13. maijā XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sēdē tika prezentēts "drošu svētku norises scenārijs". Tā pamatmērķis ir stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību, noslēgt šo svētku ciklu, dokumentējot svētku dalībniekus, programmu, repertuāru videoversijā un atstāt vēsturei liecības par šiem svētkiem, pasakot paldies tiem dalībniekiem un pedagogiem, kas gatavojās svētkiem vairāku gadu garumā.
E-dziesmusvētku koncepts
Svētku mākslinieciskās komandas ir izstrādājušas maksimāli drošu svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājot e-dziesmusvētku konceptu.
Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā.
Visi iespējamie koncerti un norises tiks fiksētas videoformātos un atspoguļotas plašākai sabiedrībai dažādās digitālajās platformās un televīzijas formātos.
“Kā piemēru iecerētajam varam minēt jau šobrīd topošo tautas deju lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba “Svinēt sauli” klipa izveidi, kurā dalību pieteica 629 deju kolektīvi, katrs savās mājās, individuāli,” norādīja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Norises pamatā plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-dziesmusvētkus. “Visus dokumentētos un TV materiālus plānojam ne tikai rādīt dažādās digitālajās platformās un televīzijā, bet arī nodot topošajai Dziesmu un deju svētku ekspozīcijai, lai šī neparastā laika dziesmusvētki, kas veidos tradīcijas vēsturi, būtu pieejami arī nākotnē,” akcentēja Bērziņa.
Rīcības komitejā konceptu atbalsta
Rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu.
19. maijā svētku risinājumu prezentēs Dziesmu un deju svētku padomei, maija otrajā pusē risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.
Svētku Rīcības komitejas sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likums, tajā darbojas deleģētie pārstāvji no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citām institūcijām, kuras iesaistītas Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē. XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sastāvs noteikts ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 46 (2019. gada 8. februārī). Saskaņā ar likumu Rīcības komiteju vada Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
“Šogad mēs plānojam citādus skolēnu dziesmu un deju svētkus. Mums ir svarīgi saglabāt svētku pēctecību, ļaut iesaistīties tiem, kam dziesmu un deju kustība ir identitātes daļa, ievērot drošu svētku konceptu: no viena dalībnieka līdz konkrētā situācijā atļautajam skaitam.
Digitāli, video un audio formātā – vēsturei, dziesmā un dejā, izjūtot svētku garšu, pa vienam dalībniekam, kolektīvam un novadam.
Šie svētki ir pašiem: dejotājiem, dziedātājiem un viņu skolotājiem”, akcentēja Šuplinska.
Vairums pašvaldību atbalsta svētku rīkošanu šogad
E-dziesmusvētku koncepts izstrādāts, balstoties uz svētku Operatīvās vadības grupas ieteikumiem un pašvaldību aptaujā iegūtiem datiem.
Svētku rīkotājs – Valsts izglītības un satura centrs – veicis pašvaldību aptauju par gatavību piedalīties un līdzdarboties svētku norisē. No 118 pašvaldībām anketas iesūtījušas 106, no kurām 96 atbalsta svētku rīkošanu šogad (iesaistoties kopīgās svētku norisēs vai īstenojot svētkus pašvaldības vai izglītības iestādes, vai tikai kolektīva ietvaros, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju), 6 neatbalsta nevienu no scenārijiem, 4 – nav viedokļa. Kā skaidroja Inga Vasiļjeva, katra pašvaldība izvēlējās savu pieeju pirms sniegt anketas datus – daudzās tika aptaujāti vecāki, kolektīvi, kolektīvu vadītāji, citās – pašvaldību sniegtās atbildes balstās uz domes deputātu komiteju lēmumiem.
KONTEKSTS:
No skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad nav plānots atteikties, taču tie plānoti netradicionālā formātā. Par to, kādā tieši, Ministru kabinets lems 27. maijā. Tikmēr vairākas pašvaldības jau paziņojušas, ka saistībā ar nedrošo epidemioloģisko situāciju svētkos nepiedalīsies.
Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.
