pagasta saimniecībā „Bekas” ir projekta “GrassLife” demonstrācijas saimniecība, kurā ir pļavas ar augiem, kādi Latvijas pļavām bija raksturīgi pirms simt un arī daudz vairāk gadiem. Tādas pļavas Latvijā vairs ir tikai 0,7 procenti. “Beku” saimnieks Viesturs Lārmanis uzsvēra, ka augu daudzveidība nāk par labu visai sabiedrībai.
Otro gadu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veic augstākās izglītības iestāžu absolventu monitoringu, kurā tiek analizēta beidzēju nodarbinātība, pieprasījums darba tirgū, populārākās studiju programmas, kā arī tiek akcentēti absolventu ienākumi. Vidzemes Augstskolā veikts savs pētījums, jo IZM monitoringā augstskola saskatīja daudz pretrunu un neprecizitāšu – tas liecināja, ka reģionu augstskolu beidzēji nevar tikpat veiksmīgi iegūt labi apmaksātu darbu kā Rīgas augstskolu absolventi.
Šīs nedēļas nogalē Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" aicināja un arī šodien aicina apmeklēt ikgadējo pasākumu "Atvērtās dienas laukos". Tā ir arī iespēja iepazīt reģionu tūrisma piedāvājumu un arī uzzināt, cik dažāds ir Latvijas lauku labumu piedāvājums. Latvijas Radio devās uz vienu šādu saimniecību Kocēnu novada Vaidavas pagastā, kur top ikdienā tādi neierasti produkti kā aitu piens, aitu piena siers un saldējums.
Alojas novada mazpilsētas Staiceles vizītkarte ir bijusī papīrfabrika un tās darbības laikā izveidotā kolorītā dzīvojamā apbūve. Tas pirms desmit gadiem kā vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis tika iekļauta pieminekļu sarakstā. Taču fabrikas ēka ar katru gadu iegūst arvien bēdīgāku skatu, bet tās iespaidīgi augstais skurstenis ar plaisām un nobrukušajiem ķieģeļiem blakus dzīvojošajiem staiceliešiem rada bažas.
Pēc 24 pašvaldībā nostrādātajiem gadiem šajās vēlēšanās vairs nekandidēja Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte. Amatas novads pēc reformas iekļausies jaunajā Cēsu novadā, bet šis ir novads, kurš reformas jau ir piedzīvojis pat divreiz – 2000. gadā apvienojās Amatas un Drabešu pagasts, bet pēc deviņiem gadiem novadam pievienojās arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagasti. Ko nozīmē būt liela novada vadītājam, un kāds ir vērtējums topošajiem novadiem?
Sestdien plkst.20 durvis slēdza pašvaldību vēlēšanu iecirkņi, lai sāktu balsu skaitīšanu. Vēlēšanu dienā Latvijas Radio un LTV korespondenti devās uz novadiem dažādās Latvijas vietās, lai noskaidrotu vēlētāju pārdomas par politisko piedāvājumu, būtiskākajiem vietvarās risināmajiem jautājumiem un novadu reformu.
Šopavasar lietavas Pededzes un Sitas upju palieņu pļavas, kas ir iekļautas „Natura 2000” dabas lieguma sarakstā, pārvērtušas gluži vai ezerā. Līdz ar to zemniekiem, kuri saimnieko šajā teritorijā, bez daudzajiem noteiktajiem aizsargājamās teritorijas saimnieciskās darbības ierobežojumiem klāt nāk arī dabas viestie ierobežojumi. Saimniekojot dabas liegumu teritorijās, Gulbenes novada saimniecības „Sita Nature Park” saimnieks uzskata – atbalsta sistēma jāpārskata.
““Zoom” nav koris, un e-dziesmusvētki nav dziesmu svētki” – tas ir viens no emocionāli spilgtākajiem viedokļiem, kuru izsaka Valmieras skolēnu kolektīvu vadītāji, pamatojot, kāpēc ir pieņemts lēmums nepiedalīties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Koru un deju kolektīvu vadītāji uzskata, ka šobrīd nav bijis produktīvs mēģinājumu process, lai varētu tapt kvalitatīvi priekšnesumi. Valmieras kolektīvu vadītāji arī neatbalsta svētku e-formātu.
Šajās dienās tiem, kuriem ir savas siltumnīcas, galvenie darbi ir gurķu un tomātu stādīšana tajās. Pirms dažiem gadiem līdzīga rosība šajā laikā būtu arī Kocēnu novada Sudrabkalnu siltumnīcā, taču tagad tā ieguvusi jaunu dzīvi, pārtopot par greznu viesistabu un kroņu gatavošanas darbnīcu. Šādu ideju īstenojusi Judīte Bukša.
Ūdenī peldošas plastmasas atkritumu salas, kā tas ir vērojams jau daudzviet pasaulē, pie mums gan vēl nav, bet arī mūsu upēs un ezeros nonāk ne mazums atkritumu. Lielākoties šis piesārņojums ir makšķernieku, vai atpūtnieku līdzi paņemtais ēdienu iepakojums, plastmasas maisiņi un pudeles. Vides speciālisti par to pauž satraukumu, jo atkritumi, kas nonāk ūdenī, kļūst videi daudz bīstamāki, kaitīgās vielas izdalās daudz ātrāk, nekā esot uz zemes.
Līdz šim Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare vairāk ir orientēta eksportam, un kvalitatīvu liellopu gaļu lielākoties var iegādāties tiešajā tirdzniecībā vai saimniecībās uz vietas. Šopavasar, lai paplašinātu savas saražotās produkcijas piedāvājumu tieši vietējā tirgū, vairākas gaļas liellopu audzētavas apvienojušas spēkus, izveidojot divus kooperatīvus – „Latvijas liellops” un „Green Beef”.
Braucot no Valmieras uz Matīšiem, šosejas malā ir norāde ar interesantu māju vārdu „Varšavas”, tajās jau vairākās paaudzēs saimnieko Dzirkaļu ģimene. Šajā bioloģiskajā saimniecībā izaudzētie dārzeņi ir pircēju iecienīti ne tikai tuvākajās vietās – Valmierā un Burtniekos, bet arī Cēsīs un Rīgā. Paralēli lauku darbiem, saimnieki Sniedze un Jānis Dzirkaļi uzņēmušies arī rūpes par trim audžu bērniem.
Valmieras novads būs otrs lielākais novads, apvienojot Valmieras pilsētu, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadus. Valmieras novadam galvenais izaicinājums būs līdzsvarot pilsētas un lauku intereses, kā arī izveidot lielajai teritorijai atbilstošu pārvaldības modeli.
Pandēmijas ietekme lauku tūrismā ir pat diametrāli pretēja, ir uzņēmēji, kuri par apmeklētāju trūkumu vai viesu māju piepildījumu nesūdzas, un ir uzņēmēji, kuriem nācies savu darbošanos apturēt. Gulbenes novada Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecība „Dzelzavieši” ir viena no tām apskates saimniecībām, kur par šo laiku nesūdzas, jo apmeklētāju netrūkstot.
Katru pavasari lauksaimniekiem raizes sagādā migrējošo gājputnu postījumi kultūraugu sējumos. Šogad ir otrais gads, kad ir atļauta zosu letālā atbaidīšana jeb limitētā ieguve. Medību ieroču pielietošana gan ir atļauta tikai tad, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauja, un ir jāievēro arī virkne nosacījumu un prasību, kas, kā vērtē lauksaimnieki un mednieki, ir gana birokrātiskas un apgrūtinošas.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Valkas novads paliks līdzšinējās robežās, jo sākotnēji paredzēto Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienošanu neizdevās īstenot – pret to iebilda šo novadu iedzīvotāji. Kādu šajā Igaunijas pierobežas novadā saredz turpmāko attīstību, un vai ir iespējamas pārmaiņas?
Daudziem pašdarbības kolektīviem mēģinājumi šajā pandēmijas laikā izpaliek, labākajā gadījumā tās ir tikšanās “Zoom” platformā, taču Valkas pilsētas teātrim šajā laikā ir izdevies iestudēt pat četras izrādes, lai tad, kad atkal būs iespēja tikties ar skatītājiem, jau būtu, ko rādīt. Šopavasar Valkas pilsētas teātrim ir arī zīmīga jubileja – aprit 150 gadi, kopš pirmās, latviešu valodā spēlētās izrādes Valkā.
"Solidarizējamies ar vidusskolu un ģimnāziju pedagogiem, kuriem šis attālināto mācību laiks nav viegls," tā Vidzemes Augstskolā pamato ieceri izveidot meistarklases jeb tiešsaistes lekcijas 9.–12.klašu skolēniem, tādējādi papildinot skolu mācību saturu, kā arī skarot tēmas, kas jauniešiem būtu saistošas, darbojoties interneta vidē.
Pandēmijas laikā par vienu no populārākajiem aktīvās atpūtas veidiem ir kļuvušas dažādas tematiskās pastaigas, vēsturisku objektu atpazīšana un foto orientēšanās pilsētu ielās. Šāda ideja, bet jau ar tālāk ejošu domu, ir arī Alūksnē – funktierēšanas spēle „Mazatklātā Alūksne”. Šīs pilsētvides spēles pamatā ir pirms gada izdotā vēstures grāmata „Alūksnes ēku stāsti”. Kas ir šī funktierēšanas spēle un kādas ieceres ar to saista Alūksnē?
Šopavasar, lai rosinātu zemes īpašniekus aktīvāk veikt latvāņu ierobežošanu savās teritorijās, Alūksnes novada pašvaldība izstrādājusi latvāņu ierobežošanas plānu. Šajā plānā ietverti gan konkrēti pasākumi, gan ierobežošanas metodes un vēl – kā bonuss tiem zemes īpašniekiem, kuriem cīņa ar invazīvo augu izrādīsies veiksmīga, būs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaide 50% apmērā.
Šopavasar gandrīz divreiz vairāk nekā pērn Latvijas mājsaimniecību iesaistīsies Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā „Pats savam saimes galdam”, kas dod iespēju grūtībās nonākušiem cilvēkiem pašu spēkiem izaudzēt pārtiku ziemai. Ar fonda atbalstu var saņemt sēklas, stādus, arī dārza kopšanas piederumus. Pieaugusī interese par šo iespēju tiek saistīta ar cilvēku vēlmi pārvarēt pandēmijas sekas.