Daļa lauksaimnieku uzskata – atskaišu sistēma par zosu letālo atbaidīšanu ir pārāk sarežģīta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Katru pavasari lauksaimniekiem raizes sagādā migrējošo gājputnu postījumi kultūraugu sējumos. Šogad ir otrais gads, kad ir atļauta zosu letālā atbaidīšana jeb limitētā ieguve. Medību ieroču pielietošana gan ir atļauta tikai tad, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauja, un ir jāievēro arī virkne nosacījumu un prasību, kas, kā vērtē lauksaimnieki un mednieki, ir gana birokrātiskas un apgrūtinošas. 

Daļa lauksaimnieku uzskata – atskaišu sistēma par zosu letālo atbaidīšanu ir pārāk sarežģīta
00:00 / 04:36
Lejuplādēt

Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Dambīši” saimnieks Mārtiņš Kreilis rāda gājputnu atbaidīšanai paredzēto ierīci, kurai pievienots gāzes balons un kura ik pa laikam raida šāvienam līdzīgu troksni. Šāda atbaidīšanas ierīce ir arī vienā no rapša laukiem, bet tai līdzās mierīgi ar jaunajiem dzinumiem mielojas gulbji. Viņi visus jaunos dzinumus viducī izēd, kur produktīvo zaru ir vairāk nekā sānos.

Kreilis atzīst, ka tagad, pašā karstākajā lauku darbu laikā, viņam nākas būt gulbju un zosu ganam.

“Es un dēls – kopā mēs braucām piecas reizes pa dienu, ik pa divām stundām, jo tu pacel viņus gaisā, bet pēc stundas, pusotras viņi nosēdīsies turpat atpakaļ. Ja man ir jāsēj minerālmēsli, jākopj lauki un viss tas jādara, tad man ir jāalgo viens cilvēks, kurš nodarbotos tikai ar to, lai baidītu šīs zosis,” norāda Kreilis.

Atļaujas zosu letālai atbaidīšanai “Dambīšu” saimnieks šogad ir izņēmis, taču viņš spriež, ka ir pārāk sarežģīta atskaišu sistēma.

“Procedūra ir tāda, ka pusstundu pirms tam, kad tu taisies braukt kaut kur, tev ir jāaizsūta īsziņa, kurā ir jānorāda visi lauki, uz kuriem tu brauc, nu, ja man ir 94 lauki, tad 94 laukus es tanī atļaujā nevaru sarakstīt. Un pēc tam, kad viņi ir nomedīti, tad ir jāsūta bilde un īsziņa, kurā atkal ir vesela grāmata jāsaraksta, un pēc tam vēl 12 stundu laikā ir vēlreiz datorā jāaizsūta praktiski viss tas pats,” skaidro saimnieks. 

“Dambīšos” neiebilst, ka ir vajadzīgas prasības un reglamentējoši noteikumi taču, kā atzīst saimnieka dēls Roberts, kurš pats ir mednieks, visi šie nosacījumi varēja būt vienkāršāki.

“Kaut kādu vieglāku kompromisu atrast starp šīm trakajām papīru lietām un to atbaidīšanas procesu, pieņemsim, kad es tās zosis ieguvu, turpat telefonam zona rāda, ka ir, bet es to ziņu nevaru nosūtīt, pusstundu dabūju spaidīt, kamēr to īsziņu nosūta,” stāsta Roberts Kreilis.

DAP uzsver, ka šobrīd jau tā ir iets pretim lauksaimniekiem, dodot iespēju zosis atbaidīt arī ar medību ieroci jeb letālo atbaidīšanu, un, lai būtu strikta uzskaite, ir jābūt striktiem noteikumiem. 

Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norāda: “Tās nevar saukt par medībām, tāpēc ka medības šajā laikā ir aizliegtas, un tas, ko mēs šobrīd izmantojam, tā ir situācija, ko pieļauj Putnu direktīva un ko pieļauj sugu un biotopu aizsardzības likums, ka izņēmuma kārtā  tajā situācijā, ja tiek nodarīti būtiski postījumi un nav citu alternatīvu metožu, tad mēs drīkstam ierobežotā apmērā, stingri kontrolētos apstākļos izsniegt atļaujas šo dzīvnieku vai putnu ieguvei. Šīs ir atļaujas, ko mēs izsniedzam izņēmuma kārtā, un līdz ar to tā ir tā realitāte – vai nu ar šādiem nosacījumiem, kas ir birokrātiski, un tad to var darīt, vai nu var nedarīt vispār, tā kā mums ir jāizšķiras, jo šobrīd šī te darbība, ko mēs atļaujam, ir tāda balansēšana uz naža asmens, jo mēs vēl nezinām, ko par šādu ieviesto sistēmu un kārtību mums pateiks Eiropas Komisija.”

Šopavasar līdz šai nedēļai bija 146 pieteikumi un izsniegtas 126 atļaujas zosu letālajai atbaidīšanai. Bet, lai saprastu, vai nav citi risinājumi gājputnu atbaidīšanai, tad šopavasar tiks pētīts, kur gājputni vairāk pārlido un kur ir lielākie to postījumi.

“Šogad ir Vides aizsardzības fondā apstiprināts projekts Latvijas Bioloģijas institūtam ar domu, ka viņi ievāks datus un vairāk paskatīsies, kur tās zosis koncentrējās, jo Latvijā tiešām pēdējās desmitgades nekādi pētījumi par zosīm nav veikti. Un tas, ko arī citu valstu speciālisti publikācijās secina, tā viena metode nav efektīva, tas ir jākombinē dažādas metodes un jādomā gan par kaut kādām izmaiņām lauksaimniecības praksē, jāmēģina pielāgoties, jo tas, ka tagad mēs te visas zosis nošausim, visu, kas mums traucē, – nu tas nav risinājums, vienkārši jāmācās mums arī kaut kā pielāgoties un izdomāt metodes, kad varbūt nebūs tik liela peļņa un ienākumi, bet var sadzīvot gan zemnieks, gan tas putns kaut kādā mērā,” saka Strode.

Limitētā zosu ieguve ir atļauta tikai noteiktās platībās līdz 15. maijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti