Bendiku ģimenes piena aitu saimniecība – viena no retajām Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šīs nedēļas nogalē Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" aicināja un arī šodien aicina apmeklēt ikgadējo pasākumu "Atvērtās dienas laukos". Tā ir arī iespēja iepazīt reģionu tūrisma piedāvājumu un arī uzzināt, cik dažāds  ir Latvijas lauku labumu piedāvājums. Latvijas Radio devās uz vienu šādu saimniecību Kocēnu novada Vaidavas pagastā, kur top ikdienā tādi neierasti produkti kā aitu piens, aitu piena siers un saldējums.  

Bendiku ģimenes piena aitu saimniecība – viena no retajām Latvijā
00:00 / 04:57
Lejuplādēt

Elizabete un Māris Bendiki savā saimniecībā audzē gan gaļas, gan arī piena šķirnes aitas. Piena aitas Latvijā ir vēl tikai vienā saimniecībā Bauskas novadā.

 

"Pie mums [piena aitas] ļoti daudzi nezina. Iepazīstinām, ka tas ir arī iespējams – aitu slaukt," stāstīja saimniece. "Viņas ir atvestas no Nīderlandes, jo sākumā nekur tuvāk mēs viņas nevarējām atrast," atzīmēja saimnieks.

Elizabete Bendika sacīja, ka piena aitas ir ļoti prasīgas. "Mēs esam pārsējuši lielāko daļu laukus ar proteīniem, zālīti, tā varētu teikt."

"Viņai vienkārši prasības tādas pašas kā slaucamai govij," teica Māris Bendiks. 

Ne tikai senatnē ir slauktas aitas, arī šobrīd pasaulē ir daudzas valstis, kurā tiek ražots aitu piens, kā piemēram, Ķīnā, Turcijā, Grieķijā, arī Spānijā, Itālijā. Zinot, ka daudziem, piemēram, ir dalītas jūtas pret kazas pienu, tad kāds ir aitu piens?

"Tas ir savādāks, nav tādas izteiktas, kaut kādas specifiskas, traucējošas garšas. To varētu pielīdzināt tam, kas ir tas kafijas krējumiņš, tie saldie krējumiņi, kas ir tie 10-procentīgie, kaut kas uz to pusi. Ir salds tas piens, divreiz bagātāks kā govs piens, ar visām minerālvielām, vitamīniem, olbaltumvielām un arī taukiem, bet tur tās tauku lodītes ir maziņākas, ko cilvēka organisms var labāk pārstrādāt un labāk atpazīst.

Piena produkti aiziet tiešajā tirdzniecībā. Mēs taisām jogurtus,  piens tiek pasterizēts, ir saldējumi, sieri, nu ko parasti taisa no piena," stāstīja saimniece.

Viņa atzina, ka saimniekošanas sākums ir bijis, kā jau daudziem, – ir zeme, un ir jādomā, kā to izmantot.

"Likās, ka ar aitām, kā saka, jau neko nevajag, palaiž tikai pļavā un visa zāle tiks noganīta, aitas paēdušas un viss būs kārtībā. Tā nav, bet, nu, mēs sākām ar tādu domu. Mums bija tādas krustojumu aitiņas, bet pēc tam sākām iepazīt un uzzināt, ka ir arī šķirnes, ka aita nav vienkārši tikai aita. Tas pirmais gads bija riktīga mācīšanās internetā, angliski rakstītajā literatūrā ir ļoti daudz kā vērtīga un ļoti daudz kas ir uzzināts," atzina saimniece.

Saimniecībā var arī skatīt, kā savu darbu dara aitu gani – suņi, jo izrādās, ka te ciemos var atnākt arī nelūgti meža viesi.

"Mūsu aitiņas arī apsargā sargsuņi pret vilkiem, jo mums te viens draugs, – nu tā gluži es neteikšu –, nu viņš visu laiku mūs pieskata, gar pašu ganu staigā. Es pati redzēju to vilku, viņš mums bija ceļgalā atnācis, es dabūju viņu nofilmēt, nobildēt. Nu, teikšu tā, ka diezgan drošs, ļoti skaists dzīvnieks, bet tāpēc mums suņi dzīvo ar aitām. Mums ir Pireneju kalnu suņi un vēl vienā ganāmpulkā ir ielikts vidusāzietis.

Mednieki saka: ja nebūtu suņu, tad viņš jau būtu izgājis cauri un mums noteikti būtu aitkopība izbeigusies ar to, jo šīs šķirnes dzīvniekus Latvijā nevar nopirkt,"  stāstīja saimniece.

Elizabetes un Māra saimniecībā ir arī kāds jaunums – zilās govs teliņi.

"Pavisam nesen ieraudzījām, ka ir iespēja tādu maziņu teliņu nopirkt, un beigās tikām pie diviem. Cik papētīts, tad tā tāda diezgan neslikta šķirne ir; nu nav tik liels, protams, tas piena rezultāts, kā ir Holšteines govīm, bet pati gotiņa ir ilgmūžīgāka, un interesanti, ko es izlasīju, ka viņām nav konstatēta leikozes saslimšana. Un arī tas, ka krāsojums ir interesants un gandrīz izzudusi šķirne," teica Elizabete Bendika.

"Lauku ceļotāja” rīkotajā pasākumā Elizabetes un Māra saimniecība piedalījās arī aizvadītajā vasarā. Pieredze liecina, ka cilvēku, kuri vēlas iepazīt Latvijas laukus, viņu saimniecībā ir bijis negaidīti daudz.

"Tāda pieredze nebija, kā uzņemt cilvēkus, un zinām, ka mums vēl ir ļoti daudz darāmā, un vēl ir ļoti daudz jāizdara, lai paši mēs būtu apmierināti ar to visu. Tad bija tā, ka interese bija ļoti liela. Rēķinājām maksimums uz 15 cilvēkiem, beigās vairāk  nekā 80 atbrauca. Tas jau nav slikti, bet noskrējušies pa to dienu bijām baigi. Interese bija ļoti liela.''

Šajā nedēļas nogalē savas saimniecības, amatnieku darbnīcas, naktsmītnes, krodziņus, pilis un muižas piedāvā iepazīt vairāk nekā 240 lauku tūrisma uzņēmēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti