Arvien populārāka kļūst tomātu audzēšana, to apliecina ne tikai apmeklētāju lielā interese par tomātu izstādēm Dabas muzejā, bet arī nu jau par tradīciju kļuvušie Tomātu svētki Beverīnas novada Brenguļos. Arī sestdien, 29. augustā, tur sabrauks tomātu kolekcionāri no visas Latvijas, lai interesentiem parādītu gan jau zināmās šķirnes, gan tomātu pasaules jaunumus.
Autora ziņas
Šovasar, kad vairāk apceļojam savu zemi un arī tuvākos kaimiņus, arvien populārāks kļūst Latvijas–Igaunijas tūrisma maršruts „Dārza pērles”. Viens no dārziem, kurš ir iekļauts šajā maršrutā, ir arī Valkas novada Vijciema „Ziediņu” daiļdārzs, kura galvenais lepnums ir ap 2000 rožu. Šī dārza saimniece ir Valkas Mākslas skolas direktore Sniedze Ragže.
Pirms diviem gadiem Amatas novada Skujenes pagastā sāka īstenot viedā ciema ideju – pamatdoma ir aktivizēt vietējo kopienu savas dzīves vides uzlabošanai. Un ideja ir guvusi atsaucību, izveidojusies pagasta aktīvāko cilvēku grupa, kura arī aktīvi popularizē vietējo mājražotāju veikumu, tādējādi mudinot arī citus meklēt savu uzņēmējdarbības nišu. Viens no pasākumiem, lai parādītu to, kas jau top pagastā, bija arī "vienas dienas kafejnīca", kurā iesaistījās astoņas saimniecības.
„Ābols no ābeles” – tāds moto Gulbenes novadā izraudzīts 13 stāstiem par sava novada ģimenēm, kurās bērni, mazbērni ir izvēlējušies turpināt vecāku un vecvecāku iesākto – izraudzījušies to pašu profesiju vai sākuši saimniekot savas ģimenes saimniecībā. Tā kā maijā, kad ir Ģimenes diena, šīs dzimtas kopīgam pasākumam aicināt nevarēja, tad simbolisks apsveikums – ābelītes stāds – tagad aizceļo pie katras ģimenes atsevišķi; pirmā ābelīte uz Lizuma pagastu skolotāju Ločmeļu dzimtai. Un tas ir arī reizē apsveikums jaunajā skolas gadā.
Šobrīd labības laukos rit ražas vākšana, un, tā kā laiks ir saulains un sauss, tad tas rada arī lielāku ugunsbīstamību. Pēdējo dienu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) vai ik dienu ir izsaukumi dzēst degošus labības rugājus, siena ruļļus un arī lauksaimniecības tehniku. Tā šonedēļ ugunsdzēsējiem nācās doties uz Jelgavas novada Vilces pagastu, kur uz lauka dega kombains un rugāji četrarpus hektāru platībā, lauksaimniecības tehnikas aizdegšanās notikusi arī vairākās vietās Vidzemes labības laukos.
Ar distancēšanos, ierobežotu skatītāju skaistu un ievērojot drošības pasākumus, bet Valmieras vasaras teātra festivāls būs. Nedēļas nogalē, no piektdienas līdz svētdienai, trīs dienas Valmieras pilsētvidē – estrādē, sporta laukumā, pļavā, skolas pagrabā un citviet – būs piecas pirmizrādes pieaugušajiem, kā arī bērniem un pat distancētais disko.
Bali vietā Burtnieka ezers, Provansas vietā Umurgas lavandu lauki, Marokas vietā Kurzeme, - šādi vai līdzīgi mainīt savu ceļojumu galamērķus šovasar ir nācies ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam. Arī vietējie tūrisma uzņēmēji atzīst, ka ir pat ļoti pieaudzis ne tikai pašmāju, bet arī kaimiņu - igauņu un lietuviešu tūristu skaits.
Pirms 35 gadiem Kalncempju pagastā tapa novadpētniecības muzejs, lai apzinātu savas puses vēsturi, senos amatus un saglabātu arī no novada izsūtīto cilvēku piemiņu. Muzeja izveides rosinātājs bija toreizējais kolhoza un vēlāk ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs Viktors Ķirps, un šī ierosme guva arī lielu atsaucību vietējos cilvēkos. Tā tapa Vidzemes lauku sēta ar 11 dažādām ēkām, senajiem darba rīkiem. Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā tā jubilejas reizē, pabija arī Latvijas Radio.
Ja ir sakārtota infrastruktūra un tiek veidota pievilcīga vide, attīstās arī uzņēmējdarbība. Tam pierādījums ir arī Alūksnes mazbānīša stacijas kvartāls, kas vēl pirms gadiem četriem bija viens no nepievilcīgākajiem pilsētas rajoniem. Tagad tā ir ne vien alūksniešu, bet arī tūristu pat ļoti iecienīta apskates vieta. Līdz ar to stacijas kvartālā ienāk arī uzņēmēji – atjaunota bijusī dzelzceļa viesnīca „Bahnhofs Hotel”, bet atjaunotajā stacijas ēkā atvērta kafejnīca.
Atvaļinājums tieši šajā laikā – jūlija otrajā pusē, un nevis, lai baudītu sauli un atpūtu pie jūras, bet gan, lai strādātu. Runa ir par melleņu lasīšanu, kas daudziem tagad vasarā ir iespēja piepelnīties. Valkas novada Vijciema pagastā, kura teritorijā ir lieli priežu mežu masīvi ar bagātīgām melleņu vietām, šo iespēju izmanto vai ikviens pagasta iedzīvotājs.
Šis pavasaris biteniekus nelutināja, un pirmo medu tā īsti varēja vākt pat tikai ap Jāņiem. Kā pircējam būt drošam, ka iegādātais medus tik tiešām būs garšīgs un vākts no lauksaimniecības ķīmijas brīvos laukos, varēja uzzināt viesojoties pie dravnieka Aināra Zvirgzdiņa Gulbenes novada Druvienas pagasta „Lielvasaraudžos”.
Šovasar, kad labāk atturēties no tāliem ceļojumiem, piemēram, Itālijai un Francijai raksturīgo lavandu ziedēšanas laiku tagad varam baudīt arī tepat Latvijā. Pirmie, kas pirms desmit gadiem pie mums aizsāka lavandu audzēšanu ir saimniecība „Lillas Lavender”, kuru lavandu lauki tagad zied gan Kurzemē, gan Vidzemē. Vai pievēršanās lavandu audzēšanai ir attaisnojusies un kādi secinājumi gūti, Latvijas Radio devās noskaidrot uz Limbažu novada Umurgas pagastu.
Limbažu novada pašvaldība ir pirmā, kura vērsusies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Administratīvi teritoriālās reformas lemto, ka no novada tiek atdalīts Skultes pagasts par labu jaunveidojamam Saulkrastu novadam. Pašvaldībā vērtē, ka, atdalot jau vēsturiski novadam piederošu teritoriju, tiek ekonomiski vājināts topošais, jaunais Limbažu novads, un tas ir pretrunā ar reformas mērķi – veidot spēcīgus novadus. Lai vērstos Satversmes tiesā, Limbažu novadā vairākus mēnešus ir veikts apjomīgs darbs, gatavojot materiālus pieteikumam.
Vispirms jau tā ir solidaritāte ar studentiem – tā Vidzemes Augstskolā pamato vadības – rektora, prorektoru un dekānu – pieņemto lēmumu no jūnija līdz decembrim samazināt savu atalgojumu par 10%. Iegūtie līdzekļi ieguldīti studentu grantu programmā, līdz ar to palīdzot studentiem, kuri Covid-19 radītās krīzes laikā ir zaudējuši darbu.
Pēdējos gadus tūrisma jomas attīstība ir bijusi viena no Alūksnes prioritātēm un tagad jau ir redzami rezultāti – tapuši jauni tūrisma objekti, labiekārtota pilsētas un atpūtas zonu infrastruktūra. Bet no šīs nedēļas Alūksnē ir vēl kāds jaunums, pilsētā izveidota “Velo osta”, jeb dažādu braucamrīku noma.
Vai Valmiera var kļūt par igauņiem draudzīgāko pilsētu? Ne tikai tajā ziņā, ka kaimiņi, kā jau tas notiek arī šobrīd, brauktu te iepirkties, bet arī lai izmantotu pilsētas tūrisma piedāvājumu. Par to diskutēs un risinājumus meklēs nedēļas nogalē tūrisma inovāciju hakatonā. Būtībā tas būs jaunu ideju meklējums, kā palīdzēt atgūties vietējam tūrismam pēc Covid-19 krīzes un kā šajā ziņā panākt ātru, inovatīvu un ekonomisku risinājumu.
Lai Jāņu dienā tiktos ar vienu no Latvijas Jāņiem, Latvijas Radio devās uz Salacgrīvu, ciemos pie viesu māju “Roķi” saimnieka, mūziķa, grupas “Voiceks Voiska” dalībnieka un arī lāpu meistara Jāņa Rokjāna. Ja iepriekšējos gadus gatavošanās Līgo vakaram ir bijusi gana saspringta, tad šogad šis laiks ir pieklusinātāks.
Ik vasaru pirmsjāņu laikā Raiskuma pagasta "Jaunrūju" dārzā tradicionāli ir atvērto durvju dienas jeb peoniju ziedēšanas svētki. Uz tiem interesenti ir aicināti arī svētdien. Tā kā interese par peonijām šobrīd ir ļoti liela, tad saimnieki tās skatīt aicināja arī aizvadītajā svētdienā, taču tad vēl liela daļa šķirņu bija pumpuros. Šonedēļ karstais laiks ir viesis korekcijas un pasteidzinājis uzziedēšanu.
Pirms dažiem gadiem, ar velosipēdu apceļojot pasauli, smiltenietim, ainavu arhitektam Aigaram Lauzim radās ideja ceļošanai radīt unikālu transporta līdzekli, kurā būtu apvienots velosipēds, laiva un arī māja. Nu šī iecere ir īstenota un tapusi veloamfībija – „Z- Tritons”. Tagad viņš cer sākt veloamfībiju ražošanu Latvijā.
Akciju sabiedrībā „Rankas piens” šobrīd pati galvenā aktualitāte ir „Jāņu siera” gatavošana Līgo svētkiem, jo šajā uzņēmumā tiek saražota puse no Latvijas „Jāņu siera”. Siers ar šo konkrēto nosaukumu ir iekļauts arī Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā un tas nozīmē, ka, lai to ražotu un pārdotu, uzņēmumam ir jābūt speciālam sertifikātam un stingri jāievēro šī tradicionālā siera vēsturiskā recepte.
Pavisam drīz viņas atgriezīsies brīvībā un ātri vien aizmirsīs, ka šo iespēju – būt dzīvām, veselām - viņām ir devis cilvēks. Un runa ir par divām vāveru meitenēm, kuras šobrīd vēl mīt Alūksnes veterinārajā klīnikā „Labākie draugi”. Veterinārārstei Signei Gorbānei šie nav pirmie vāverēni, kurus nācies aprūpēt un ārstēt pēc mātes zaudēšanas - brīvībā palaistas jau vairāk nekā desmit kuplastes, kurām pretējā gadījumā draudētu droša nāve.
No 13. jūnija Cēsu pilī atkal var nokļūt viduslaikos, jo apmeklētājiem atkal atvērts ir viduslaiku aktivitāšu laukums, kur var pielaikot īstas bruņas, staigāt koka kājām un izmēģināt viduslaiku spēles. Un nedēļas nogalēs, tāpat kā aizvadītajā vasarā, pils pagalmā darbosies amatnieku darbnīcas.
Alūksnes ezers ir viens no zivju resursiem bagātākajiem ezeriem Latvijā. Tas panākts, gan regulāri ielaižot tajā zivju mazuļus, gan arī, protams, ezeru sargājot no maluzvejniekiem. Arī šī pavasara zivju nārsta laikā jau ir nācies aizturēt vairākus nelikumīgo lomu tīkotājus, taču ezera apsaimniekotāji uzsver, ka vēl grūtāk ir cīnīties ar kormorānu jeb jūras kraukļu arvien pieaugošo populāciju un to nodarīto kaitējumu zivju resursiem.
Šis ir brīdis, kuru vajag izmantot, lai sevi „restartētu” un darītu to, ko nav izdevies iepriekš, pelnot naudu un esot daudzo darbu un pienākumu ritenī. Tā šo laiku vērtē Valmieras Drāmas teātra aktieris Imants Strads - teātra un kino režisoru iecienīts un pieprasīts aktieris, kuram darba tik tiešam netrūka. Bet kā ir šobrīd pēkšņi būt dīkstāvē?
Ne tikai mediķiem, bet arī pašvaldību dienestiem, policijai un sociālajiem darbiniekiem šobrīd ļoti nepieciešami aizsarglīdzekļi, lai mazinātu risku inficēties ar jauno koronavīrusu, taču tos iegādāties ir diezgan sarežģīti. Tāpēc Valmierā uzņēmums SIA „Echo Tech” rosinājis arī citus uzņēmumus iesaistīties sejas vairogu gatavošanā mediķiem un pilsētas dienestiem. Pirmie aizsarglīdzekļi jau ir nodoti Vidzemes slimnīcas mediķiem, pašvaldības policijai un arī sociālajam dienestam.
Apritējušas četras nedēļas kopš, īstenojot aicinājumu “paliec mājās”, savu darba režīmu nācās pārkārtot mums daudziem, arī valmierietei, trīs bērnu māmiņai – Sandrai Vējiņai. Ikdienā viņa ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) prevencijas un sabiedrības informēšanas vecākā speciāliste jeb, īsāk sakot, speciāliste, kas apkopo ziņas par ugunsgrēkiem un dažādiem negadījumiem Vidzemē un Latgalē.
Šajās Lieldienās ciemos iet nevarēsim, nebūs arī lielu, publisku pasākumu, bet toties būs daudz laika radošai izdomai, lai šos svētkus atzīmētu ģimenes lokā. Un, kā jau esot mājās, šo izdomu vislabāk var likt lietā virtuvē, lai Lieldienu galdā nebūtu tikai krāsotas olas. Latvijas Radio, lai smeltos idejas Lieldienu galdam, devās* uz Smiltenes tehnikumu.