Aveņu audzētājiem, tāpat kā citiem ogu un augļu audzētājiem, šī sezona nesusi zaudējumus. Jelgavas novada Vircavas pagasta saimniecībā "Mūsu avenes" lēš, ka 80% ražas šovasar jānoraksta zaudējumos. Tomēr saimniecība no šo ogu audzēšanas nedomā atteikties, jo pieprasījums aug ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Autora ziņas
Sācies sēņu laiks. Veiksmīgāko sēņotāju iegūto trofeju fotogrāfijas sociālajos tīklos droši vien arī daudzus ir mudinājušas doties uz mežu. Kārdinājumam nepretojās arī Latvijas Radio, aicinot uz mežu līdzi Daigu Garguni no Gulbenes novada. Daiga vada biedrību "Sateka", kas izveidojusi gan "Sēņu vākšanas kalendāru", gan ceļvedi "Uz mežu visu gadu".
Šādu vasaru neatceramies, vēl tikai sniega trūkst. Tā šīs sezonas dabas nestos pārbaudījumus, salu pavasarī, sausumu un krusu vasarā vērtēja pieredzējuši lauksaimnieki. Ir saimnieki, kuri apsver ganāmpulku samazināšanu vai pat saimniecības likvidēšanu. Tādēļ šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums, kā būs ar atbalstu un kā tiks sadalīti Eiropas Komisijas (EK) piešķirtie 6,79 miljoni eiro.
Gulbenes novada Lizuma pagasta uzņēmējam Jānim Pūcītim augusta pirmās divas nedēļas aizrit labības laukā, tikai viņa vācamā raža ir nevis graudi, bet gan salmi, jo Jānis Pūcītis ir viens no retajiem salmu jumtu meistariem ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. Par pieprasījumu meistars nesūdzas, tiesa gan, tas nav Latvijā, jo pamatā darbs ir Zviedrijā.
Salacgrīvā esošā Salacas tilta, kas ir daļa no starptautiskās nozīmes autoceļa "Via Baltica", pārbūves projektu plānots iesniegt Militārās mobilitātes projektu konkursā. Sliktā tehniskajā stāvoklī esošais tilts piesaistījis arī kaimiņvalstu uzmanību, Igaunijas Satiksmes departamentam lūdzot Latvijas kolēģus skaidrot situāciju.
Šīs nedēļas nogalē Dabas muzejā pirmo reizi ir skatāma flokšu izstāde "Flokšu balle 2023", tajā 100 flokšu šķirnes keramiķu Ingrīdas Žagatas un Madis Org gatavotajās 100 vāzēs. Flokšu šķirnes izstādei gādājusi selekcionāre Guna Rukšāne, un svētdien, 30. jūlijā, viņas saimniecībā Raiskuma pagasta "Jaunrūjās" būs arī flokšu balle.
"Ģimenes uzņēmums, kam bites sparģeļos un medus stropos!". Tā sevi piesaka Krimuldas pagasta saimniecība "Lejaslīves". Bez sparģeļiem un medus saimniecībā vēl tiek gatavots biškopības inventārs, audzēti gaļas liellopi un uzņemti tūristi. Saimnieki Lelde un Atis Vaļļi uzskata, ka daudzpusīga saimniekošana gan mazina dažādus riskus, gan arī ir interesantāk pašiem, jo visu laiku jāmācās.
Latvijā tā gan vēl nav visai ierasta prakse, bet pamazām arī mūsu laukos ceļmalās var redzēt stendus, skapjus, galdus, kur izlikti dažādi lauku labumi, par kuriem var norēķināties bez saimnieka vai pārdevēja klātbūtnes. Kāda ir pašapkalpošanās tirdzniecības pieredze laukos, un cik godīgi ir pircēji?
Vai pēc paredzētās slimnīcu tīkla sakārtošanas pirmā līmeņa slimnīcās būs pieejams diennakts ķirurga pakalpojums? Par to satraukums ir Limbažu slimnīcā, kur šobrīd šāds pakalpojums ir un it sevišķi vasaras periodā, kad Limbažu novadā pieaug atpūtnieku skaits, ķirurģiskā palīdzība ir visai bieži nepieciešama.
Pavasarī Latvijas Radio jau stāstīja par ieceri Valmieras novadā mainīt vairāku ielu nosaukumus, kuri ir saistīti ar padomju laiku. Šim pašvaldības lēmumam vajadzēja stāties spēkā jau ar jūliju, bet jūnija nogalē novada deputāti tomēr lēma nesteigties un vēl dot laiku iedzīvotājiem izteikt savu viedokli. Kā Valmieras novadā sokas ar jaunu vārdu došanu ielām?
Labības audzētāji jau prognozē, ka sausums varētu būt samazinājis gaidāmo ražu pat uz pusi, sausums ietekmējis arī lopbarības gatavošanu. Sausums daudzviet ietekmējis arī kartupeļus, bet audzētāji vēl neceļ paniku, jo sezona ir tikai pirmajā pusē, un spriež, ka gluži bez kartupeļiem šogad nepaliksim, bet kāda būs raža, būs atkarīgs no laikapstākļiem turpmāk.
Novados šobrīd norit gatavošanās arī Dziesmu svētku gājienam, kurš būs svētdien, 2. jūlijā, un kuram dots moto "Novadu dižošanās". Tātad jādomā, kā sevi labāk parādīt, kā sevi izcelt ar to, kas katram novadam ir iezīmīgs. Gatavošanās notiek arī Valmieras novadā, kurš šajā svētku gājienā ies tā priekšgalā, jo Dikļu pagasts, kur aizsākās Dziesmu svētku tradīcija, tagad iekļaujas Valmieras novadā.
Būt neatkarīgam dažādu resursu ziņā – par to aizdomāties daudzi vairāk sāka tikai pandēmijas laikā un pēc tam, kad Krievijas sāktais karš Ukrainā raisīja strauju cenu kāpumu. Taču Vaidavas pagastā topošā ekociemata "Varavīksnes" saimnieki jau pirms 20 gadiem savu dzīves vidi sāka veidot, izmantojot saules enerģiju, uzkrājot lietus ūdeni. Šobrīd ciemata 15 hektāros saimnieko jau sešas ģimenes.
Maija nogalē Rencēnu pagastā ugunsgrēks nopostīja dzīvojamo ēku "Camphill Rožkalni" ciematā, bez pajumtes un iedzīves palika 13 cilvēki, arī pieci jaunieši ar īpašām vajadzībām. "Camphill Rožkalni" ciemats ir vienīgā šāda veida kopiena Latvijā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur viņiem ir iespēja dzīvot ģimeniskā vidē un ir arī sava lauku saimniecība. Bet šobrīd svarīgi ir pēc iespējas ātrāk likvidēt ugunsgrēka sekas, un tāpēc arī tika rīkota uz talka, uz kuru tika aicināti visi, kas vēlas palīdzēt.
Alūksnes ezera zušus alūksnieši dēvē par savu valūtu un brendu. Bet vai tie ezerā būs arī nākotnē? Alūksnes ezerā zuši dabiskā ceļā nevairojas un arī nokļūt uz nārsta vietu Sargasu jūrā pat gribēdami viņi nevarētu, jo ceļā ir daudz šķēršļu. Savukārt mākslīgi tagad tos pavairot arī ir problemātiski, jo vietās, kur zutim nav iespējama migrācija uz jūru, Eiropas Savienības (ES) regula šim mērķim liedz piesaistīt publisko finansējumu.
Likvidējot sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni", aktuāls ir ne vien jautājums, kā turpmāk noritēs sociālā korekcija jauniešiem, kuri ir pārkāpuši likumu, bet arī tas, kāda būs nākotne muižas kompleksam, kur atradās šī iestāde. Šobrīd ēkas un zeme ir nodota Valmieras novada pašvaldībai, kura par muižas kompleksa nākotni rīkoja arī sabiedrisko apspriešanu.
Pedagogu trūkst ne tikai skolās, bet arī pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc nodibinājums "Iespējamā misija" Rīgā un Valmierā īstenos pilotprojektu programmā "Misija: Pirmsskola". Tātad tiek aicināti pieteikties kandidāti, kuri vēlētos kļūt par pedagogiem, lai jau šajā rudenī uzsāktu darbu Rīgas un Valmieras bērnudārzos.
Gados jaunāki cilvēki uzturā mazāk lieto medu, secināts patērētāju pētījumā. Lai popularizētu un iepazīstinātu sabiedrību ar medus veidiem, pasaules bišu dienā Latvijā 20.maijā tiks atklāta informatīvā programma "Dabas spēks karotē medus". Par to Latvijas Radio stāstīja programmas iniciators, Latvijas biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs Jānis Kronbergs.
Ceturtdien paredzēts sasaukt Valkas novada domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par pašvaldības priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) atbrīvošanu no amata. Opozīcija skaidro, ka konflikts un neapmierinātība ar Kraukļa darbību krājas jau ilgāku laiku, bet pats mērs atzina, ka saspīlējumu vairoja arī tas, ka opozīcijas līderis esot mēģinājis izjaukt viņa ģimeni.