Sadaļas Sadaļas

Stāmerienas pusē ekskursijas saimniecībā «Dzelzavieši» iecienījušas ģimenes

Pandēmijas ietekme lauku tūrismā ir pat diametrāli pretēja, ir uzņēmēji, kuri par apmeklētāju trūkumu vai viesu māju piepildījumu nesūdzas, un ir uzņēmēji, kuriem nācies savu darbošanos apturēt. Gulbenes novada Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecība  „Dzelzavieši” ir viena no tām apskates saimniecībām, kur par šo laiku nesūdzas, jo apmeklētāju netrūkstot. 

Saimniecība piedāvā iepazīt lauku vidi, lauku sētas dzīvnieku un putnu saimi, un to tagad it sevišķi iecienījušas ģimenes ar bērniem.   

Kopā ar „Dzelzaviešu” jauno saimnieci Deilu Kokareviču Latvijas Radio dodas apskatīt saimniecības visai prāvo putnu saimi.

Stāmerienas pusē ekskursijas saimniecībā «Dzelzavieši» iecienījušas ģimenesGunta Matisone

“Te būs dažādi - truši mums dzīvo draudzīgi ar putniem kopā, ja ne katru nedēļu, tad katru otro kaut kas nāk klāt, jo visu laiku gribam kaut ko savādāku, kaut ko drusciņ vairāk. Pieņemsim, gailis, daudzi zina, kāds viņš ir uz ābeces, tad mums viņi ir dažādu šķirņu, lai redz, ka viņi var būt arī savādāki,” stāsta saimniece.

Saimniecībā var iepazīt ne vien dažādus mājputnus, bet arī lauku sētas dzīvniekus, arī pieradinātu meža cūku.

Deila stāsta, ka ne tikai meža cūka, bet reizēm pat visierastākie lauku sētas iemītnieki daudziem pilsētas bērniem ir pārsteigums.

Deila Kokarēviča Dzelzaviešu jaunā saimniece. 2021. gada aprīlis.

“Aizbrauc uz zoodārzu, tad redzi tikai pa gabalu. Mēs ļaujam arī pamīļot un pabarot, tad arī uzreiz tā interesantāk ir. Mums tā daudzveidība ir, lai bērniem patiktu, un tad pieaugušie parasti smejas, ka mums jau arī ir interesanti, jo daudziem arī bērnība ir bijusi laukos, bet jau gadus padsmit, divdesmit jau vairs īsti nekādas saskarsmes nav. Līdz ar to arī ir interesanti ne tikai bērniem. Bet ir arī mums tādi attālāki, Rīgas gala bērni, kas citreiz tiešām nu, sanāk arī humoristiski, piemēram…

Mēs ejam pie zirgiem, tur tālumā stāv govis, meitene prasa a kādas šķirnes tie zirgi ir. Nu visādi,” par apmeklētājiem stāsta saimniece.

Tā kā šogad ziema ar sniegu neskopojās, „Dzelzaviešos” varēja izvizināties arī zirga kamanās.

Deila stāsta, ka pieprasījums ir bijis liels un nācies rūpīgi sekot grafikam, lai ievērotu visas prasības.

“Tas izbrauciens ar kamanām mums 40 minūtes līdz stundai, tas atkarīgs, kā mēs apbraucam, tad vieni atbrauc, viņi brauc prom, tad nākamie, jo nu nav, ko riskēt. Bet tāpat jau cilvēki ir ļoti piesardzīgi, viņi prasa, vai mēs būsim vienīgie. Protams, mēs liekam pa tiem laiciņiem, arī tagad nāk pavasaris, un šogad tā ir, ka cilvēki ceļo pa Latviju,” atzīst Deila.

„Dzelzaviešu” saimnieks Aivars Biezais stāsta, ka par apmeklētāju trūkumu tiešām nevarot sūdzēties un šajā laikā visvairāk viņa saimniecību apmeklējot ģimenes.

“Ģimenes brauc, īstenībā ir ļoti daudz vietējo un arī rīdzinieki pietiekoši daudz ir, jo visi taču grib aizbraukt projām no nelaimēm,” nosaka saimnieks.

Saimnieks arī vērtē, ka grūtāk klājoties šajā laikā tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kuru piedāvājums ir saistīts ar ēdināšanu.

“Ietekmējis ir tos, kuri nodarbojas ar ēdināšanu. Vairāk, vai mazāk, ja tu nenodarbojies ar ēdināšanu, kā mēs, tad tu brauc ar savu somiņu, kas tev tur ir, tad mani tas neietekmē, tu vienkārši paņem vietu, tur, kur tu gribi atpūsties, kaut kur iziet, kaut ko redzēt,” saka Aivars.

Arī Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele vērtē, ka šajā laikā ne tik viegla situācija ir tām saimniecībām, kurās ir piedāvājumā ēdināšana un degustācijas.

“Ja tu vari ēst, tikai ņemot līdzi vai tikai savā istabiņā, tas ir milzīgs ierobežojums lauku tūrismam, un tā pati degustācija ekskursijās, tie noteikumi ir tādi, ka tu vari apmeklēt kazu saimniecību, iziet ekskursijā, dabūt savu paciņu ar kazas sieru, ko tu vari nodegustēt, bet tev jāskrien ārpus teritorijas pagaršot, jo tu tajā teritorijā fiziski viņi nedrīksti pagaršot pēc likuma,” norāda Ziemele.

Risinājums ir atļauja ēdināšanai āra terases, kas ļautu arī saimniecībās degustēt produkciju. Bet runājot kopumā par situāciju nozarē, Asnāte Ziemele vērtē, ka gluži bēdīga tā nav, rezervācijas viesu mājām vasarai ir, bet arī pārlieku lielam optimismam vēl nav pamata.

“Ir vietas, kas ir ļoti pieprasītas kvalitātes vai atrašanās dēļ, vai piedāvājuma, bet ir vietas, kam neiet īpaši labi un kas nezina, kas nākotnē būs. Kā kurā saimniecībā, nevar teikt “o, lauku tūrismam baigi labi iet”. Nu tā ir viena trešā daļa, maksimums varbūt, kam iet labi,” spriež Ziemele.

Protams, to, kāda būs jaunā sezona lauku tūrismā, noteiks vīrusa izplatība. Ja vīruss pie mums pierimsies, tad visticamāk, ka arī šovasar daudzi priekšroku tomēr dos tepat Latvijas apceļošanai.

KONTEKSTS:

Valdība vienojās par epidemioloģiskām prasībām, kuras būtu jāievēro, lai organizētu ēdināšanu āra terasēs, taču nevienojās par konkrētu datumu, no kura šāda darbība būtu atļauta. Pagaidām valdība nolēma vēl nespert otro soli Covid-19 ierobežojumu atvieglošanā, un situāciju vērtēt pēc divām nedēļām.

Jau kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī sabiedriskās ēdināšanas  vietas drīkst izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Ēdinātājiem samazinājās klientu skaits, bet uzņēmumi cenšas turpināt darbu, piedāvājot ēdienus iegādāties attālināti, pievienojoties ēdienu piegāžu aplikācijām un meklējot citus risinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt