''Šī ir tā vieta, kur tiešām nav cilvēkiem iespēju savu mazdārziņu ierīkot tradicionālā izpausmē,'' projekta „Palīdzi pats sev” vadītāja Ziedīte Jirgensone to saka par bijušās Puikules stacijas apkaimi – te atrodas vairākas daudzdzīvokļu mājas, bet iegūt zemi mazdārziņiem ir problemātiski. ''Apkārt ir lielie saimnieki, kas apsaimnieko laukus, pašvaldības zemes tur nav, un cilvēkiem vairs nav, kur to dobīti ierīkot, nu tad jāmeklē ir kaut kādas savādākas iespējas. Pamatdoma bija parādīt to, ka nevajag šausmīgi lielas platības, lai izaudzētu sev garšaugus, dārzeņus.''
No dēļiem veidotā augstā dobe gan nav liela, bet galvenais jau ir cilvēkos radīt interesi un tad jau formas, kur stādīt laukos, var atrast pat pie daudzdzīvokļu mājām, saka Jirgensone:
''Šeit meitenes iestādīja salātus, mangoldu, kas visiem patīk, te ir piparmētra, te ir samtenītes, lai atbaida kukaiņus, lai atbaida mošķus. Šīs ģimenītes pašas ir uzņēmušās arī atbildību, interese ir, es domāju, ka nākošgad šeit būs vairākas šādas dobes.''
Vairākas augstās dobes, kuras domātas paraugam, ko tajās varētu stādīt, ir izveidotas Puikulē.
''Forša ideja, piemēram, tām trūcīgajām ģimenēm, maznodrošinātajām nav naudiņas, caur sociālajiem vismaz tās sēklas ir, tu vari iestādīt kaut ko, lai pašam savs ir,'' spriež četru bērnu māmiņa Gunita Ududa.
Gunitai gan pašai jau ir mazdārziņš, bet te kopā ar bērniem noskatīta ideja, ka, piemēram, puķu audzēšanai var izmantot vecos zābakus:
''Mēs te atklājām, ka zābakos var kaut ko iestādīt, un tad bērni izdomāja, ka tētim ir tieši tādi paši zābaku, un tētim tie ir beigti, tad nākošgad mums būs ideja kaut ko iestādīt tajos.''
Staicelē par augstajām dobēm šefību uzņēmušies vietējā mazpulka dalībnieki.
''Kartupeļi, ķirbji, puķītes, ķiploki, mēs te laistām tos iestādītos augus, lai viņi nenovīst,'' viņi saka.
Staiceles mazpulka vadītāja Anda Timermane stāsta, ka bērni šīs augstās dobes izmanto pat nopietniem eksperimentiem.
''Kartupeļi ir saistībā ar SIA „Aloja agro”, viņiem jāveic pētījums, un viss ir jāatzīmē burtnīciņā: kad ir iestādīts, kad parādās ziedi, cik lieli izaug, – to viņi dara arī visas vasaras garumā. Un ar ķirbīšiem atkal ir tā, ka tas ir kā biznesa projekts, jo visus izaudzētos ķirbīšus pēc tam mazpulcēniem būs iespēja nodot „Ezerkauliņiem” un tirgot. Bērni daudz ko iemācās, saka – skolotāj, es to nezināju, baigi forši, tagad to zinu. Tāpat atbildību arī viņš iemācās, ka ir jārūpējas par to savu iestādīto,'' secina Timermane.
Projekts „Palīdzi pats sev” īstenots sadarbībā ar Limbažu novada fondu un finansējumu guvis Ziedot.lv konkursā, kuru savukārt atbalsta „Latvijas Valsts meži”. Un tapušas ir ne tikai augstās dobes, bet pavasarī tās bija arī sēklas, kuras varēja iegūt vietējie cilvēki.
''Taisījām apmācību seminārus, diemžēl ir jāmāca, jo bija viens brīdis, kad mums ļoti plaši aizgāja tā doma, ka visu var nopirkt veikalā, bet tagad pēdējo gadu mācība ir tāda, ka tomēr tik bieži uz to veikalu nevaram iet. Un tad ir labi, ka mums ir kaut kas mājās. Bet nu jau ir tā stadija, ka mēs vairs īsti nezinām, kā audzēt... Lai arī tās jaunās ģimenītes, kas ir atgājušas no dārzkopības, no izaudzēšanas savam galdam, lai arī tomēr domātu un darītu, – mācām, nu nav jau tik sarežģīti, var jau.''
Brīvzemnieku pagasta pārvaldes vadītāja Dace Tauriņa vērtē, ka šai iniciatīvai ieguvums ir ne tikai tas, ka vari smelties idejas, ko un kā izaudzēt nelielā platībā:
''Jebkura šāda aktivitāte, kuru mēs izdomājam kopā ar iedzīvotājiem un varam realizēt, tā ir nenovērtējama lieta tai mazajai apdzīvotajai vietai, jo tā ir atkal sava veida komunicēšana, kopā sanākšana, – tās mazās idejas, tās visas ir ļoti svarīgas, lai mazās vietas dzīvotu.''
Rudens pusē cilvēkiem, kuri iesaistījušies šajā projektā, būs vēl arī citas aktivitātes, kopīgas nodarbības, kā izaudzēto labāk saglabāt ziemai.
