Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +13 °C, R/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Gunta Matisone

Latvijas Radio korespondente Vidzemē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Jāmācās gatavot un iepirkties – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas gru...
Jāmācās gatavot un iepirkties – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas grupu dzīvokļos
Brīvība, un pašiem tagad jāmācās veidot savu ikdienu – gatavot ēst, iet iepirkties, rēķināt savu budžetu. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tā ir jauna pieredze, kas tagad jāapgūst, pārceļoties no sociālās aprūpes namiem uz grupu dzīvokļiem. Valmieras novadā šoruden šādi grupu dzīvokļi atklāti Mazsalacā un Rūjienā, kas izveidoti deinstitucionalizācijas projektā "Vidzeme iekļauj".
Valmieras teātra pagaidu mājvieta «Kurtuvē» – bijušajā katlu mājā
Valmieras teātra pagaidu mājvieta «Kurtuvē» – bijušajā katlu mājā
Valmieras Drāmas teātris savas vēsturiskās ēkas pārbūves laikā atradis jaunu mājvietu – "Kurtuvē". "Kurtuve" tik tiešām ir kurtuve, pareizāk sakot, bijusī Valmieras katlu māja, kuru ir iecerēts veidot kā laikmetīgās mākslas telpu. Bet, tā kā šobrīd Valmieras teātra ēkai rekonstrukcijas darbi ir apturēti un visticamāk, ka tā pārbūve ieilgs, teātra kolektīvam nācās meklēt turpmākajiem gadiem jaunu mītnes vietu.
Latviešu jūrnieki salidojumā tiekas Ainažu jūrskolas muzejā
Latviešu jūrnieki salidojumā tiekas Ainažu jūrskolas muzejā
Novembrī, kad atzīmējam Lāčplēša dienu un Latvijas dzimšanas dienas, ir vēl kāds datums, kas saistīts ar latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos –  23. novembris, kad tiek dibināta Ainažu jūrskola. Sagaidot skolas jubileju, Ainažos jau ir kļuvis par tradīciju uz salidojumu aicināt bijušos un esošos Latvijas jūrniekus. Šāda tikšanās notika arī šonedēļ.
Gandrīz puse no ugunsgrēkos bojāgājušajiem un cietušajiem ir seniori
Gandrīz puse no ugunsgrēkos bojāgājušajiem un cietušajiem ir seniori
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā šī gada deviņu mēnešu statistika liecina, ka katrs otrais jeb 49% no ugunsgrēkos bojāgājušajiem bijuši seniori vecumā virs 60 gadiem. No ugunsgrēkos cietušajiem 42% bija seniori. VUGD vērtē, ka bez sociālajiem un ekonomiskajiem iemesliem ļoti būtiska loma ir arī ieradumiem, kas veidojušies gadu laikā. 
Brantu muižas saņemto Mārtiņa Rītiņa pavārmākslas bibliotēku plāno likt lietā ilgi lolotajā saimnieč...
Brantu muižas saņemto Mārtiņa Rītiņa pavārmākslas bibliotēku plāno likt lietā ilgi lolotajā saimnieču skolā
Pavārgrāmatas no dažādām pasaules valstīm, kurās gan izsmalcinātu ēdienu receptes, gan arī dažādu tautu raksturīgais kulinārais mantojums. Šķiet, Latvijā diezin vai ir otra tik apjomīga pavārmākslas bibliotēka. Un tās ir populārā pavāra Mārtiņa Rītiņa mūža laikā sakrātās grāmatas, kuras viņa brāļi tagad nodevuši Brantu muižas saimniecei Ilzei Briedei. Kādu pielietojumu šīm grāmatām saskata maizes cepēja un godu saimniece?
Lapegļu alejas atjaunošana Valmieras pusē palīdzēs saglabāt Baltijā lielāko stārķu koloniju
Lapegļu alejas atjaunošana Valmieras pusē palīdzēs saglabāt Baltijā lielāko stārķu koloniju
Valmieras novadā Meža dienu talkā ar 300 lapegļu stādiem papildināta vēsturiskā Vecates lapegļu aleja. Tas darīts ar mērķi, lai arī nākotnē saglabātu Baltijā lielāko balto stārķu koloniju, kas mīt šajā alejā – autoceļa Valmiera–Mazsalaca malā. Pavasarī jau šeit tika uzstādīts arī Latvijā pirmais mākslīgi veidoto ligzdu parks baltajiem stārķiem.
Lauksaimnieku konkursā «Sējējs 2022» balvu «Ģimene lauku sētā» saņem kuplā Trēziņu ģimene no Rencēni...
Lauksaimnieku konkursā «Sējējs 2022» balvu «Ģimene lauku sētā» saņem kuplā Trēziņu ģimene no Rencēniem
Lauksaimnieku konkursā "Sējējs 2022" veicināšanas balvu nominācijā "Ģimene lauku sētā" saņēma Rencēnu pagasta saimniecība SIA "Lizagro" jeb Trēziņu ģimene. Saimniecību "Lizagro", kurā tiek audzēti gaļas liellopi, izveidojis jaunākais dēls Aldis, bet arī pārējie Olitas un Tāļa Trēziņu bērni un mazbērni nav zaudējuši saikni ar laukiem. Ar daļu no kuplās Trēziņu ģimenes Rencēnu pagasta "Vecšķērstos" tikās Latvijas Radio.
Virs senajiem Valmieras pils mūriem top kultūrvides centrs no stikla
Virs senajiem Valmieras pils mūriem top kultūrvides centrs no stikla
Valmiera nevar lepoties ar plašu seno apbūvi, jo Otrā pasaules kara laikā ugunsgrēks paņēma lielāko daļu pilsētas, tādēļ katra atlikusī vecpilsētas ēka ir vērtība. Lai tās saglabātu, tagad norit vērienīgi rekonstrukcijas un arī celtniecības darbi, jo paralēli seno ēku atjaunošanai, top arī Valmieras pils kultūrvides centrs, kas būs virs vecajiem pils mūriem stiklā veidota celtne.
Metālapstrādes uzņēmums «Valpro» gadiem investē energotaupībā un sāk izmantot saules enerģiju
Metālapstrādes uzņēmums «Valpro» gadiem investē energotaupībā un sāk izmantot saules enerģiju
Pirms gadiem desmit Valmieru dēvēja par māju renovācijas pionieri valstī, jo, kamēr citās pilsētās ar ēku siltināšanu vēl nesteidzās un nogaidīja, Valmierā renovēta viena māja pēc otras. Lai arī šobrīd apkures tarifs tāpat kā citās pašvaldībās, pieaudzis arī  Valmierā, pilsētā vērtē, ka tas būtu vēl daudz augstāks, ja savulaik nebūtu veikti energoefektivitātes pasākumi. Tādi vairāku gadu laikā īstenoti arī Valmierā strādājošajā metālapstrādes SIA "Valpro".  
Omulīgais sēdmūris un siltā grīda - kā Piebalgas pusē sildījās mūsu senči
Omulīgais sēdmūris un siltā grīda - kā Piebalgas pusē sildījās mūsu senči
Mēdz teikt – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Varbūt līdzīgi var teikt arī par gatavošanos ziemai, jo, domājot par šo apkures sezonu, daudzām mājsaimniecībām nākas meklēt jaunus risinājumus. Latvijas Radio ieskatījās vēsturē, kā mūsu senči sildīja savas mājas Piebalgā, kur ir Latvijas aukstumu rekordists – Zosēnu pagasts. Turpat netālu no Zosēniem ir Vēverciems -  Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija.
REPORTĀŽA no Pļaujas svētkiem: Cenas kāpušas arī zemnieku un mājražotāju precēm
REPORTĀŽA no Pļaujas svētkiem: Cenas kāpušas arī zemnieku un mājražotāju precēm
Novados šis ir ražas svētku un rudens gadatirgu laiks, kad ir arī īstā reize gādāt rudens veltes ziemai. Taču pērkot lauku labumus  nu jārēķinās, ka cenas ir kāpušas ne tikai veikalos, bet arī zemnieku un mājražotāju precēm. Vienā no rudens gadatirgiem, kas noritēja Alūksnes novada Ates muzejā reizē ar tradicionālajiem Pļaujas svētkiem, pabija arī Latvijas Radio.
Sedā iedzīvotāji domradē spriež par mazpilsētas nākotni
Sedā iedzīvotāji domradē spriež par mazpilsētas nākotni
Lai mudinātu vietējos cilvēkus jaunām idejām un arī pašiem domāt, ko darīt savas dzīves vides uzlabošanā, šomēnes nevalstiskā organizācija "Valmieras novada fonds" rīko iedzīvotāju tikšanās jeb domrades. Viena no šīm vietām, kur notika iedzīvotāju domrade, ir Seda – mazpilsēta, kur lielākoties latviešu valodu nedzirdēt un par kuru iebraucēji nereti saka, ka tajā ir apstājies laiks.
Pajūgu braukšana kā sporta veids. Kocēnos ar patikšanu izkopj jaunu tradīciju
Pajūgu braukšana kā sporta veids. Kocēnos ar patikšanu izkopj jaunu tradīciju
Sen pagājis laiks, kad vai itin visās dzīves situācijās ierasts transporta līdzeklis bija zirga pajūgs. Tagad pajūgu braukšana ir sporta veids, tiesa gan, Latvijā tas vēl nav tik populārs kā jāšanas sports kopumā. Viena no šīs disciplīnas aizsācējām un arī viena no labākajām pajūgu braucējām Latvijā un Baltijas valstīs ir "Zirgaudzētavas Kocēni" līdzīpašniece Dace Stūre.
Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorija pārtop par Rūpniecības un eksporta parku
Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorija pārtop par Rūpniecības un eksporta parku
Četrpadsmit hektāru lielā bijušā Valmieras Gaļas kombināta teritorija ilgus gadus pilsētai bija problemātiska zona – pamestas ražošanas ēkas, kuras jau sāka ieskaut krūmu audzes. Vienlaikus pilsētā trūka vietas uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpēc, iegūstot šo teritoriju pašvaldības īpašumā, tika nolemts tur veidot Rūpniecības un eksporta parku. Vēl gan norit teritorijas iekārtošanas darbi, bet ir jau arī pirmie telpu nomnieki.
Guļbūvju ciemats un dabiskās pļavas – Gavaru ģimenes darbs savam priekam
Guļbūvju ciemats un dabiskās pļavas – Gavaru ģimenes darbs savam priekam
Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastā, ir ciems, kurā iebraucot var šķist, ka esi nokļuvis brīvdabas muzejā. Līves ciemu veido guļbūves ēkas, un tas ir arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ciemā ir arī dabiskās pļavas, kas stiepjas gar abiem Gaujas krastiem. Tas ir pateicoties šejienes saimnieku – Guntas un Andra Gavaru – darbam un vēlmei saglabāt dabas daudzveidību. Latvijas Radio ar abiem tikās viņu mājās Līves ciema "Ceriņos".
Kāzu gultas lašiem – Salacā attīra gultni un veido nārsta vietas
Kāzu gultas lašiem – Salacā attīra gultni un veido nārsta vietas
Taisām kāzu gultas lašiem – tā biedrībā  "Makšķernieku klubs "Salackrasti"" raksturo šīs vasaras darbus upē, lai veidotu lašu nārsta vietas. Salacā, kura ir viena no nozīmīgākajām Baltijas jūras reģiona lašupēm, diemžēl pēdējos gadus zivīm arvien grūtāk ir nokļūt līdz nārsta vietām, jo upe aizaug. Latvijas Radio devās apskatīt, kā tiek veidotas lašu nārsta vietas.
Zemnieki Brenguļos lielākos apjomos audzē arī arbūzus un melones
Zemnieki Brenguļos lielākos apjomos audzē arī arbūzus un melones
Latvijā auguši arbūzi un melones vairs jau nav nekāda eksotika, tos audzē gan zemnieki, gan izmēģina piemājas dārziņu saimnieki, pat pilsētnieki eksperimentē, audzējot uz balkona. Bet, protams, to saimnieku, kuri tā nopietnāk ķērušies pie šo siltzemju ogu audzēšanas, vēl nav daudz. Viena no saimniecībām Vidzemē, kas nu jau arbūzus un melones audzē arī lielākos apjomos, ir Valmieras novada Brenguļu pagasta zemnieku saimniecība "Cīruļi", un šonedēļ Valmieras muzejā bija skatāma tajā izaudzētās ražas izstāde.
Japāņiem latviešu ēdieni garšo – par mūsu virtuvi top grāmata japāņu valodā
Japāņiem latviešu ēdieni garšo – par mūsu virtuvi top grāmata japāņu valodā
Drīzumā to, kas ir pelēkie zirņi ar speķi, rupjmaizes kārtojums, Valmieras vai Rūjienas salāti un vēl citi mums raksturīgie ēdieni varēs uzzināt arī Japānā, jo top Latvijas tradicionālo ēdienu pavārgrāmata, kuru veido japāniete, ēdienu kultūras pētniece Keiko Sasaki. Speciāli šai pavārgrāmatai ēdienus gatavoja vairākas atzītas Latvijas saimnieces un pavāri. Viņu vidū arī rūjieniete Guna Ķibere, kura Latvijas Radio pastāstīja – japāņiem mūsu ēdieni garšo.
Ar pelavām darbināma kalte. Lauksaimniecības kooperatīvs Valmieras pusē nenožēlo pāreju uz vietējo k...
Ar pelavām darbināma kalte. Lauksaimniecības kooperatīvs Valmieras pusē nenožēlo pāreju uz vietējo kurināmo
Šobrīd laukos tiek izmantota katra saulainā diena labības vākšanai. Par ražu lielākoties zemnieki nesūdzas, bet, protams, nākas rēķināties ar to, ka ir augušas cenas energoresursiem. Tāpēc Valmieras novada Jeru pagasta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā "Daiva" tagad patiesi novērtē savulaik pieņemto lēmumu pāriet uz vietējo kurināmo, lai darbinātu kalti un šim nolūkam izmanto graudu pirmapstrādes procesā iegūtās pelavas. 
Vienreiz aplieti un aitas vilnā «ietērpti» tomāti – «Lašu» saimnieces eksperimenti vieglākai ikdiena...
Vienreiz aplieti un aitas vilnā «ietērpti» tomāti – «Lašu» saimnieces eksperimenti vieglākai ikdienai
Kā panākt, lai dārzā būtu mazāk apnicīgās ravēšanas, bet siltumnīcā varētu iztikt bez laistīšanas? Viļķenes pagasta "Lašu" saimniece Ginta Kalniņa pratusi atrast risinājumu, piemēram, mulčējot tomātu stādus ar aitas vilnu. Nu tie nav bijuši jālaista kopš iestādīšanas. Dārzā ir arī vēl citi eksperimenti, kas atvieglo darbu, līdz ar to paliek vairāk brīvā laika vaļaspriekiem.
Vācietis ar dzīvesbiedri Limbažu pusē izveido brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteni
Vācietis ar dzīvesbiedri Limbažu pusē izveido brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteni
Runa ir par ļoti lielu entuziasmu – tā Ainažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā vērtē vietējo cilvēku aktivitāti, izveidojot brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteni Limbažu novada Tūjasmuižā. Galvenie entuziasti posteņa izveidē ir Tomass Varrats, vācietis, kurš tagad dzīvo Latvijā, un viņa dzīvesbiedre Kristīne Mauliņa. Pie viņiem viesojās Latvijas Radio.
Sociālo darbinieku slodze ar Ukrainas bēgļiem un apkures cenu pabalstiem aug, bet darbaroku novados...
Sociālo darbinieku slodze ar Ukrainas bēgļiem un apkures cenu pabalstiem aug, bet darbaroku novados trūkst
Palīdzība Ukrainas kara bēgļiem ir vēl viens no pienākumiem, kas tagad nācis klāt sociālo darbinieku jau tā lielajai darba slodzei, pieaug un ar rudeni vēl pieaugs arī mājokļa pabalsta pieprasītāju skaits, kas vēl palielinās darba apjomu. Vienlaikus sociālo darbinieku novados pat katastrofāli trūkst, līdz ar to esošajiem speciālistiem veidojas pārslodze. 
Lielākais mājražotāju izaicinājums šobrīd – noturēt cenu un pircēju
Lielākais mājražotāju izaicinājums šobrīd – noturēt cenu un pircēju
Noturēt cenu un pircēju – tas šobrīd ir lielākais izaicinājums mājražotājiem. Elektroenerģijas un degvielas sadārdzinājums jau ir licis daudzām precēm cenu pacelt, bet mazie uzņēmēji  saprot, ka līdz ar to var zaudēt pircēju, kas priekšroku dos lielveikalu akcijām. Nedaudz optimistiskāki ir tie mājražotāji, kuri ir atraduši savu specifisko nišas produktu, kas nav veikalos nopērkams. 
Sācies pelašķu, vīgriežu un liepziedu laiks. Ciemos pie Liānas Aldiņas Ziemeļu dabas medicīnas muzej...
Sācies pelašķu, vīgriežu un liepziedu laiks. Ciemos pie Liānas Aldiņas Ziemeļu dabas medicīnas muzejā
Pirms nepilna mēneša vasaras saulgriežu priekšvakarā Cēsīs durvis vēra Ziemeļu dabas medicīnas muzejs. Tā ekspozīcija, kuras saturu veidojuši Vides risinājumu institūta pētnieki, ir veltīta ārstniecības augiem un to pielietojumam veselības aprūpē. Tā kā šobrīd vasara ir pilnbriedā un daudzi ārstniecības augi vēl būtu tikai vācami, tad interesējāmies, kas būtu jāzina, pirms doties dabā un, protams, arī kādus augus tagad varam savākt savai dabas aptiekai.
Korģenē ar vietējo aktīvistu rosību uzņem un ikdienā rūpējas par 28 Ukrainas kara bēgļiem
Korģenē ar vietējo aktīvistu rosību uzņem un ikdienā rūpējas par 28 Ukrainas kara bēgļiem
Korģeniete Gunita Bisniece teju par savu trešo ģimeni tagad sauc 28 Ukrainas kara bēgļus. Līdzās rūpēm par savu personīgo ģimeni un veco ļaužu mītni „Sprīdīši” viņa tagad ik dienu brīvprātīgi palīdz arī ukraiņiem. Pavasarī kopā ar citiem pagasta iedzīvotājiem bija jāiekārto telpas bēgļu uzņemšanai, bet tagad nākas palīdzēt risināt dažādus sadzīves jautājumus.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti