Pirmdiena, 29. aprīlis

Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +17 °C, D vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Gunta Matisone

Latvijas Radio korespondente Vidzemē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Cēsu amatierteātrī tic, ka ārkārtējās situācijas laikā mīlestība pret teātri nepazudīs
Cēsu amatierteātrī tic, ka ārkārtējās situācijas laikā mīlestība pret teātri nepazudīs
Izpārdotas, bet nenospēlētas vairākas izrādes, neizdziedāts arī Teātra dienas koncerts un pirmizrāde aprīļa nogalē, kura arī, protams, nenotiks. Tādas korekcijas ārkārtas situācija viesusi Cēsu teātra plānos. Cēsu amatierteātra dalībniekiem, tāpat kā citiem pašdarbības kolektīviem – dejotājiem, dziedātājiem – tagad izpaliek arī kopīgie mēģinājumi. Cēsu teātra aktieri gan vērtē, ka šī pauze nebūt neļaus kolektīvam izjukt, bet gan, kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs, būs vēl lielāks entuziasms darbam.
Valmierā attālināti māca frizēties un svinēt svētkus
Valmierā attālināti māca frizēties un svinēt svētkus
Vai attālināti var strādāt frizieris, un vai attālināti var noorganizēt korporatīvu pasākumu? Izrādās, ka var. Par to, kā uzņēmēju darbu maina šis laiks, var pārliecināties Valmieras Attīstības aģentūras uzsāktajā sociālajā kampaņā „Atbalsti vietējos! Atbalsti Valmieru!” Kampaņas būtība ir – uzņēmējiem nelielā videostāstījumā jādalās ar savu pieredzi, jāstāsta, kas ir mainījies viņu ikdienas darbā. Šie video stāstījumi tiek publicēti sociālajos tīklos, aicinot arī citus dalīties savā pieredzē.
«Pacel Latviju» – valmierieši izveido portālu produktu piegādēm no vietējiem ražotājiem
«Pacel Latviju» – valmierieši izveido portālu produktu piegādēm no vietējiem ražotājiem
“Pacel Latviju” – šādu iniciatīvu, lai atbalstītu vietējos ražotājus un tirgotājus, sociālajos tīklos rosina valmierieši Jānis un Baiba Rozīši. Viņi radījuši vienotu interneta platformu produktupiegādes.lv, kurā vienuviet sākts apkopot gan internetveikalus, gan pārtikas ražotājus, arī lauku saimniecības, visus, kas varētu nodrošināt produktu piegādes gan Rīgas, gan reģionu iedzīvotājiem. Uzsvaru liek uz Latvijā audzētu un ražotu produkciju.
Vidzemes Augstskola gatava palīdzēt Valmieras skolām attālināto mācību procesā
Vidzemes Augstskola gatava palīdzēt Valmieras skolām attālināto mācību procesā
Tagad - ārkārtas situācijā - attaisnojas iepriekš veiktais darbs, pilnveidojot e-vidi, tā secina Vidzemes Augstskolā, kur arī šobrīd mācības norit attālināti. Tā kā augstskolā ir pieredze šajā jomā, tad ir izteikts priekšlikums sniegt palīdzību attālinātā mācību procesa nodrošināšanai tām Valmieras skolām, kurām tā būtu nepieciešama, kā arī uzņēmējiem.
Arī mazie veikaliņi pieņem pirkumu pasūtījumus attālināti
Arī mazie veikaliņi pieņem pirkumu pasūtījumus attālināti
Ārkārtas situācija mainījusi gan pircēju paradumus, gan arī pašiem tirgotājiem liek ievērot drošības pasākumus un domāt, kā šajā situācijā organizēt savu darbu. Piemēram, nelielais „Cēsu maizes” veikaliņš „Milti un zīle rokā” tagad ir izveidojis ne vien savu internetveikalu, bet arī pieņem pasūtījumus attālināti, un pircējs var atnākt jau pēc iepakotas preces. Tirdzniecības vietā arī padomāts, lai būtu mazāks pircēja un pārdevēja kontakts.
Deju pedagoģei Margai Apsītei - 75!
Deju pedagoģei Margai Apsītei - 75!
23. martā savu 75. dzīves un 55. gadu darba jubileju atzīmēs deju pedagoģe, baletmeistare, Deju svētku goda virsvadītāja Marga Apsīte.
Cik droši ir karantīnas laiku pavadīt viesu mājā?
Cik droši ir karantīnas laiku pavadīt viesu mājā?
„Droša vieta karantīnai”. Šādu aicinājumu – dot iespēju noslēgti pavadīt karantīnas laiku – sociālajos tīklos citām brīvdienu un viesu mājām izsaka Siguldas novada brīvdienu māja „Mazais Līvkalns”. Brīvdienu māju saimnieki šo ierosmi pamato tādējādi, ka daudziem cilvēkiem, kuriem ir jāpavada divas nedēļas izolēti, nav šo iespēju. Iesaistīties tiek aicinātas arī ēdināšanas firmas, lai nodrošinātu ēdiena piegādes cilvēkiem, kuri izmantos šādu karantīnas iespēju.
Jaunpiebalgā top grezni vecmāmiņu laika naktskrekli
Jaunpiebalgā top grezni vecmāmiņu laika naktskrekli
„Baltie darbi” – tādu apģērbu zīmolu Jaunpiebalgā radījusi tērpu dizainere Ilze Prūse, viņa šuj tautiskos kreklus, dvieļus un galdautus, linu kleitas un arī greznus vecmāmiņu laika naktskreklus. Ierosmi pievērsties linam un izšuvumiem viņa pamato ar to, ka vēlas saglabāt kādreiz raksturīgo, kas bija tā laika tērpos, un smalkumu, kas piemita arī tādam it kā ikdienišķam apģērbam kā naktskrekls.
Valmierietes rada personalizētus peldkostīmus no pārstrādātas plastmasas
Valmierietes rada personalizētus peldkostīmus no pārstrādātas plastmasas
Funkcionāls, ērts, individuāli šūts, bet tā tapšanā izmantoti videi draudzīgi risinājumi, jo audums ir gatavots no pārstrādātām PET pudelēm un citiem plastmasas atkritumiem. Runa ir par peldkostīmiem, kurus radījušas divas valmierietes – uzņēmēja Laura Žukovska-Supe un apģērbu dizainere Elēna Dmitrijeva, izveidojot savu uzņēmumu „Mans peldkostīms”.
Jaunpiebalgā netic lauku ceļu sakārtošanai pēc novada reformas
Jaunpiebalgā netic lauku ceļu sakārtošanai pēc novada reformas
No robežu pārzīmēšanas kartē vien dzīve lauku teritorijās neuzlabosies un uzņēmējdarbība neveidosies. Viena no prioritātēm, lai tas notiktu, ir sakārtots ceļu tīkls. Gaidot administratīvo reformu, šis viedoklis izskan ne vienā vien novadā, arī Jaunpiebalgā, jo grants ceļi brūk, to segums jau sen ir nolietojies un  –  kā ik pavasari  –  daudzviet šie ceļi ir grūti izbraucami. Novadā arī visai skeptiski vērtē iespēju pārņemt šos ceļa posmus pašvaldības pārziņā.
Valmierā Rozes dienā godina surdopedagoģi Uldzi Strazdiņu
Valmierā Rozes dienā godina surdopedagoģi Uldzi Strazdiņu
Valmierā Starptautisko sieviešu dienu 8. martu pilsētas aktīvākās sievietes, kuras iesaistījušās starptautiskās sieviešu labdarības organizācijas "Zonta International" darbībā, jau četrpadsmito gadu atzīmē ar Rozes dienu, jo roze ir arī Zonta kluba simbols. Rozes dienas laikā tiek godinātas tās sievietes, kuru darbs un personiskais ieguldījums ir bijis nozīmīgs pilsētai un sabiedrībai. Šoreiz godināta surdopedagoģe Uldze Strazdiņa.
Valmierā koprades darbnīcā uzņēmēji var testēt jaunu produktu izveidi ar modernām iekārtām
Valmierā koprades darbnīcā uzņēmēji var testēt jaunu produktu izveidi ar modernām iekārtām
Bieži vien topošajiem uzņēmējiem ir ideja, bet nav piemērotu telpu vai tehnoloģisko iekārtu, lai savu ideju mēģinātu iedzīvināt, kā arī radīt prototipus. Tādēļ Valmierā tagad ir izveidota koprades darbnīca „Dare”, kurā uzņēmējiem būs pieejamas dažādas modernas iekārtas un tehnoloģijas, lai varētu veidot jaunus produktus. Šī darbnīca izveidota Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas telpās, līdz ar to arī skolas audzēkņiem dodot iespēju izmantot tajā esošās, modernās tehnoloģijas.
Alūksnē atsedz unikālus Jaunās pils sienu un griestu gleznojumus
Alūksnē atsedz unikālus Jaunās pils sienu un griestu gleznojumus
“630 verstis pilnas sajūtām”  - šis ir jauns tūrisma piedāvājums, kas top Latvijas pierobežā no Krāslavas līdz Alūksnei un tālāk turpināsies arī Krievijas Federācijā. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem gan dažādu sajūtu gammu, gan arī ļaus iepazīt, ar ko tad bagāta ir Latvijas pierobeža.
Apēdamie šķīvji un kleita no piena – Cēsīs bioekonomikas produktu izstāde
Apēdamie šķīvji un kleita no piena – Cēsīs bioekonomikas produktu izstāde
Ar inovācijām nav jāsaprot tikai augsto tehnoloģiju risinājumi, tie var būt jauninājumi jebkurā jomā – ar tādu domu, otro gadu, Vidzemē aizrit reģiona inovāciju nedēļa. Tā šonedēļ Vidzemes novados, pilsētās interesenti aicināti apmeklēt dažādus seminārus, pieredzes apmaiņas pasākumus, atvērto durvju dienas un arī izstādes, bet ceturtdien, 27.februārī, Cēsīs būs nedēļas centrālais notikums - konference „Atbildīga inovācija”.
Pededzē izdzīvo senās kāzu tradīcijas ar «častuškām» un «druškām»
Pededzē izdzīvo senās kāzu tradīcijas ar «častuškām» un «druškām»
Šonedēļ zīmīgajā datumā – 20. 02. 2020. – gredzenus mija ne viens vien jaunais pāris. Kāzas svinētas arī pašā Latvijas–Krievijas pierobežā, Alūksnes novada Pededzē. Te gan tās nebija gluži parastas kāzas, jo tajās bija arī daļa no rituāla, kāds šeit pareizticīgajiem bijis kādreiz. Šīs kāzu tradīcijas, kas raksturīgas tikai Pededzei, vākuši un apkopojuši vietējie cilvēki, un kopš aizvadītā gada nogales Pededzes pagasta tradicionālais kāzu rituāls ir iekļauts arī Latvijas nemateriālās kultūras vērtību sarakstā. 
Jānis pēc septiņiem gadiem Anglijā atgriežas Valmierā: Tagad es esmu miljonārs!
Jānis pēc septiņiem gadiem Anglijā atgriežas Valmierā: Tagad es esmu miljonārs!
Tagad es esmu miljonārs! Tā par savu lēmumu atgriezties Latvijā pēc septiņiem Anglijā pavadītajiem gadiem saka valmierietis Jānis Uzāriņš. Un runa nav par Anglijā nopelnītiem miljoniem, bet gan par atgūto māju sajūtu, savu ģimeni, kurā aug trīs meitas, un darbu. Atgriežoties izveidota arī sava nekustamo īpašumu apsaimniekošanas firma, kas vasarā apkopj pilsētas teritorijas, pļaujot zāli, bet ziemā, tīrot sniegu, un veic arī vēl daudzus citus darbus.
Iedzīvotāji ar autobusiem un lauku tehniku dosies protestēt pret Limbažu novada sadalīšanu
Iedzīvotāji ar autobusiem un lauku tehniku dosies protestēt pret Limbažu novada sadalīšanu
Trešdienas, 5.februāra, pēcpusdienā ar vairākiem autobusiem un lauksaimniecības tehniku uz kaimiņnovadu – Saulkrastiem – dosies Limbažu novada iedzīvotāji, lai piketā paustu savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu. Saulkrastos notiks reformas komisijas locekļu klātienes konsultācija, un iemesls limbažnieku protestam ir iecerētā Limbažu novada sadalīšana  – Vidrižu un Skultes pagastus pievienojot Saulkrastu novadam, ko tagad kartē paredzēts iezīmēt no jauna. Limbažu novads bija viena no tām pašvaldībām, kas atbalstīja reformu, bet paužot nostāju, ka novads paliek nesadalīts. Taču janvāra nogalē kļuva skaidrs, ka Limbažu novadu tomēr iecerēts dalīt.
Pastnieka ierašanās glābj arī cilvēka dzīvību. Viena diena Gaujienas pastnieces darbā
Pastnieka ierašanās glābj arī cilvēka dzīvību. Viena diena Gaujienas pastnieces darbā
Profesija, kuru tā pa īstam novērtē laukos, ir pastnieks - ne tikai savu tiešo pienākumu pildītājs, bet savā ziņā arī sociālais darbinieks, reizēm pat vienīgais cilvēks, kurš attālo māju vientuļajiem pensionāriem aizved zāles, maizi un ar kuru var padalīties priekos un bēdās. Gaujienas pastnieces Sandras Lārmanes ikdiena tāda ir nu jau 36. gadu.
Dzejas teltis Siguldā – jauniešus un bērnus mudina lasīt dzeju
Dzejas teltis Siguldā – jauniešus un bērnus mudina lasīt dzeju
Kā šobrīd, kad skolēniem saistošāks ir telefons un internets, veicināt grāmatu lasīšanu? Un kā panākt, lai jauniešu vidū tas būtu arī populāri un stilīgi? Un vai, piemēram, dzeju var iepazīt ar viedierīču palīdzību? Tieši tāds piedāvājums skolu jauniešiem šobrīd ir kultūras centrā “Siguldas devons”. Te esošās piecas Dzejas teltis ir viens no pirmajiem soļiem novadā, īstenojot aktivitāti “Sigulda lasa”.
Alūksnes Valsts ģimnāzijā kļuvusi populāra tautastērpu darināšana
Alūksnes Valsts ģimnāzijā kļuvusi populāra tautastērpu darināšana
Darināt savu tautastērpu ir nopietns eksāmens jau pieredzējušām rokdarbniecēm, bet ķerties pie šī darba jau skolas solā šķiet pavisam pārdroša iecere. Taču Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā nu jau kuro gadu, mājturības skolotājas Antras Strazdas rosinātas, vidusskolas meitenes darina savus tautas tērpus. Šopavasar izlaidumā 14 skolas absolventes varēs ierasties jau savos, pašu austos, šūtos tautas tērpos, kopumā skolā ir tapuši 38 tērpi. Kā aizsākusies šī ierosme, un kāda ir jauno rokdarbnieču motivācija tērpu gatavošanā?
Ritma Egle nedzirdīgajiem palīdz veidot saikni ar dzirdīgo pasauli
Ritma Egle nedzirdīgajiem palīdz veidot saikni ar dzirdīgo pasauli
Domājot, kā palīdzēt iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, saprotam, ka, pārvietojoties ratiņkrēslā, ir vajadzīgas nobrauktuves, kā arī to, ka cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir nepieciešami lifti, pacēlāji. Bet vai esam aizdomājušies, kā ir nedzirdīgam cilvēkam, piemēram, lai ārstam izstāstītu par savām kaitēm vai risinātu kādu sadzīvisku problēmu pašvaldībā, policijā? Lielākoties šajos gadījumos bez surdotulka jeb zīmju tulka neiztikt, taču lauku novados šo tulku trūkst.
Zaļā domāšana Smiltenes pusē: par 1300 eiro tapis «hobitu namiņš» dzīvošanai arī ziemā
Zaļā domāšana Smiltenes pusē: par 1300 eiro tapis «hobitu namiņš» dzīvošanai arī ziemā
Vai ir iespējams uzcelt māju, kurā var dzīvot arī ziemā, neņemot bankas kredītu un  izlietojot tikai 1300 eiro budžetu? Tie, kuriem ir nācies būvēt savu māju, noteikti iebildīs, ka tas nav iespējams, bet šāda ēka ir tapusi Smiltenes novada „Lejas Varicēnos”. Māja gan vizuāli ir citāda, nekā esam ieraduši redzēt privātmājas, drīzāk to varētu saukt par „hobitu namiņu" un būvēta tā ir tikai no koka, salmiem un māla. Vēl interesants fakts, ka galvenā mājas cēlāja ir saimnieku Krīgeru 15 gadus vecā meita. 
Jānis Kalnačs raksta vēsturi. Apzināti 350 barikāžu dalībnieki Valmieras pusē
Jānis Kalnačs raksta vēsturi. Apzināti 350 barikāžu dalībnieki Valmieras pusē
Šobrīd, kad no barikāžu laika šķir arvien vairāk gadu, arvien vairāk arī apzināmies, cik būtiski ir saglabāt šī laika liecības un atmiņas. Tāpēc arī valmierietis Jānis Kalnačs pirms dažiem gadiem pēc savas iniciatīvas brīvprātīgi sāka apzināt gan barikāžu dalībniekus, kuri uz Rīgu devās no Valmieras un bijušā Valmieras rajona, gan viņu atmiņas. Kopumā apzināti apmēram 350 barikāžu dalībnieki.
Uz barikādēm ar akordeonu. Mūziķa Armanda Trambicka stāsts
Uz barikādēm ar akordeonu. Mūziķa Armanda Trambicka stāsts
Valmieras muzejā starp barikāžu laika liecībām – fotogrāfijām, atmiņu stāstiem un radioaparātiem – ir kāds akordeons, kurš kopā ar grupas "Kantoris 04" mūziķi Armandu Trambicki arī bija Rīgā. Trešo atmodu dēvējam arī par Dziesmoto revolūciju, un arī barikāžu laikā dziesma bija tā, kas vienoja un uzmundrināja. To laiku atceras Valmieras Kultūras centra darbinieks, mūziķis Armands Trambickis.
«Transports pēc pieprasījuma» Alūksnes un Mazsalacas novados pieprasīts; pasažieri priecīgi
«Transports pēc pieprasījuma» Alūksnes un Mazsalacas novados pieprasīts; pasažieri priecīgi
Vai „Transports pēc pieprasījuma” varētu kļūt par daļu no sabiedriskā pasažieru pārvadājumu modeļa Latvijā? To Alūksnes un Mazsalacas novados skaidro Vidzemes plānošanas reģiona īstenotais pilotprojekts, kas aizsākās aizvadītā gada oktobrī un ilgs līdz šī gada septembrim. Abi novadi testa modelim nav izraudzīti nejauši – tās ir pierobežas teritorijas ar visai nelielu iedzīvotāju blīvumu. Kādi ir pirmie rezultāti, un kāda ir iedzīvotāju aktivitāte, izmantojot šo pakalpojumu?  
Skatītāji par Valmieras teātra gada izrādi atzinuši «Hamletu» Indras Rogas režijā
Skatītāji par Valmieras teātra gada izrādi atzinuši «Hamletu» Indras Rogas režijā
Valmieras teātrī nu jau tā ir tradīcija – gadu mijā tikties ar skatītājiem un atbalstītājiem, lai noteiktu aizvadītās sezonas labākos māksliniekus un izrādi. Vērtējumu aizvadītajai sezonai nosaka gan teātra kolektīva iekšējā balsojumā, gan arī skatītāju vērtējumā. Šogad par Valmieras teātra labāko izrādi skatītāji atzinuši “Hamletu” Indras Rogas režijā. Atzinība tika arī aktieriem Mārtiņam Meieram, Imantam Stradam, Ievai Puķei, Elīnai Vānei, Tālivaldim Lasmanim un jaunajai aktrisei Elīnai Hanzenai.
Par makšķerēšanu, zivīm, vietvārdiem – interesentus aicina Burtnieka ezera muzejs
Par makšķerēšanu, zivīm, vietvārdiem – interesentus aicina Burtnieka ezera muzejs
Kurā Latvijas ezerā ir  Jūļas bedre, vai  arī Bada un Grausta sēri? Un cik liels ir Latvijā nomakšķerētais rekorda zandarts?  To un vēl daudz ko citu interesantu tagad var uzzināt šogad atvērtajā Burtnieka ezera muzejā. Tajā skatāmi arī dažādi zvejas rīki, kā arī citi eksponāti, kas saņemti, kā dāvinājumi no vietējiem iedzīvotājiem. Un vēl muzejā ir padomāts par to, lai tajā varētu veidot arī dažādas izglītojošas nodarbības bērniem un skolniekiem.  
Par Valmieras komjauniešu prāvu 1919. gadā arvien daudz nezināmā
Par Valmieras komjauniešu prāvu 1919. gadā arvien daudz nezināmā
Šajā dienā pirms 100 gadiem Valmierā risinājās kāds traģisks notikums, kas liecina, cik sarežģīts un pretrunīgs bija laiks, kad veidojās jaunā Latvijas valsts. Šajā dienā izpildīts kara tiesas piespriestais nāves sods 11 jauniem cilvēkiem – tā sauktajiem 11 Valmieras komjauniešiem. Viņu vidū bija arī sešas sievietes, jaunākajai bija tikai 16 gadi. Padomju gados šis notikums bija ideoloģiski pateicīgs, lai veidotu leģendu par 11 Valmieras varoņiem. Kas bija šie jaunie cilvēki? 
Vidzemē pamana tautiešu lielāku interesi par atgriešanos Latvijā, bet problēmas paliek
Vidzemē pamana tautiešu lielāku interesi par atgriešanos Latvijā, bet problēmas paliek
Otro gadu cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā no ārzemēm, daudzus jautājumus kārtot palīdz reģionālie reemigrācijas koordinatori. Par to, kāds reemigrācijas jomā ir bijis šis gads un ar ko nākas saskarties mājupbraucējiem, Vidzemes pašvaldību darbinieki un reemigrācijas koordinatori diskutēja sanāksmē Cēsīs. Galvenais secinājums - cilvēku interese par atgriešanos Latvijā pieaug, bet daudzas ar reemigrāciju saistītās problēmas - mājoklis, darbs un birokrātijas radītās, absurdās situācijas - vēl arvien paliek.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti