Vidzemes Augstskola apstrīd IZM monitoringu: Arī reģionu augstskolu absolventi ir veiksmīgi darba tirgū

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Otro gadu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veic augstākās izglītības iestāžu absolventu monitoringu, kurā tiek analizēta beidzēju nodarbinātība, pieprasījums darba tirgū, populārākās studiju programmas, kā arī tiek akcentēti absolventu ienākumi. Vidzemes Augstskolā veikts savs pētījums, jo IZM monitoringā augstskola saskatīja daudz pretrunu un neprecizitāšu – tas  liecināja, ka reģionu augstskolu beidzēji nevar tikpat veiksmīgi iegūt labi apmaksātu darbu kā Rīgas augstskolu absolventi.

Vidzemes augstskola apstrīd IZM monitoringu
00:00 / 04:10
Lejuplādēt

"Re kur, mēs salīdzinājām. Mums ir identiski dati. Latvijas Universitāte, Vidzemes Augstskola. Nekādas starpības nav," stāsta Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, rādot augstskolu pētījuma diagrammas. Viņš atzīst, ka ir vajadzīgs pētīt un noskaidrot, kā tālāk dzīvē sokas absolventiem, taču daudzi dati ministrijas monitoringā likuši šaubīties un veikt savu analīzi.

"Kādā veidā tas tiek interpretēts un pasniegts, par to mēs neesam priecīgi. Es, protams, negribu iedomāties, ka kāds to speciāli ir darījis, lai parādītu, ka Rīga ir labāka. Tātad mēs izmantojām to pašu datu kopu, kas ir ministrijai. Mēs salīdzinām reģionālās augstskolas – mūs ar Latvijas Universitāti.

Latvijas Universitātei atalgojuma ziņā ar Vidzemes Augstskolas absolventiem starpības nav nekādas. Tas ir uz gadu kaut kādi 30–40 eiro.

Tātad līdz ar to es teiktu, ka algas apjoms ir tāds pats. Bet kas ir ļoti svarīgi, ka mūsējie lielākā daļa paliek un strādā Vidzemes reģionā, protams, kur ir pavisam citi izaicinājumi atrast labu atalgojumu," stāsta Krūmiņš.

Rektors Krūmiņš uzskata, ka, piemēram, runājot par absolventu atalgojumu, jāņem vērā arī tas, ka daudzās profesijās, kur strādā augstskolu beidzēji, atalgojums nav iespējami augstākais.

"Ja mēs paskatāmies, kaut vai sociālos darbiniekus vai pedagogus, mēs runājam par pedagogu algām ļoti daudz. Vai tad augstskolas ir vainīgas pie tā, ka viņu absolventi aiziet strādāt uz skolu un viņu algas ir zemas? Tad tam pedagogam ir jāiet strādāt uz būvniecības nozari vai kaut kur citur un jāpamet izglītības joma. Tad jau alga ir lielāka. Bet tad viņš nestrādā profesijā. Līdz ar to es teiktu, ka mums nevajadzētu tādā veidā šīs lietas likt kopā, bet no augstskolu viedokļa ir ļoti svarīgi, ka šis cilvēks ir ieguvis augstu kvalifikāciju un strādā šinī jomā," norāda rektors.

Viņš arī atzīst, ka šobrīd ne vienmēr nauda ir galvenais kritērijs, pēc kā vērtēt absolventu veiksmi vai neveiksmi darba tirgū.

"Ir daudzas citas lietas, kas paliek vairāk. Tas, kāda tev ir darba vide. Piemēram, reģionos, kur tu dzīvo, ka tu nedzīvo tajos mūros. Un vispār jaunā paaudze, viņi vairs nav tik ļoti uz naudu orientēti. Viņi ir uz idejām orientēti. Viņus interesē kaut kādas lietas. To jau mēs redzam pēc studentiem. Tā, kā es teiktu, ka tā ir tāda neoliberālisma 90. gadu politika – jo tev vairāk naudas, jo tu esi laimīgāks," norāda Krūmiņš.

Vidzemes Augstskolas absolvente Anžela Geļjanu, kuras darbs tagad ir pārdošanas atbalsta speciāliste lielā starptautiskā firmā, atzīst, ka salīdzināt Rīgas un reģionālo augstskolu absolventu ienākumus, ja viņi paliek reģionā, ir savā ziņā nekorekti.

"Protams, ka jāskatās tā pētījuma metodoloģija. Bet pirmie divi kritēriji: ka nevar salīdzināt galvaspilsētu ar reģionu vispār kopumā, kas ir šis algu salīdzinājums; un otrs, kā var salīdzināt tādas lietas, jo mēs katrs esam mācījušies un pabeiguši kaut ko pilnīgi citu. Nu, es nevaru salīdzināt savu algas koridoru, pabeidzot sabiedriskās attiecības, ar to, kāds ir algas koridors informācijas tehnoloģiju nozarē," norāda absolvente.

Anžela Geļjanu arī vērtē, ka dati, kas apkopoti monitoringā, nedod precīzu ainu par konkrēto augstākās izglītības iestādi. Kā plusu Vidzemes Augstskolai Geļjanu min prakses iespējas.

To, ka prakse palīdz atrast darbu, uzsver arī augstskolas absolvents Dāvis Ābols.

"Tas nozīmē, ka mums ir darba pieredze. Ko meklē darba devēji? Darba pieredzi. Ja tu pabeidz augstskolu bez prakses, tev nav darba pieredzes. Tev tāpat viņa ir jāmēģina kaut kur gūt. Caur šīm praksēm tu reāli vari gūt darba pieredzi. Un tas nozīmē, ka tu arī labāk kotējies darba tirgū," norāda absolvents.

Dāvim, kurš ir informācijas tehnoloģiju speciālists, nav bijušas problēmas ar labi apmaksāta darba atrašanu. Viņš ir gan pasniedzējs augstskolā, gan arī strādā savā profesijā.

"Es nesaskatu šeit problēmu. No manas pieredzes ir tā, ka tiem, kas grib strādāt, kas reāli ir spējīgi, visiem ir darbs, un visi pelna diezgan labus ciparus. Jautājums vienkārši, cik tu esi spējīgs strādāt, un, ja tu esi spējīgs, tad tev ir visas durvis vaļā," norāda Ābols.

Augstskolā ir vienisprātis, ka reģionālās augstskolas devums būtu vispirms jāvērtē pēc tā, kā ar absolventiem tiek nodrošināts reģions. Ar šādu ieceri –  piesaistīt jaunos speciālistus –  pirms 25 gadiem arī tika izveidota Vidzemes Augstskola.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti