Valkas saimniecībā «Bekas» lolo augus, kas Latvijas pļavās bija raksturīgi pirms gadsimta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Valkas pagasta saimniecībā „Bekas” ir projekta “GrassLife” demonstrācijas saimniecība, kurā ir pļavas ar augiem, kādi Latvijas pļavām bija raksturīgi pirms simt un arī daudz vairāk gadiem. Tādas pļavas Latvijā vairs ir tikai 0,7 procenti. “Beku” saimnieks Viesturs Lārmanis uzsvēra, ka augu daudzveidība nāk par labu visai sabiedrībai.

Valkas saimniecībā «Bekas» lolo augus, kas Latvijas pļavās bija raksturīgi pirms gadsimta
00:00 / 04:58
Lejuplādēt

“Šis ir viens no mūsu saimniecības simboliem – lielziedu vīgrieze. Tā nav tā pati, kas daudzkur ir mitrās vietās un grāvmalās, šī ir Latvijā daudz retāk sastopama, bet kādreiz tā bija ļoti bieži Latvijā sastopama,” iepazīstināja saimnieks Viesturs Lārmanis.

Par to, kādai ir jābūt dabiskai Latvijas pļavai, Lārmanis ir ļoti zinošs, jo gan pats savā saimniecībā atjauno dabiskās pļavas, gan arī ir eksperts Latvijas Dabas fondā.

“Dabiskajā pļavā vismaz pusi no tās sistēmas veido pati daba. Tur ir tādas lietas, kas nepastāv cilvēka kultivētā vai iepriekš uzartā pļavā, viena no tām ir augu asociācijas vai augu sabiedrības – augi dzīvo noteiktās kombinācijās, uz kurām balstās noteiktas kukaiņu kombinācijas un tā tālāk. Ārpus tām dabiskajām pļavām tas vispār nepastāv, kombinācijas ir tikai tur,” stāstīja saimnieks.

Iemesli, kāpēc dabiskās pļavas no Latvijas ainavas ir izzudušas, ir daudzi – gan intensīvāka kļūst lauksaimniecība, gan arī lopbarību vairs negādājam, kā kādreiz.

“Veco laiku maniere, kad sieniņu izkaltēja uz lauka, nevis lika plēvē, kad lika siena zārdā, nevis ietina rullī, ka to veda uz šķūni ar pajūgu, – visos tajos posmos kāda daļa no augu sēklām izbira, izkaisījās ainavā un tas palīdzēja augiem apmainīties ar gēniem. Tā ir ļoti laba lieta, kas mūsdienās ir problēma, jo mums visu tik ātri novāc, ietin plēvē,” skaidroja Lārmanis.

Dabisko pļavu atjaunošanu atbalsta projekts „GrassLife”, kurā ir iesaistījusies arī Viestura Lārmaņa saimniecība. Dabiskās pļavas var atjaunot ar dažādām metodēm. Viena no tām ir vienā aplokā apvienot augstvērtīgu dzīvotni ar daudziem augiem un lopus, kuri, ēdot šos augus, izplata sēklas caur sevi: “Viņi izkakā sēklas tajā daļā, kur tās vajag.”

Otra metode ir barot lopus ar sienu, kas pļauts ar puķēm bagātā pļavā – arī tas palīdz augiem izplatīties.

Gada nogalē būs vēl viena metode: “Pārstāda velēnas no labās vietas uz tādu, kas jāuzlabo. Tas notiek uzmanīgi, protams, neizpostot to iepriekšējo vietu. Tiek ņemts mazliet, bet tas ļauj ienest gan augus, kas aug tajā augstas kvalitātes dzīvotnē, gan arī kaut ko no augsnes mikropasaules, kādas augsnes sēnes un tamlīdzīgi,” skaidroja Lārmanis.

Šobrīd arī daudzi savās piemājas pļavās vai pagalmos vēlas veidot kaut laukumiņu ar dažādām pļavu puķēm. Viesturs Lārmanis teica, tā, protams, nebūs dabiskā pļava, bet savs labums no tās būs:

“Ir ļoti svarīgi, ka cilvēki savā zemē ievieš augu daudzveidību, uz tās balstās kukaiņu  daudzveidība, putnu daudzveidība, jo atlikušie 0,7 procenti Latvijas dabisko pļavu viņi ir mazi, mazi fragmentiņi.

Tie bieži vien nav savienoti savā starpā, neapmainās sēklas, neapmainās kukaiņi, nevar apmainīt gēnus. Tad tas viss kopā, ko cilvēki dara pa ceļmalām, mājām, dārziņos,  veido infrastruktūru, kas atbalsta. Ja mums izdosies nākotnē noturēt biodaudzveidību, tad cilvēku ikdienas dzīvē integrētām biodaudzveidības izpausmēm būs ļoti liela nozīme, viņas nebūs dabiskās sistēmas, bet viņās būs dabiskie savvaļas augi, dabiskie savvaļas kukaiņi, kas atdos spēku tam pārējam.”

Kāpēc būtu dabiskās pļavas jāatjauno – tā ir tikai dabas sargātāju iegriba un nostalģiska vēlme, lai būtu, kā kādreiz? Lārmanis uzsvēra – ir pierādīts, ka cilvēka veselība ir saistīta ar biodaudzveidību, kas viņam ir apkārt: “Jo vairāk biodaudzveidības, jo mazāk alerģiju, labāka imunitāte. […] Mēs varam teikt, ka tie zemnieki, kas kopj bioloģiski vērtīgās pļavas, palīdz visai sabiedrībai uzturēt labu veselību.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti